Pagraba zirneklis — Pholcus phalangioides — ir Pholcidae dzimtas zirneklis, kuru raksturo ļoti garas, sīkas kājas un neliels ķermenis. Kāju garums parasti ir aptuveni 5–6 reizes lielāks nekā ķermeņa garums. To dažkārt sajauc ar Opiliones (bioloģiski citai kārtai piederīgiem radījumiem), kas reizēm tiek saukti par zirnekļiem, taču patiesībā tie nav īstie zirnekļi.
Izskats un izmēri
Pholcus phalangioides ķermenis ir smilškrāsas līdz brūnīgs, ar garenu abdomenu un ļoti smalkām, locītām kājām. Mātītes ķermeņa garums parasti ir apmēram 7–9 mm, tēviņi nedaudz mazāki. Kājas var sasniegt vairākus centimetrus — tas padara šo sugu viegli pamanāmu telpās, alās un pagrabos. Tuvākas sugas, kurām līdzīgs izskats, ir Crossopriza lyoni un Physocyclus globosus.
Uzvedība un tīklu veidošana
Šie zirnekļi veido vaļīgus, neregulārus tīklus stūros, pie griestiem un citās slēgtās vietās. Kad zirnekli traucē, tas bieži sāk strauji kratīt vai "lēkāt" tīklā — šī kustība samazina plēsēja iespējas skaidri ieraudzīt zirnekli un ir efektīva aizsardzības stratēģija. Pagraba zirnekļi parasti ir nakts aktīvi un dienā slēpjas tīklos vai nišās.
Uzturs un medības
Tie barojas galvenokārt ar nelieliem lidojošiem un rāpojošiem kukaiņiem — mušām, odiem, blaktīm, kā arī ar citiem zirnekļiem. Savos tīklos tie var notvert pat matainos mājas zirnekļus. Ja pārtikas ir maz, iespējama arī kanibālisms. Pēdējos gados novērots, ka tie var samazināt noteiktu kukaiņu skaitu cilvēku mājvietās, tāpēc tos bieži uzskata par vēlamu kaimiņu.
Vairošanās un attīstība
Mātīte parasti tur olu kokonīti vai daļēji piesaista tos tīklam; bieži tiek minēts, ka mātīte savus 20–30 olas satver žokļos (heļikeros) vai cieši piesargā tīklā. Oliņas izšķiļas par mazajiem zirneklīšiem — jaunības stadijās tie ir caurspīdīgi ar īsām kājām. Lai sasniegtu pieaugušo stadiju, zirnekļi vairākas reizes nomet ādu (moltē) — parasti apmēram 5–6 reizēs.
Izplatība un dzīves vide
Pholcus phalangioides izcelsme ir tropu un subtropu reģionos, taču cilvēku darbības dēļ tā izplatījusies gandrīz visā pasaulē. Šo sugu visbiežāk sastop telpās — pagrabos, bēniņos, noliktavās, garāžās un dzīvokļos — kur temperatūra ir salīdzinoši stabila. Tā kā šie zirnekļi nav atkarīgi no stingras sezonālās maiņas, tie var vairoties visu gadu telpaugu apstākļos.
Drošība cilvēkam
Pagraba zirneklis nav bīstams cilvēkam. Tam ir niecīgs inde, pietiekams, lai paralizētu mazu kukaini, taču cilvēkiem tā iedarbība ir neredzama vai ļoti pavirša. Arī uzbrukumi cilvēkam ir ļoti reti; parasti zirneklis bēg vai paslēpjas. Pastāv populārs mīts, ka šiem zirnekļiem būtu ārkārtīgi spēcīgs inde, bet nespēja iekost cilvēkam — šis apgalvojums nav pamatots zinātniski.
Loma ekosistēmā un cilvēku attieksme
Pagraba zirneklis ir dabisks kaitēkļu regulētājs telpās, samazinot lidojošo kukaiņu un citu mazu bezmugurkaulnieku skaitu. Tā klātbūtne parasti ir vēlama, jo tie reti rada problēmas cilvēkiem un palīdz uzturēt ekoloģisko līdzsvaru mājas vidē. Ja nepieciešams, tos var droši pārvietot ārā ar trauku un papīra palīdzību, neiznīcinot.
