Domaaki valoda — Pakistānas ziemeļu apdraudētā valoda (Nager, Hunza)

Domaakī - pazīstama arī kā Dumaki vai Domaá - ir valoda, kurā runā Pakistānas ziemeļu apgabalos.

Tā ir dóoma (sg. Dóom), nelielas etniskās grupas, kas izkliedēta paplašinātās ģimenes vienībās starp lielākām uzņēmēju kopienām, tradicionālā valoda. Agrāk domāki runājošie tradicionāli strādāja par kalējiem un mūziķiem, bet mūsdienās viņi nodarbojas arī ar dažādām citām profesijām.

Gandrīz visās pašreizējās apmešanās vietās Dooma, kas visi ir musulmaņi, jau sen ir atteikušies no savas dzimtās valodas, lai pārietu uz attiecīgās uzņēmējvalsts kopienas valodu. Tikai Nageras un Hunzas ielejās domaaki valoda ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Valodas klasifikācija

Vispārīgi Domaakī tiek uzskatīta par indoeiropiešu valodu saimes indoāriju (Indo-Aryan) atzaru valodu. Dažās lingvistiskajās klasifikācijās to sasaista ar dardisko/Shina grupu. Tomēr valodas izcelsmes un tuvāko radinieku precīzā klasifikācija joprojām var tikt apspriesta, jo pieejamie dati ir ierobežoti.

Dialekti un savstarpējā sapratne

Pēc ģeogrāfiskā novietojuma Domaaki var iedalīt divos galvenajos dialektos: Nager-Domaaki un Hunza-Domaaki. Starp tiem pastāv ievērojamas atšķirības leksikā, izrunā un dažās gramatiskās īpatnībās, tomēr tās nav tik lielas, lai pilnībā liegtu savstarpēju saprašanos. Dzīvesveids, kontakts ar citām valodām un ģeogrāfiskā izolācija nosaka dialektu dažādību.

Runātāju skaits un izplatība

Pašlaik Domaaki valodā runā mazāk nekā 350 cilvēku, galvenokārt vecākas paaudzes pārstāvji. Aptuveni 300 no runātājiem saistās ar Hunzas ieleju, apmēram 40 — ar Nageras ieleju. Jaunākās paaudzes līmenis runāšanā ir ievērojami zemāks, jo norit valodas nomaiņa uz dominējošajām reģiona valodām un nacionālo valodu.

Apdraudējuma cēloņi

Galvenie iemesli, kāpēc Domaakī ir stipri apdraudēta:

• valodas maiņa uz vietēji dominējošajām valodām un uz Urdu kā nacionālo valodu;
• ekonomiskā motivācija un migrācija uz pilsētām, kur runā citās valodās;
• sociālā stigmatizācija un zema prestiža saistībā ar mazajām etniskajām grupām;
• skolu izglītība un mediji, kas pieejami galvenokārt svešvalodās;
• jaunu ģimeņu izvēles, kurās nereti tiek izmantotas valodas, kas nodrošina labākas ekonomiskās iespējas.

Saglabāšana un dokumentācija

Domaakī ir stingri apdraudēta valoda, un tās saglabāšanai nepieciešamas aktīvas darbības. Lietderīgi soļi ietver:

• audio un video ierakstu veikšana ar vecāka gadagājuma runātājiem (stāsti, dziesmas, sarunas);
• bāzes vārdnīcas un gramatiskā uzskaita izveide, pieejama gan pētniekiem, gan kopienai;
• mācību materiālu un vietējas gratifikācijas (piem., bērnu grāmatas, multfilmas) izstrāde valodā;
• skolu programmu veidošana, kas iekļauj vietējo valodu kā mācību vai izvēles priekšmetu;
• kopienu iniciatīvas, lai paaugstinātu valodas prestižu un atbalstītu ikdienas lietojumu.

Jaunāku paaudžu iesaistīšana un sadarbība ar lingvistiem, NVO un valsts institūcijām ir būtiska, lai Domaakī nenonāktu pilnīgā aizmirstībā.

Svarīgi: Tā kā literatūra un detalizēti pētījumi par Domaakī ir ierobežoti, papildus lauka pētījumiem un dokumentācijai zinātniskā kopiena var sniegt precizētāku informāciju par valodas izcelsmi un strukturālajām īpatnībām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Domaakí?

J: Kura etniskā grupa runā domaakī valodā?

Jautājums: Ko Domaaki valodā runājošie tradicionāli strādāja agrākos laikos?

J: Vai domaaki valoda ir saglabājusies līdz mūsdienām?

J: Kā var sadalīt domaakus ģeogrāfiski?

Vai dialektu atšķirības starp Nager-Domaaki un Hunza-Domaaki ir būtiskas?

J: Cik daudz Domaaki pašlaik runā?

Meklēt pēc burta