Senās Romas kultūra

Klases

Romā pastāvēja četras iedzīvotāju šķiras: aristokrāti, jātnieki, vienkāršie pilsoņi un vergi. Aristokrātu šķirai piederēja aptuveni 300 ģimenes, galvenokārt senatori. Aristokrātu šķira bija ļoti ietekmīga. Ekvestriāņi jeb "equites" bija tirgotāji, valdības veidotāji un baņķieri, kas parasti bija mazāk turīgi. Parastie pilsoņi bija zemnieki, rūpniecības strādnieki un pilsētas tauta. Vergiem bija smagi jāstrādā, un parasti viņus atbrīvoja, kad viņi kļuva veci. Daži vergi tika apmācīti par gladiatoriem, lai cilvēki tos varētu vērot. Citi vergi strādāja bagātnieku mājās par durvju sargiem, nesējiem, ziņnešiem vai kalpotājiem. Daži grieķu vergi bija skolotāji, kas mācīja savu valodu, vai ārsti.

Reliģija

Sākotnējā romiešu reliģijā bija daudz dievu, un to stāstus sauca par romiešu mitoloģiju.

Kristietība

Jēzus dzimšanas laikā visā Vidusjūras reģionā valdīja Romas impērija. Jēzus mācīja pielūgt tikai Dievu. Tā kā kristieši pielūdza tikai Dievu un nepiedalījās citu dievu godināšanas svētkos, romieši viņus uzskatīja par nepatriotiem. Daudzi kristieši tika sisti krustā. Romieši viņus vajāja daudzus gadus. Dažreiz viņus nogalināja ar dzīvniekiem, lai parādītu priekšnesumu.

Tomēr kristietība joprojām izplatījās Romas impērijā. Lielas pārmaiņas notika, kad par imperatoru kļuva Konstantīns I. Viņš pārcēla impērijas galvaspilsētu uz Bizantiju, pievērsās kristietībai un aizsargāja kristiešus no ļaunuma. Daudzi romieši turpināja pielūgt vecos dievus.

Māja

Impērijas laikmetā nabadzīgākās romiešu mājas tika būvētas no saulē kaltētiem ķieģeļiem. Šīm mājām bija tikai viena istaba. Šajā vienā istabā ģimene gulēja, ēda un uzņēma apmeklētājus. Bagātākajiem cilvēkiem bija savrupmājas. Tajās tika izstādītas statujas un gleznas. Nelielas istabas tika izmantotas kā dzīvojamās un ēdamistabas. Centrā bija pagalms ar dārzu. To rotāja strūklakas, augi un ziedi. Grīdas bieži vien bija veidotas no mozaīkas, flīzēm vai marmora ar daudz dažādu krāsu. Dažas sienas bija krāsotas. Trauki bija izgatavoti no keramikas vai stikla. Dažās mājās un sabiedriskajās pirtīs bija ierīkots ūdensvads, kā arī tika izmantota kanalizācijas sistēma. Māju sildīja karsts gaiss, ko sildīja apkures sistēma. Daudziem bagātajiem romiešiem bija divas mājas - viena pilsētā, otra laukos.

Nabadzīgie cilvēki dzīvoja ēkās, kuru augšējie stāvi bija paredzēti visnabadzīgākajiem. Dažkārt uz tiem varēja būt pat 200 pakāpieni. Notika daudzi ugunsgrēki. Lai nodzēstu ugunsgrēkus, tika izmantoti spaiņi ar ūdeni, lai gan daudzreiz tas nedeva rezultātus.

Ēdieni

Nabadzīgie cilvēki ēda dārzeņus, zivis, sāli, sieru, augļus, riekstus un olīveļļu. Gaļu, īpaši liellopu gaļu, parasti neēda. Brokastis parasti netika ēstas, un pusdienām izmantoja ēdiena pārpalikumus. Bagāti cilvēki vakariņoja pirms pulksten četriem pēcpusdienā. Viņi parasti ēda no trīs līdz desmit stundām. Starp ēdieniem mazgāja rokas. Viens imperators savās vakariņās pasniedza 22 ēdienus. Ja uz vakariņām tika aicināti viesi, tika sūtīti vergi, lai tos atvestu laikus, jo ūdens pulksteņi ne vienmēr darbojās vienādi. Desertam cilvēki labprāt ēda vīnogas. Sākumā desertā ēda aukstus gliemenes un austeres, bet vēlāk cilvēki tos ēda maltītes sākumā.

Publiskās pirtis

Publiskās pirtis tika izmantotas ne tikai peldēšanai. Līdzās karstā un aukstā ūdens telpām bija dārzi, stadioni, mākslas galerijas, bibliotēkas un ēdināšanas vietas. Bija pat pazemes ejas, pa kurām varēja vieglāk nokļūt uz dažādām vietām. Akveduktuvi piegādāja ūdeni vannām. Tie bija tik labi izbūvēti, ka daži no tiem joprojām tiek izmantoti.

Romieši ļoti lepojās ar saviem akveduktiem. Viņi uzskatīja, ka tie ir labāki par "bezjēdzīgajām" ēģiptiešu piramīdām. Viņi tos izmantoja arī dzeramā ūdens ieguvei.

Kuģi

Uz lieliem kuģiem, ko sauca par kvinkerēmām, ar airiem airēja 300 cilvēki. Dienā tie varēja veikt 100 jūdzes (160 km). Tirdzniecības ceļi bija pasargāti no pirātiem. Daudzi kuģi pārvadāja pārtiku, citi - pērles, piparus, kokvilnu, kanēli un zīdu. Tolaik mārciņa zīda maksāja mārciņu zelta.

Māksla

Valoda un literatūra

Romiešu dzimtā valoda bija latīņu. Tās alfabēta pamatā bija etrusku alfabēts, kas savukārt balstījās uz grieķu alfabētu.

Saglabājusies latīņu literatūra ir klasiskā latīņu valodā no 1. gadsimta p.m.ē. Romas impērijas sarunvaloda bija vulgāra latīņu valoda, kas no klasiskās latīņu valodas atšķīrās gramatikā un vārdu krājumā, kā arī izrunā. No latīņu valodas radās portugāļu, spāņu, franču un itāļu valoda. Latīņu valodu lietoja medicīnā un zinātnē.

Latīņu valoda palika Romas impērijas galvenā rakstu valoda. Grieķu valoda kļuva par valodu, ko lietoja izglītotā elite, jo lielākā daļa literatūras, ko romieši studēja, bija rakstīta grieķu valodā. Romas literatūru lielā mērā ietekmēja grieķu literatūra. Daži no pazīstamākajiem piemēriem ir Vergilija "Eneīda", Plutarha "Ievērojamu cilvēku dzīvesstāsti" un Horacija "Odes".

Romas impērijas austrumu daļā, kas vēlāk kļuva par Bizantijas impēriju, latīņu valoda vispār neaizstāja grieķu valodu. Pēc Justiniāna nāves grieķu valoda kļuva par Bizantijas valdības oficiālo valodu. Līdz ar Romas impērijas paplašināšanos latīņu valoda izplatījās visā Eiropā. Vulgārā latīņu valoda dažādās vietās attīstījās dialektos, pakāpeniski pārveidojoties par atšķirīgām romāņu valodām.

Arhitektūra

Romieši būvēja lieliskus ceļus un tiltus. Viņi rakstīja lugas un saglabāja feniķiešu alfabētu. Romieši parasti bija praktiski un saglabāja grieķu kultūru. Daudzi no viņu izveidotajiem akveduktiem joprojām ir saglabājušies un tiek izmantoti. Romā bija arī pirmās slimnīcas Rietumu pasaulē. Viņiem bija arī pirmā valsts medicīnas sistēma nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Ēkas rotāja mozaīkas uz grīdām un gleznojumi tieši uz sienām.

Mūzika

Romiešu mūzika bija svarīga viņu dzīves sastāvdaļa. Dziesma (saukta par carmen) bija gandrīz katra sabiedriskā pasākuma sastāvdaļa. Mūzika pavadīja izrādes un notikumus arēnā. Tā bija daļa no skatuves mākslas veida, ko sauca par pantomimus - agrīna stāstu baleta forma, kurā apvienoja izteiksmīgas dejas, instrumentālu mūziku un dziedātu libretu.

Viņus ietekmēja etrusku un grieķu mūzika. Romieši dziedāja vienkārši pēc dabiskās dziesmas melodijas.

Romas valoda ir ietekmējusi daudzas kultūras. Tās ietekmi var redzēt šajā 1407. gadā latīņu valodā tapušajā Bībelē.


Sievietes, spēlējot kītaru. Kithara ir romiešu instruments.

Saistītās lapas

• Senā Roma
• Romas impērija
• Apģērbs Senajā Romā