Lizocīms
Lizocīmi ir daļa no iedzimtās imūnsistēmas. Tie ir enzīmi, kas atrodas gļotu izdalījumos, piemēram, siekalās. Tie aizsargā pret infekcijām, sasmalcinot baktērijas, vīrusus un sēnītes, kas inficē dzīvniekus.
Nosaukumu "lizocīms" 1922. gadā lietoja Aleksandrs Flemings (1881-1955), penicilīna atklājējs. Flemings pirmo reizi novēroja lizocīma antibakteriālo iedarbību, kad viņš apstrādāja baktēriju kultūras ar pacienta, kas slimoja ar saaukstēšanos, deguna gļotām.
Lizocīma ir vairākos izdalījumos, piemēram, asarās, siekalās, pienā un gļotās. Tas ir arī makrofāgu un granulocītu neitrofilu citoplazmas granulās.
Ferments darbojas, uzbrūkot baktēriju, īpaši Grampozitīvo baktēriju, piemēram, Bacillus un Streptococcus, šūnu sieniņu polimēriem.
Lizocīms bija otrā proteīna struktūra un pirmā enzīma struktūra, kas atrisināta ar rentgenstaru difrakcijas metodēm. Tas bija pirmais pilnībā sekvenēts enzīms, kas satur visas divdesmit parastās aminoskābes. Tas bija arī pirmais enzīms, kura darbības mehānisms bija sīki izstrādāts un specifisks. Šis darbs ļāva izskaidrot, kā fermenti ar savu fizikālo struktūru paātrina ķīmisko reakciju.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir lizocīms?
A: Lizocīms ir enzīms, kas ir daļa no iedzimtās imūnsistēmas. Tas ir atrodams gļotu izdalījumos, piemēram, siekalās, un palīdz aizsargāt pret infekcijām, noārdot baktērijas, vīrusus un sēnītes.
J: Kas radīja terminu "lizocīms"?
A: Terminu "lizocīms" 1922. gadā lietoja penicilīna izgudrotājs Aleksandrs Flemings (1881-1955).
J: Kur var atrast lizocīmu?
A: Lizocīms ir sastopams vairākos izdalījumos, tostarp asarās, siekalās, pienā un gļotās. Tas ir atrodams arī makrofāgu un granulocītu neitrofilu citoplazmas granulās.
J: Kā darbojas lizocīms?
A: Lizocīms darbojas, uzbrūkot baktēriju šūnu sieniņu polimēriem, jo īpaši grampozitīvo baktēriju, piemēram, Bacillus un Streptococcus, šūnu sieniņām.
J: Kāda bija pirmā olbaltumvielas struktūra, kas atrisināta ar rentgenstaru difrakcijas metodi?
A: Lizocīms bija pirmā olbaltumvielas struktūra, kas atrisināta ar rentgenstaru difrakcijas metodi.
J: Vai tas bija arī pirmais enzīms, kas tika sekvencēts?
A: Jā, tas bija arī pirmais enzīms, kas tika sekvencēts un kas saturēja visas divdesmit parastās aminoskābes.
J: Kur šis darbs noveda?
A: Šis darbs ļāva izskaidrot, kā fermenti paātrina ķīmiskās reakcijas, pateicoties to fiziskajai struktūrai.
