Derny sacīkstes: definīcija, vēsture, tehnika un noteikumi
Derny sacīkstes ir sacīkstes, kurās riteņbraucējiem seko un tos vada speciāls motorizēts pacērs — derny. Sacensībās braucējs izmanto pacēra izveidoto aerodinamisko aizsegu (slēpšanos aiz pacēra), lai saglabātu lielāku ātrumu ar mazāku enerģijas patēriņu, bet finiša sprintā parasti sacīkstes izšķiras pēc pacēra atgrūšanās vai apdzenšanas.
Kas ir derny?
Derny ir motorizēts velosipēds, speciāli paredzēts un konstruēts kā pacērs velobraukšanas sacensībām ar motoru — piemēram, sešu dienu sacensībām, motor‑paced (stayer) sacīkstēm vai dažās Keirin sacīkšu versijās. Derny dizains nodrošina stabilu, vienmērīgu gaisa plūsmu un ļauj riteņbraucējam braukt ļoti tuvu pacēram. Parasti derny ir aprīkots ar nelielu iekšdedzes dzinēju, ergonomisku sēdekli pacēram un aizmugurē pieejamu virsmu vai rullīti, pie kura riteņbraucējs var būtiski pietuvoties.
Vēsture
Pirmos Dernys 1938. gadā uzbūvēja uzņēmums "Roger Derny et Fils" Parīzē, Francijā. Nosaukums "Derny" radās no ražotāja uzvārda un, laika gaitā, kļuva vispārpieņemts termins jebkuram šāda tipa motorizētam pacēram — pat ja to ražo citi uzņēmumi. Derny pagājušā gadsimta vidū kļuva populārs sešu dienu sacīkstēs un citos velobraukšanas pasākumos, kur pacēri deva iespēju attīstīt lielu ilgtermiņa ātrumu un radīja izteiktu izklaides elementu skatītājiem.
Agrāk, pirms specializētajiem pacēriem, fotogrāfu un organizatoru motocikli reizēm parādījās sacensību priekšā, lai fiksētu notikumus vai vadītu tempu. Tomēr, jo intensīvāk tika izmantots šāds pavadījums, jo vairāk tas traucēja sacensību taisnīgumu un drošību — tāpēc fotogrāfiem un parastajiem motocikliem tika aizliegts braukt riteņbraucēju priekšā sacensību laikā.
Tehnika un taktika
- Pozicionēšanās aiz pacēra: galvenais uzdevums ir atrast optimālu attālumu no derny, lai izmantotu gaisa plūsmu (draftingu). Pārāk tālu — efektivitāte pazūd; pārāk tuvu — palielinās sadursmju risks.
- Ritms un pārejas: pacērs kontrolē tempu un pakāpeniski to palielina, ļaujot braucējam saglabāt ritmu. Taktika ietver momentu, kad pacērs palēnina vai nedaudz atkāpjas, lai braucējs sāktu sprintu.
- Apdzīšana: braucējam, kas mēģina apdzīt, jāizvēlas brīdis un trajektorija, kas nemazina aerodinamisko priekšrocību un nerada bīstamas situācijas uz velodroma vai ceļa.
- Komunikācija: pacērs un braucējs parasti sadarbojas: pacērs informē par tempu un veiksmīgu brīdi sākumam sprintam. Labas komandas darbs var noteikt sacensību iznākumu.
Noteikumi un drošība
- Regulas: starptautiskās un nacionālās organizācijas (piem., UCI un vietējās federācijas) nosaka noteikumus par pacēru tehnisko izpildi, pacēru atļautajiem elementiem un sacensību formātu. Sacensību rīkotājs publicē specifiskos nosacījumus katrai sacīkstei.
- Paceru ierobežojumi: pacēram jābrauc atbilstoši noteiktajam trasē vai ceļā maršrutam, nedrīkst apzināti bloķēt vai traucēt citus dalībniekus un parasti jāatstāj trase vai jāpaliek aiz noteiktas līnijas pirms finiša, lai ļautu brīvu sprintu.
- Drošības ekipējums: gan braucējam, gan pacēram obligāti jālieto piemēroti aizsarglīdzekļi — saskaņā ar sacensību noteikumiem. Tie ietver ķiveres, aizsargapģērbu un pacēram tehnisku pārbaudi pirms starta.
- Atļautais pacēru skaits un distances: atkarīgs no sacensību veida — dažreiz vienam braucējam piešķir individuālu pacēru, citreiz sacīkstēs piedalās vairāki braucēji ar savu pacēru vienlaikus. Sacensību formāts var paredzēt kvalifikācijas braucienus un finālus.
Sacensību formāti
Derny sacīkstes var notikt gan velodromā (bankētā trasē), gan slēgtā ceļā. Formāti variē:
- Individuālās pacēru sacīkstes: katram braucējam ir savs pacērs, braucēji startē vai tiek ielaisti trasē un sacenšas par ātrumu un pozīciju.
- Masas starts ar pacēriem: vairāki braucēji vienlaikus seko saviem pacēriem; spēlē taktika, kad apdzīt un kur sākt sprintu.
- Keirin stila sacīkstes: pacērs palēnām paātrina grupu, pēc tam paceļas vai nogriežas, ļaujot grupas dalībniekiem sacensties sprintā.
Drošības ieteikumi dalībniekiem
- Iepazīsties ar pacēra uzstādījumu pirms starta un vienojies par signāliem.
- Saglabā stabilu riteni un skatieties pacēra aizmugurē, nevis sānos, lai izvairītos no neparedzētām kustībām.
- Izmanto atbilstošas ķiveres un aizsargaprīkojumu, kas paredzēts sacensību tipam.
- Trenējies motor‑paced tehnikā pirms sacensībām — slēpšanās, atvērsiena un apdzīšanas manevriem.
Apkopojot — Derny sacīkstes ir tehniski un taktiski pieprasītas sacensības, kurās nozīmīga loma ir gan braucēja spējām, gan sadarbībai ar pacēru. Vēsturiskā izcelsme no Parīzes meistardarbnīcām padarījusi derny par ikonisku aprīkojumu, bet mūsdienu noteikumi un drošības prasības nodrošina, ka šis sacensību veids saglabā dinamisku un drošu raksturu sporta skatītājiem un dalībniekiem.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Dēras skrējiens?
A: Derny sacīkstes ir sacīkstes, kurās riteņbraucējiem seko kāds, kas brauc ar Derny, kas ir motorizēts velosipēds, kurš paredzēts riteņbraukšanas sacensībām ar motoru.
J: Kas uzbūvēja pirmos Derny?
A: Pirmos Dernys 1938. gadā uzbūvēja "Roger Derny et Fils" Parīzē, Francijā.
J: Vai joprojām ir uzņēmumi, kas ražo Dernys?
A.: Sākotnējais uzņēmums, kas ražoja Dernys, vairs nestrādā, bet jebkuru velosipēdu ar motoru, ko izmanto riteņbraukšanai, sauc par "Derny".
J: Kāpēc Derny braucējs sēž stāvus?
A: Derny braucējs parasti sēž vertikāli, lai velosipēdistam būtu vieglāk braukt, samazinot vēja pretestību.
Jautājums: Kāpēc parastās sacensībās fotogrāfu motocikliem bija aizliegts braukt priekšā velosipēdistiem?
A: Fotogrāfu motocikli agrāk palīdzēja braucējiem parastās sacensībās, bet tiem tika aizliegts braukt riteņbraucēju priekšā, jo tas deva viņiem negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem braucējiem.
J: Kādās sacīkstēs izmanto Dernys?
A.: Dernys izmanto motobraukšanas sacensībās, piemēram, sešu dienu un Keirin sacīkstēs, kā arī motobraukšanas šosejas sacīkstēs.
J: Kāds ir Derny mērķis sacensībās?
A.: Derny mērķis ir nodrošināt riteņbraucējiem vienmērīgu tempu un samazināt vēja pretestību, kas atvieglo ātruma saglabāšanu.
