Defensīns
Defensīni ir mazi katjonu proteīni, kas sastopami dzīvniekos un augos. Tie ir saimnieka aizsardzības peptīdi. Tie darbojas pret baktērijām, sēnītēm un daudziem vīrusiem.
Defensīniem ir 18-45 aminoskābes, tostarp sešas līdz astoņas konservatīvas cisteīna atliekas. Imūnsistēmas šūnās ir šie peptīdi, kas palīdz nogalināt fagocitētās baktērijas. Šīs šūnas ir neitrofilu granulocīti un gandrīz visas epitēlija šūnas. Lielākā daļa defensīnu darbojas, saistoties ar mikrobu šūnu membrānu. Nonākuši tur, tie membrānā izdara mazus caurumiņus, kas ļauj izplūst dzīvībai svarīgiem joniem un barības vielām.
Cilvēka beta-defenzīna HBD-2 monomēru un dimēru struktūras
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir defensīna?
A: Defensīns ir neliels katjonu proteīns, kas sastopams dzīvniekiem un augiem un kalpo kā saimnieka aizsardzības peptīds.
J: Ar kādiem patogēniem cīnās defensīni?
A: Defensīni darbojas pret baktērijām, sēnītēm un daudziem vīrusiem.
J: Cik daudz aminoskābju parasti ir defensīniem?
A: Defensīniem ir 18-45 aminoskābes.
J: Kāds ir cisteīna atlieku mērķis defensīnos?
A: Defensīnos ir sešas līdz astoņas konservatīvas cisteīna atliekas.
J: Kāda veida imūnsistēmas šūnas satur defensīnus?
A: Neitrofilu granulocīti un gandrīz visas epitēlija šūnas satur defenzīnus, kas palīdz nogalināt fagocitētās baktērijas.
J: Kā defensīni nogalina baktērijas?
A.: Lielākā daļa defenzīnu darbojas, saistoties ar baktēriju šūnu membrānu un radot membrānā sīkus caurumiņus, kas izraisa svarīgu jonu un barības vielu noplūdi.
Vai tikai dzīvnieku šūnās ir defensīni?
A: Nē, gan dzīvnieku, gan augu šūnas satur defensīnus.
