Hosroviani — Gruzijas Kartli (Iberija) dinastija un valdnieki IV–IX gs.
Hosroviani — Kartli (Iberija) dinastija IV–IX gs.: izcelsme, kristietības pieņemšana ap 337. g., politiskās manevru stratēģijas starp Bizantiju un Sadanīdu Irānu, izcilākie valdnieki un mantojums.
Hosro[v]iani (gruzīnu: ხოსრო[ვ]იანი) bija agrīnās Gruzijas valsts Iberijas, kas pazīstama kā Kartli, karaļu un vēlāk valdošo kņazu dinastija no IV līdz IX gadsimtam. Domājams, irāņu izcelsmes un Mihranīdu dzimtas atzars, ģimene pieņēma kristietību kā oficiālo reliģiju ap 337. gadu un manevrēja starp Bizantijas impēriju un Irānas Sadanīdu impēriju, lai saglabātu zināmu neatkarību.
Izcelsme un identitāte
Hosro[v]iani bieži tiek identificēti ar vēstures avotos un mūsdienu pētniecībā pazīstamo Chosroid (Chosroidi) līniju. Viņu izcelsmi liecina persiešu/irāņu personvārdi, titulētura un kultūras ietekme — tas vedina secināt par saknēm Mihranīdu tipa aristokrātijā Persijas ietekmes zonā. Tomēr dinastijas locekļi savā politiskajā praksē un reliģiskajā izvēlē pārņēma gruzīnu identitātes elementus, un laika gaitā kļuva par centrālu spēku Gruzijas kristīgās valsts consolidācijā.
Reliģija un kultūras loma
Hosro[v]iani loma Gruzijas kristietības nostiprināšanā ir būtiska. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka dinastijas valdnieks Mirians III (no šīs līnijas) pieņēma kristietību un atbalstīja svētās Nino misiju, kas noveda pie kristietības kļūšanas par valsts reliģiju ap 337. gadu. Kopš tā laika Hosro[v]iani bija nozīmīgi baznīcas patrons — viņu paspārnē cēlās klosteri, baznīcas un svētceļojumu vietas, kas veicināja gruzīnu liturģiskās prakses un rakstības attīstību.
Politika un ārlietu spēle
Atrodoties starp diviem lieliem spēlētājiem — Bizantiju un Sadanīdu (Sasanīdu) Irānu — Hosro[v]iani vadīja dinamisku ārpolitiku. Viņi reizēm orientējās uz Bizantiju, izmantojot kristīgās saites un militāro atbalstu, citkārt — sadarbojās ar Irānas varu, pieņemot persiešu titulāciju un kultūras elementus, lai saglabātu vietējo varu un autonomiju. Šāda līdzsvara politika ļāva dinastijai valdīt kā karaļiem (IV–V gs.) un vēlāk — kā reģionāliem kņaziem/eristavi, pielāgojoties mainīgajai reģionālajai geopolitikai.
Galvenie valdnieki un sasniegumi
- Mirian III — tradīcijā saistīts ar Gruzijas kristietības pieņemšanu; viņa valdīšana iezīmē pāreju uz kristīgo valsts identitāti.
- Vakhtangs I Gorgasali — vienu no ievērojamākajiem Hosro[v]iani atzīst par varenāku valdnieku, kas stiprināja kara spēku, nodibināja Tbilisi kā svarīgu centru un veicināja administratīvo konsolidāciju (valdības laiks ap V gs.).
- Dinastijas locekļi veicināja baznīcu būvniecību, monarhisku protokolu attīstību un vietējo aristokrātijas integrāciju valsts aparātā.
Saglabāšanās, lejupslīde un pēctecība
No VII gs. gaitā reģionā vērojama pastiprināta ārēju spēku — arodbiedrību, arābu iekarošanas un Sasanīdu atgremojumu — ietekme, kas ilgu laiku vājināja tradicionālās gruzīnu dinastijas pozīcijas. Hosro[v]iani ietekme pamazām samazinājās; IX gadsimta beigās viņu vara deva ceļu jauniem spēkiem, īpaši Bagratīdu (Bagratoni) dinastijai, kas beidzot konsolidēja Gruzijas valsts varu un kļuva par nākamo stabilo valdnieku līniju.
Mantojums
- Hosro[v]iani atstāja ievērojamu reliģisko un kultūras mantojumu — klosteri, baznīcu tradīcijas un veicinātu rakstiskumu, kas palīdzēja formēt gruzīnu identitāti.
- Viņu politiskā prakse — balansēšana starp Bizantiju un Irānu — kļuva par tipisku modus operandi reģiona valdniekiem daudzus gadsimtus.
- Vēstures avoti un arheoloģija joprojām sniedz liecības par Hosro[v]iani klani, bet daudzi detaļi par dinastijas iekšējo struktūru un pēdējām paaudzēm paliek pētījumu objektā.
Kopsavilkumā, Hosro[v]iani bija nozīmīga dynastija, kas formēja agrīnās Gruzijas politisko un reliģisko seju no IV līdz IX gs. — pārveidojot Iberiju/Kartli par kristīgu valsti, saglabājot vietējo varu sarežģītā starptautiskā telpā un atstājot daudzslāņainu kultūras mantojumu nākamajām gruzīnu dinastijām.
Saistītās lapas
- Guaramīdu dinastija
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Čosroīdi?
A: Čosroidi bija agrīnās Gruzijas valsts Iberijas karaļu un valdošo kņazu dinastija.
J: Kā sauca Gruzijas valsti, kurā valdīja Čosroidi?
A: Gruzijas valsts, kurā valdīja Čosroidi, bija pazīstama kā Kartli.
J: Kāda ir čosroidu izcelsme?
A.: Domājams, ka Čosroidi ir irāņu izcelsmes un ir Mihranīdu dzimtas atzars.
Jautājums: Kad Čosroidi pieņēma kristietību kā oficiālo reliģiju?
A: Chosroidi pieņēma kristietību kā savu oficiālo reliģiju ap 337. gadu.
Jautājums: Kā Čosroīdi saglabāja savu neatkarību?
A.: Chosroīdi manevrēja starp Bizantijas impēriju un Sasanīdu Irānu, lai saglabātu zināmu neatkarību.
J: Kādā laika posmā valdīja čosroīdi?
A: Čosroīdi valdīja no ceturtā līdz devītajam gadsimtam.
J: Kāds bija galvenais konflikts, ar ko saskārās Hosroīdi, saglabājot savu neatkarību?
A.: Galvenais konflikts, ar ko Čosroīdi saskārās, lai saglabātu savu neatkarību, bija cīņa starp Bizantijas impēriju un Sāsanīdu Irānu.
Meklēt