Klovisa punkts
Klovisa hroni ir Ziemeļamerikas Klovisa kultūrai raksturīgie šķēpu galviņas. Tie datējami aptuveni pirms 13 500 gadiem. Tos sauc pēc Klovisas pilsētas Ņūmeksikas štatā, kur 1929. gadā pirmo reizi tika atrasti to paraugi.
Labajā pusē ir tipisks Klovisa punkts. Tā garums ir 4-20 cm/1,5-8 collas, platums - 2,5-5 cm/1-2 collas. Sānu malas ir paralēlas līdz izliektas, un gar asmeņa malu ir redzamas rūpīgas spiediena nolobes. Asmeņa aizmugurējais gals un pamatne ir veidota tā, lai to varētu piestiprināt pie koka šķēpa vai naža roktura.
Klovisa lāsteklis, kas izgatavots, lobot (tas ir, katra virsma abās malās tiek lobīta ar brieža ragu vai koka āmuru) Attēls ar Virdžīnijas Vēsturisko resursu departamenta atļauju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Clovis punkti?
A: Clovis punkti ir Ziemeļamerikas Clovis kultūrā izmantotie šķēpu uzgaļi.
J: Kad datējami Klovisa punkti?
A: Klovisa laikmeta pirms aptuveni 13 500 gadiem.
J: Kāpēc tos sauc par Clovis punktiem?
A: Tos sauc par Klovisas smailēm pēc Klovisas pilsētas Ņūmeksikā, kur 1929. gadā pirmo reizi tika atrasti tās paraugi.
J: Kāds ir tipiskais Klovisas virsotnes garums?
A.: Klovisas akmens tipiskais garums ir 4-20 cm/1,5-8 collas.
J: Kāds ir Klovisas virsotnes platums?
A: Klovisa virsotnes platums ir 2,5-5 cm/1-2 collas.
J: Kādas formas ir Klovisa virsotnes malas?
A: Klovisa virsotnes malas ir paralēlas vai izliektas, un tām gar asmeņa malu ir redzamas rūpīgas spiedošas nolobes.
J: Kādam nolūkam ir veidota Clovis virsas asmens aizmugurējā daļa un pamatne?
A: Klovisa virsotnes asmeņa aizmugurējā daļa un pamatne ir veidota tā, lai to varētu piestiprināt pie koka šķēpa vai naža roktura.
