Darwinopterus — Ķīnā atrasta pārejas pterozauru ģints no vidējā jūras laikmeta
Darwinopterus (Darwinopterus - Darvina spārns) ir pterozauru ģints, kas tika atklāta Ķīnā un nosaukta Čārlza Darvina vārdā. Tas ir pirmais zināmais pterozaurs, kam piemīt gan garspuru (rhamphorhynchoid), gan īsspuru (pterodactyloid) pterozauru pazīmes. Darwinopterus ir pārejas fosilija starp abām grupām.
Atklājums un datējums
Fosilijas atrastas galvenokārt Tjaodžišanas veidojumā (Tiaojishan Formation) Ķīnas ziemeļaustrumos, parasti Liaoning provincē. Šie slāņi datēti ar vidējo jūras laikmetu, aptuveni pirms 160 miljoniem gadu (mya). Ir aprakstīti ap 30–40 individuāli eksemplāri, kas sniedz salīdzinoši plašu informāciju par šīs ģints anatomiju un variācijām.
Anatomija un raksturīgās pazīmes
Darwinopterus izceļas ar kombinētu pazīmju kopumu: ķermenis un aste ir tuvāk rhamphorhynchoid tipam (ilgstoša aste ar kaulainu spuru), bet galva, kakls un augšējā krūtka ir pterodactyloid tipa — īsāki, salīdzinoši progresīvāki skeleta elementi. Šī kombinācija ir galvenais iemesls klasificēt to kā pārejas formu.
- Galva un žokļi: salīdzinoši īss, pterodactyloid raksturs ar dažādu formu zobiem, kas liecina par visēdāja vai plēsīga barošanās iespēju.
- Aste: gara, ar tipisku rhamphorhynchoid spuru vai balstu.
- Spārnu skelets: labi attīstīti sparnu kauli, liecinot par aktīvu lidojumu spēju.
- Mīksto audu atliekas: daļēji saglabājušās pseidovates (pycnofibres) jeb pūkas veida struktūras dažos paraugos.
Sugas
Sugas robežas un variācijas joprojām tiek pētītas. Sākotnēji apzīmēta suga bija D. modularis — šīs sugas tips tika aprakstīts 2010. gada februārī. Divas papildu sugas — D. linglongtaensis un D. robustodens — tika aprakstītas no tām pašām fosilo slāņu atradnēm attiecīgi 2010. gada decembrī un 2011. gada jūnijā.
Dzimumdimorfisms
Analīzes liecina par dzimumdimorfismu starp atrastajiem paraugiem. Tiek uzskatīts, ka tēviņiem uz galvas bija izteiktāki izaugumi vai kroņa veida struktūras, kā arī šaurāki gurni, savukārt mātītēm gurni bija platāki — tas var būt saistīts ar olu dēšanas un perēšanas prasībām un palīdz atšķirt dzimumus fosilajos materiālos.
Nozīme evolūcijas izpētē
Darwinopterus deva pamatu idejai par tā saukto "modulāro evolūciju" pterozauriem — ka organismos dažādas ķermeņa daļas var attīstīties kā savstarpēji neatkarīgas evolūcijas vienības (moduļi). Atklājums demonstrē, ka pterodactyloid raksturu attīstība nav obligāti bijusi vienmērīga visā ķermenī, bet gan varējusi notikt pakāpeniski un kombinēti ar vecākiem elementiem.
Paleoekoloģija un barošanās
Dzīvojot mežainās un ezeru apvidus teritorijās, Darwinopterus visticamāk barojās ar kukaiņiem, maziem mugurkaulniekiem un iespējams zivīm, atkarībā no zobu formas un mutes uzbūves. Atrastie paraugi un nogulumiežu konteksts liecina par salīdzinoši daudzveidīgu ekosistēmu, kurā pterozauri aizņēma dažādas ekoloģiskās nišas.
Kopsavilkums
Darwinopterus ir nozīmīgs fosiliju atradums, jo sniedz skaidru piemēru pārejas formām pterozauru evolūcijā un atbalsta ideju par evolūcijas moduļiem. Turpmāki atradumi un detalizētāka morfoloģiskā analīze palīdzēs precizēt sugu attiecības, dzīvesveidu un evolūcijas gaitu šajā svarīgajā periodā pterozauru attīstībā.
Mozaīkas funkcijas
Šai ģintij un tās tuvākajiem radiniekiem piemīt "primitīvo" (bazālo) un "progresīvo" (atvasināto) pterozauru pazīmju kombinācija. Tas ir raksturīgs pārejas posma fosilijām ("trūkstošajiem posmiem"), un to sauc par modulāro evolūciju vai mozaīkveida evolūciju.
Darwinopterus bija garas astes un citas rhamphorhynchoidiem raksturīgas iezīmes, tiem bija arī izteiktas pterodaktilloīdu iezīmes, piemēram, gari kakla skriemeļi un viena galvaskausa atvere acu priekšā.
Olas
Saglabājies eksemplārs kopā ar olu sniedza informāciju par Darwinopterus un pterozauru vairošanās stratēģijām kopumā.
Tāpat kā vēlāko pterozauru un mūsdienu rāpuļu olām, arī Darwinopterus olām bija pergamentam līdzīgs, mīksts apvalks. Mūsdienu putnu olu apvalks ir sacietējis ar kalcija karbonātu, pilnībā pasargājot embriju no ārējās vides. Olas ar mīksto čaumalu ir caurlaidīgas ūdenim, un attīstības laikā tas var uzsūkties olā. Šāda tipa olas ir jutīgākas pret dabas stihiju iedarbību, un parasti tās tiek apraktas augsnē.
Darba līdzautors Deivids Unvins (David Unwin) izteica pieņēmumu, ka Darwinopterus, iespējams, vienlaicīgi izdēja daudz mazu olu un tās apraka. Pēc izšķilšanās mazuļi varēja lidot, un tiem nebija nepieciešama gandrīz nekāda vecāku aprūpe.
Šie rezultāti liecina, ka pterozauru vairošanās vairāk līdzinājās mūsdienu rāpuļu vairošanās procesam un būtiski atšķīrās no putnu vairošanās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Darwinopterus?
A: Darwinopterus ir pterozauru ģints, kas atklāta Ķīnā un nosaukta Čārlza Darvina vārdā.
J: Kas Darwinopterus ir unikāls?
A: Darwinopterus ir pirmais zināmais pterozaurs, kuram piemīt gan garspuru (rhamphorhynchoid), gan īsspuru (pterodactyloid) pterozauru pazīmes, padarot to par pārejas fosiliju starp abām grupām.
Jautājums: Cik Darwinopterus fosilo eksemplāru ir atrasts?
A: Ir atrasti no 30 līdz 40 Darwinopterus fosilo eksemplāru.
J: No kuras veidojuma tika savāktas Darwinopterus fosilijas?
A: Visi Darwinopterus fosilie eksemplāri tika savākti no Tiaojishan veidojuma, kas datējams ar vidējo juras periodu, pirms 160 miljoniem gadu (mya).
J: Kad tika aprakstīta Darwinopterus tipa suga?
A: Darwinopterus tipa suga D. modularis tika aprakstīta 2010. gada februārī.
J: Vai ir aprakstītas vēl citas Darwinopterus sugas?
A: Jā, 2010. gada decembrī un 2011. gada jūnijā no tām pašām fosiliju atradnēm tika aprakstītas vēl divas Darwinopterus sugas. Šīs sugas ir D. linglongtaensis un D. robustodens.
J: Ko liecina Darwinopterus īpatņu dzimumdimorfisms?
A: Darwinopterus īpatņu dzimumdimorfisms liecināja, ka tēviņiem uz galvas bija krēpes un šaurāki gurni nekā mātītēm.
