Dīvāns — definīcija, vēsture, stili un mēbeļu veidi
Uzzini visu par dīvānu: definīcija, vēsture, stili un mēbeļu veidi. Iedvesma interjeram, praktiski padomi izvēlei un aktuālākās dizaina tendences.
Dīvāns, dīvāns vai atpūtas dīvāns ir mēbeļu veids, kas paredzēts vairākām personām sēdēšanai vai atpūtai. Parasti tam ir plats sēdeklis un viens vai divi roku balsti, taču formu un elementu variācijas ir ļoti dažādas — no minimālistiska plakanā modeļa līdz masīvam polsterētam dīvānam ar augstu atzveltni. Dīvāni visbiežāk tiek novietoti viesistabā vai pie televizora, taču tos izmanto arī guļamistabā, kabinetos, gaiteņos un publiskās telpās.
Vārda un mēbeļa vēsture ir sena. 17. un 18. gadsimtā par dīvānu bieži uzskatīja garu, uz augšu paceltu sēdekli, uz kura varēja gulēt vai atpūsties. Viens dīvāna gals varēja būt pacelts pietiekami augstu, lai nodrošinātu galvas atbalstu. 18. gadsimta beigas Eiropā ienesa modeļus, kuros atzveltne bija tikai vienā pusē vai daļēji sānos — šāds risinājums bija populārs gan mājās, gan salonos. Dažās Grieķijas un Vidusjūras reģiona vietās parādījās plūstoši raksti un krāsu variācijas, rullēti gali un īsas kājas. Vēlāk, Viktorijas laikmetā, pieprasīts kļuva stingri polsterēts dīvāns ar izteiktu dekoru un greznu apdari.
Vārda izcelsme un kultūrvēsturiskais konteksts
Termins "dīvāns" nāk no persiešu/arābu vārda diwan, kas sākotnēji apzīmēja padomes grāmatu vai valsts reģistru un arī plašas sēdvietas, kas tika lietotas austrumu mājvietās un sabiedriskajās zālēs. No turienes apzīmējums un mēbeles forma izplatījās pa Eiropu, kur to adaptēja atbilstoši vietējām gaumēm un ražošanas tehnikām.
Galvenie stili un dīvānu veidi
- Klasiskais polsterētais dīvāns — ar stingru rāmi, bieži dekoratīvām kājām un pildījumu no dabīgā materiāla vai putuplasta.
- Chesterfield — raksturīgs ar dziļo pogu rievu (tufting) atzveltni un roku balstiem vienā līmenī, parasti apvilkts āda vai velvets.
- Izvelkams dīvāns (sofa-gulta) — piedāvā papildus gulēšanas funkciju ar izvelkamu vai saliekamu mehānismu.
- Stūra (modulārais) dīvāns — sastāv no savienojamām daļām, ļauj pielāgot formu telpai un vajadzībām.
- Love-seat (divvietīgs dīvāniņš) — kompakts dīvāns divām personām, piemērots nelielām telpām.
- Chaise longue (atpūtas sols) — pagarināts sēdeklis ar viena beņa atbalstu, paredzēts gulēšanai vai atpūtai.
- Daybed / dienas gulta — starp dīvānu un gultu; bieži izmanto kā papildus guļvietu vai sēdvietu
- Recliner un dīvāni ar atzveltņu regulāciju — sniedz regulējamu komfortu, piemēroti televizora skatīšanās vai atpūtai.
- Minimalistiskie / modernie dīvāni — ar tīrām līnijām, zemāku atzveltni un bieži viegli kopjamām apdarēm.
Konstrukcija un materiāli
Dīvāna izturība un komforts ir atkarīgi no konstrukcijas elementiem:
- Rāmis — bieži koks (priede, kļava, bērzs) vai metāls; kvalitatīvs rāmis nodrošina ilgu kalpošanas laiku.
- Atsperes un pildījums — atsperes (bonnell, pocket) vai elastīgi siksnu risinājumi kombinācijā ar putu poliuretānu, lateksu vai dabīgu pildījumu.
- Apdare — audumi (kokvilna, lins, velvets), īstā āda vai mākslīgā āda; auduma izvēle ietekmē izskatu, lietošanas ērtumu un kopšanu.
- Apakšējie elementi — kājas no koka vai metāla, dažkārt ar regulējamiem pēdu uzlikām.
Kopšana, izvēle un novietojums
- Kopšana: regulāri putekļu un netīrumu izsūkšana, traipu tūlītēja apstrāde, ādas kopšana ar speciāliem līdzekļiem. Audumu dīvāniem ieteicams izmantot aizsargpusējas vai profesionālu tīrīšanu pēc vajadzības.
- Izvēle: izvēlieties dīvānu pēc telpas izmēra, ģimenes vajadzībām (cilvēku skaits, bērni, mājdzīvnieki), komforta (sēdekļa dziļums, atzveltnes augstums) un stila saskaņošanas ar interjeru.
- Novietojums: plānojiet pietiekamu brīvu zonu ap dīvānu (īpaši pie izvelkamiem modeļiem), domājiet par gaismu, piekļuvi un centrālo punktu (piem., televizors, kamīns).
Savienojot vēsturiskās tradīcijas ar mūsdienu materiāliem un ergonomiku, dīvāns paliek viena no centrālajām mēbelēm mājoklī — gan kā vieta atpūtai, gan sociālai mijiedarbībai. Izvēloties dīvānu, vērts pievērst uzmanību gan estētikai, gan konstrukcijas kvalitātei, lai tas kalpotu ilgi un būtu ērts ikdienā.
Dīvāni ir dažādu krāsu, piemēram, sarkanā krāsā.
Izteiksme
Tā kā dīvāns parasti atrodas televizora priekšā, tā ir galvenā vieta, kur cilvēki parasti sēž un skatās televizoru. Šķiet, ka slinki cilvēki galu galā visu laiku ir pie tā piesprādzējušies. Šādu cilvēku, kurš neveic daudz fizisku aktivitāšu, sauca par "dīvāna kartupeli". Tas bija arī tāpēc, ka kartupeļi nemaz nekustas un neko nedara, tikai sēž. To var uzskatīt arī par slengu. Couch" ir cēlies no vārda couche, kas nozīmē "gulta, guļvieta", vai no vārda coucher, kas nozīmē "gulēt".
Veidi
Mājās visbiežāk sastopamie dīvānu veidi ir "mīlas krēsli" diviem cilvēkiem vai "dīvāns" vairāk nekā diviem cilvēkiem. Citi dīvāni ir dīvāns vai "ģībstošais dīvāns", kam parasti nav atzveltnes. Dīvānus parasti iegādājas komplektā kopā ar spilveniem, kas tiem piešķir atsperīgumu un dekoratīvu komfortu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dīvāns?
A: Dīvāns ir mēbele, kas paredzēta sēdēšanai vairāk nekā vienam cilvēkam, parasti to var atrast dzīvojamās istabās vai pie televizora, un parasti abās pusēs ir vieta, kur novietot rokas.
J: Ko par dīvānu uzskatīja 17. un 18. gadsimtā?
A: 17. un 18. gadsimtā par dīvānu uzskatīja garu, uz augšu paceltu sēdekli, uz kura var atpūsties, ar vienu galu, kas ir pietiekami augstu noliekts, lai nodrošinātu vietu galvas atpūtināšanai.
J: Kā tika konstruēti daži 18. gadsimta beigu dīvāni?
A.: Dažiem 18. gadsimta beigu dīvāniem vienā pusē bija daļēji uz leju novietots atzveltnis, un šāda veida dīvānus joprojām izgatavoja Anglijā.
J: Kādi raksti bija uz grieķu dīvāniem?
A: Grieķijas vietās bija plūstoši raksti ar visdažādākajām elegantām krāsām. Daudziem no tiem bija ritināti gali un īsas kājas.
J: Kas pārņēma dīvānus Viktorijas laikmetā?
A: Viktorijas laikmetā dīvānu vēlāk pārņēma polsterētais dīvāns.
J: Kur parasti ir atrodami dīvāni?
A: Dīvāni parasti atrodas viesistabās vai pie televizora.
J: Kādas īpašības piemīt lielākajai daļai dīvānu?
A: Lielākajā daļā dīvānu katrā pusē ir vieta, kur novietot rokas.
Meklēt