Holīns — definīcija, nozīme organismā, ieguvumi un ieteicamā deva
Uzzini visu par holīnu: definīcija, loma organismā, veselības ieguvumi, ieteicamās devas grūtniecēm un pieaugušajiem, un kā to iegūt uzturā.
Holīns ir organisks savienojums, kas organismā kalpo vairākām svarīgām funkcijām. Tas ir neiromediatora acetilholīna prekursora molekula (celtniecības elements), un acetilholīns ir iesaistīts tādās funkcijās kā atmiņa un muskuļu kontrole. Bez tam holīns ir svarīga šūnu membrānu struktūras sastāvdaļa (piemēram, fosfatidilholīns un sfingomielīns), piedalās lipīdu transportā un vielmaiņā (piem., VLDL partikulās), kā arī darbojas kā metilgrupu donors caur betainu — tas ietekmē vienu oglekļa jeb metilācijas ceļu.
Ražošana organismā un nepieciešamība uzturā
Daži dzīvnieki nevar pietiekami efektīvi ražot holīnu un tāpēc tam ir jābūt uzturā. Cilvēkiem neliels holīna daudzums veidojas aknās endogēni, taču šī sintēze bieži vien nav pietiekama, lai apmierinātu visas vajadzības, īpaši grūtniecības vai laktācijas laikā. Amerikas Savienotajās Valstīs holīns ir atzīts par būtisku uzturvielu, un līdz ar to to parasti ieteicams uzņemt ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem, ja diēta nesedz vajadzības.
Galvenās funkcijas organismā
- Neirotransmisija: holīns ir acetilholīna priekšgājējs, kas nepieciešams nervu signālu pārvadei.
- Šūnu membrānas: komponentes, piemēram, fosfatidilholīns, uztur membrānu struktūru un uzticamību.
- Lipoproteīnu un aknu veselība: holīns palīdz izveidot VLDL daļiņas, kas nepieciešamas aknu tauku (triglicerīdu) izvadīšanai; tā trūkums var veicināt taukainas aknas.
- Metilēšana un homocisteīna regulācija: kā metilgrupu donors holīns ietekmē homocisteīna līmeni un DNS metilāciju.
Iespējamie ieguvumi un zinātniskie atzinumi
Holīna uzņemšana var sniegt vairākus veselības ieguvumus:
- Grūtniecība un attīstība: papildu holīna uzņemšana grūtniecības laikā saistīta ar labāku nervu attīstību un ilgtermiņa atmiņas rādītājiem bērniem. Ir pierādījumi, ka holīns var samazināt nervu caurulītes defektu risku (daļēji pētījumos un dzīvnieku modeļos), taču nepieciešami vairāk plašu pētījumu.
- Aknu veselība: pietiekama holīna uzņemšana palīdz samazināt aknu taukainumu un saglabāt normālu aknu funkciju.
- Kognitīvās funkcijas: holīns un tā atvasinājumi var ietekmēt atmiņu un kognitīvās funkcijas, īpaši novecojošiem cilvēkiem vai pēc traumas, tomēr pierādījumi nav viennozīmīgi.
- Sirds veselība — komplekss attēls: holīns iesaistās homocisteīna metabolisma procesos, kas teorētiski var būt saistīts ar sirds slimību risku samazināšanu. Taču holīna metabolismā var veidoties trimetilamīna-N-oksīds (TMAO) caur zarnu mikrobiotu, un paaugstināts TMAO līmenis dažos pētījumos saistīts ar sirds slimību risku. Tādēļ attiecībā uz sirds veselību attieksme ir līdzsvarota — holīns ir vajadzīgs, bet augsta uztura holīna/TMAO saindēšanās nav bez negatīvām seku iespējām.
Uztura avoti
Bagātīgākie holīna avoti uzturā ir:
- cāļa un liellopa aknas,
- vistas olas (it īpaši dzeltenums),
- zivis un jūras produkti,
- sojas produkti (piem., sojas pupiņas, tofu),
- rieksti un pupiņas (piem., zemesrieksti),
- daži dārzeņi, īpaši krustziežu dārzeņi.
Holīna daudzums pārtikā var būt ļoti dažāds, tāpēc sabalansēta, daudzveidīga diēta palīdz nodrošināt nepieciešamo uzņemšanu.
Ieteicamā deva un augšējā robeža
Holīnu bieži pieskaita B grupas vitamīnu kompleksam un to uzskata par cilvēka organismam nepieciešamu vitamīnu tipa vielu. Oficiālās vadlīnijas (piemēram, ASV) norāda uz Adequate Intake (AI): pieaugušajiem vīriešiem apmēram 550 mg dienā, pieaugušajām sievietēm apmēram 425 mg dienā. Grūtniecēm ieteicamā deva ir nedaudz lielāka (apm. 450 mg/dienā), bet zīdīšanas laikā — apm. 550 mg/dienā. Organismā nepieciešamības var atšķirties individuāli (vecums, grūtniecība, ģenētika).
Ir noteikta arī Tolerable Upper Intake Level (UL) — pieaugušajiem tas ir apmēram 3500 mg (3,5 g) dienā; augstākas devas var izraisīt blakusparādības.
Trūkuma pazīmes un riska grupas
Holīna trūkums var izpausties ar:
- aknu taukainu izmaiņu attīstību (steatoze),
- paaugstinātu muskuļu enzīmu līmeni un muskuļu bojājumiem,
- kognitīvas funkcijas pasliktināšanos.
Riska grupās ietilpst cilvēki ar nepietiekamu uzturu, pacienti, kuri saņem ilgstošu parenterālo uzturu bez pietiekama holīna papildinājuma, grūtnieces un sievietes ar noteiktām ģenētiskām variācijām (piem., PEMT gēna), kas samazina endogēnas sintēzes efektivitāti.
Papildināšana, formas un drošība
Holīns ir pieejams vairākās formās: holīna bitartrāts, fosfatidilholīns (lecitīns), citikolina (CDP‑holīns) un alfa‑GPC. Atsevišķas formas var atšķirties pēc bioloģiskās pieejamības un mērķiem (piem., CDP‑holīns un alfa‑GPC tiek izmantoti neiroloģiskos pētījumos).
Drošības apsvērumi:
- Pārmērīgas devas var izraisīt blakusparādības: "zivju" smaka ķermenī, svīšana, kuņģa‑zarnu traucējumi, pazemināts asinsspiediens.
- Ilgstoša ļoti liela papildināšana var veicināt TMAO ražošanu, ko dažos pētījumos sasaista ar paaugstinātu sirds slimību risku.
- Ja apsverat augstu devu lietošanu, īpaši grūtniecības laikā vai ja Jums ir hroniskas slimības, konsultējieties ar ārstu vai dietologu.
Praktiski ieteikumi
- Mēģiniet uzturā iekļaut holīna bagātīgus produktus (olas, aknas, pākšaugi, rieksti, zivis).
- Grūtniecēm un sievietēm, kas plāno grūtniecību, ieteicams apspriest holīna uzņemšanu ar veselības aprūpes speciālistu, jo papildināšana var sniegt ieguvumus augļa attīstībai.
- Ja uzturs ir ierobežots (piem., vegānisms vai ilgstošs parenterāls uzturs), apsveriet iespēju mērīt holīna līmeni vai lietot piemērotu papildinājumu pēc speciālista ieteikuma.
Kopumā holīns ir daudzfunkcionāla un organisms vajadzīga viela, kas spēlē nozīmīgu lomu nervu darbībā, šūnu struktūrā un aknu tauku vielmaiņā. Lai nodrošinātu pareizu veselību, holīnam ir jābūt vai nu uzturā, vai nepieciešamības gadījumā lietojot uztura bagātinātājus.
Vēsture
Holīnu 1864. gadā atklāja Andreass Strekers. 1998. gadā Medicīnas institūta (ASV) Pārtikas un uztura padome (Food and Nutrition Board of the Institute of Medicine) holīnu klasificēja kā nepieciešamu uzturvielu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir holīns?
A: Holīns ir organisks savienojums, kas ir neirotransmitera acetilholīna prekursora molekula.
J: Par ko atbild acetilholīns?
A: Acetilholīns ir iesaistīts dažādās funkcijās, tostarp atmiņā un muskuļu kontrolē.
Vai visi dzīvnieki ražo holīnu?
A: Nē, daži dzīvnieki nevar ražot holīnu, un, lai saglabātu veselību, tiem tas ir nepieciešams uzturā.
J: Cik daudz holīna ražo cilvēks?
A: Cilvēks nelielu holīna daudzumu ražo aknās.
J: Vai holīns ir cilvēkam būtiska uzturviela?
Atbilde: Jā, holīns tiek ieteikts kā būtiska uzturviela cilvēkiem pēc tam, kad pētījumi pierādīja, ka, lai uzturā vai ar uztura bagātinātāju palīdzību nodrošinātu pareizu veselību, tas ir nepieciešams cilvēkiem.
J: Kādi ir iespējamie holīna uzņemšanas ieguvumi?
A: Iespējamie holīna lietošanas ieguvumi ir, piemēram, nervu caurulītes defektu un aknu taukainās slimības riska samazināšana, kā arī ilgtermiņa labvēlīga ietekme uz bērna atmiņu, ja to lieto grūtniecības laikā.
J: Cik daudz holīna pieaugušajiem vajadzētu lietot dienā?
A: Pieaugušajiem ik dienas vajadzētu uzņemt 425 līdz 550 miligramus holīna.
Meklēt