Doņecka: Donbasa rūpniecības centrs Ukrainā — vēsture un demogrāfija

Doņecka — Donbasa rūpniecības sirds: vēsture no Jusovkas līdz mūsdienām, rūpniecība, demogrāfija un kara ietekme uz pilsētas attīstību un iedzīvotāju sastāvu.

Doņecka ir svarīga pilsēta Ukrainas austrumos, Donbasa centrā. Pirms kara Donbasā, kas sākās 2014. gadā, pilsētā un tās apkārtnē dzīvoja aptuveni 1,1 miljons cilvēku. Doņecka ir svarīga Ukrainas rūpniecībai. Pirms kara tā bija piektā lielākā pilsēta valstī. No 1924. līdz 1961. gadam pilsēta saucās Stalino, pirms 1924. gada tās nosaukums bija Jusovka, nosaukta tās dibinātāja Džona Hjūza vārdā. Hjūzs 1869. gadā nodibināja metalurģijas rūpnīcu. Fabrika drīz attīstījās par mūsdienu Doņeckas pilsētu. Lielākā daļa Doņeckas iedzīvotāju ikdienā lieto krievu valodu. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem aptuveni 48 procenti bija ukraiņi, bet aptuveni 46 procenti - krievi.

Vēstures pārskats

Doņeckas dibināšana saistīta ar industriālo revolūciju 19. gadsimta beigās — uzņēmējs Džons Hjūzs (John Hughes) 1869. gadā izveidoja dzelzs un tērauda rūpnīcu un loku ogļu ieguves punktus ap to. Līdz 20. gadsimta sākumam ap rūpnīcu izveidojās lielākas dzīvojamās zonas, un pilsēta kļuva par nozīmīgu rūpniecības centru Donbasā. Pēc 1917. gada notikumiem un padomju perioda konsolidācijas pilsēta turpināja paplašināties, attīstot ogļu ieguvi, metalurģiju un mašīnbūvi. Nosaukumu maiņas — no Jusovkas uz Stalino un vēlāk uz Doņecku — atspoguļo politiskos un ideoloģiskos notikumus Padomju Savienības vēsturē.

Rūpniecība un ekonomika

Doņecka tradicionāli bija viens no Ukrainas smagās rūpniecības centriem. Galvenās nozares:

• Ogļu ieguve: reģions ir bagāts ar akmeņogļiem, un ogļu raktuves bija nozīmīgs nodarbinātības avots;
• Metalurģija un tērauda ražošana: lielas lokālā mēroga tērauda un dzelzs rūpnīcas, kas aprija izejmateriālus no reģiona;
• Ķīmiskā un mašīnbūve: iekārtu ražošana raktuves un rūpnīcu apkalpošanai, kā arī ķīmiskie cehi;
• Transporta mezgls: Doņecka bija svarīgs dzelzceļa un autoceļu krustpunkti, kas savienoja Donbasu ar pārējo Ukrainu un ārvalstīm.

Pilsētas rūpniecība radīja gan izaugsmi, gan vides problēmas — piesārņojumu un izmaiņas ainavā. Daudzas rūpnīcas bija svarīgas ne tikai vietējai ekonomikai, bet arī valsts mēroga piegāžu ķēdēm.

Demogrāfija un valoda

Saskaņā ar pēdējo lielo tautas skaitīšanu pirms bruņotajiem konfliktiem etniskā struktūra bija tuvu 50/50 — aptuveni 48% ukraiņu un 46% krievu. Tomēr praktiskā ikdienas saziņa un kultūras vide lielā mērā bija krievvalodīga — krievu valoda dominēja izglītībā, medijos un sadzīvē daudzās pilsētas daļās.

Pirms 2014. gada Doņeckā bija plaša izglītības un kultūras institūciju sistēma: universitātes, muzeji, teātri un koncertzāles, kas piesaistīja studentus un speciālistus no reģiona. Pēc kara sākuma demogrāfiskā aina ir būtiski mainījusies — liels cilvēku skaits pameta pilsētu, daudzi kļuva par iekšēji izsūtītajiem vai bēgļiem ārpus reģiona, un iedzīvotāju skaits krasi samazinājās.

Karš, okupācija un sekas

Kopš 2014. gada Donbasa konfliktā Doņecka nonāca kā viena no galvenajām kaujas laukiem. Daļu reģiona un pilsētas apkārtni kontrolē pašpasludināta Doņeckas Tautas Republika (DTR). 2022. gadā Krievija izsludināja aneksiju uz daļām Ukrainas austrumiem, tostarp Doņeckas apgabalu; lielākā daļa starptautiskās sabiedrības šo aneksiju neatzīst, un starptautiskais statuss joprojām tiek plaši uzskatīts par daļu no Ukrainas teritorijas.

Konflikta rezultātā pilsētas infrastruktūra ir smagi cietusi — dzīvojamās ēkas, rūpnīcas, skolas, slimnīcas un transporta mezgli tika bojāti vai iznīcināti. Doņeckas starptautiskā lidosta (Sergeja Prokofjeva vārda) tika smagi bojāta kauju gaitā un faktiski pārstāja darboties kā reāls civilās aviācijas mezgls. Daudzās nozarēs ražošana samazinājās vai apstājās, kas izraisīja plašu bezdarbu un ekonomisku lejupslīdi.

Kultūra, sports un izglītība

Doņecka bija arī reģionāls kultūras centrs — tajā darbojās teātri, operas un baleta trupas, muzeji un izglītības iestādes. Nozīmīgs sporta simbols ir futbola klubs Šahtar Donetsk (Shakhtar Donetsk), kas pirms kara spēlēja savā modernajā stadiona kompleksā Donbas Arena. Konflikta dēļ klubs pārcēla savas mājas spēles citur Ukrainā, un daudzas kultūras iestādes pārtrauca darbību vai tika pārvietotas.

Pašreizējā situācija

Patlaban situācija pilsētā un reģionā ir nestabila. Liela daļa iedzīvotāju ir evakuēti vai pārvietoti, infrastruktūra ir atjaunošanas vajadzībās, un rūpniecības atjaunošana ir apgrūtināta politiskā un drošības kontekstā. Starptautiskas palīdzības un atjaunošanas programmas var būt nepieciešamas, lai atjaunotu pamata pakalpojumus un ekonomisko darbību, taču ilgtermiņa risinājums ir cieši saistīts ar politiskā konflikta risinājumu.

Doņecka saglabā nozīmīgu vietu reģiona vēsturē un ekonomikā — tās attīstības gaita, demogrāfiskās īpatnības un rūpnieciskā mantojuma ietekme joprojām nosaka daudzus notikumus Donbasā.

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Donecka?

J: Cik daudz cilvēku dzīvoja Doņeckā pirms kara Donbasā?

J: Kāpēc Doņecka ir svarīga Ukrainas rūpniecībai?

J: Kāds bija Doņeckas nosaukums pirms 1924. gada?

J.: Kas 1869. gadā Doņeckā nodibināja metalurģijas rūpnīcu?

J: Kāda ir biežāk lietotā valoda Doņeckā?

Jautājums: Cik procentuāli Doņeckā dzīvoja ukraiņi un krievi saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem?

Meklēt pēc burta