Kas ir ekoloģiskais nospiedums? Definīcija, aprēķins un nozīme

Ekoloģiskais nospiedums: definīcija, aprēķins un nozīme — uzzini, cik daudz dabas mēs patērējam un cik planētas būtu nepieciešamas ilgtspējīgai dzīvei.

Autors: Leandro Alegsa

Ar ekoloģisko pēdu mēra, cik daudz cilvēki paņem no dabas un cik lielu platību nepieciešams, lai ražotu lietas, ko izmantojam, un uzņemt izmešus, ko radām. Parasti šo nospiedumu salīdzina ar dabas resursu daudzumu, ko daba var atjaunot noteiktā laika periodā. Ekoloģiskās pēdas aprēķinā tiek ņemts vērā, cik daudz lauksaimniecības zemes, mežu platību, ganību, zivsaimniecības platību, kā arī cik daudz mežu ir vajadzīgs oglekļa izmešu uzņemšanai — plus būvētā un urbanizētā zemes daļa. Vienkāršāk sakot, ekoloģiskās pēdas aprēķini atbild uz jautājumiem: cik daudz dabas mums ir? Un cik daudz mēs izmantojam?

Kā tiek aprēķināts ekoloģiskais nospiedums?

Ekoloģiskais nospiedums mēra cilvēku patēriņu kā prasību pēc bioproduktīvas teritorijas. Galvenie soļi ir šādi:

  • Izvērtē patēriņu (pārtika, enerģija, būvmateriāli, preces, pakalpojumi, transports u.c.).
  • Katru patēriņa postenīti pārvērš nepieciešamajā bioloģiski produktīvā zemes vai ūdens platībā (piemēram, kvadrātmetri vai hektāri).
  • Oglekļa emisijas pārrēķina uz meža platību, kas būtu nepieciešama, lai uzņemtu šo CO2 (ja tās netiek tehniski attīrītas citos veidos).
  • Saskaita kopējo bioproduktīvo platību un izsaka to starptautiski salīdzināmajā mērvienībā — globālajos hektāros (gha), kas atspoguļo vidējo produktivitāti.

Rezultāts var tikt aprēķināts par indivīdu (vidējais iedzīvotāja nospiedums), mājsaimniecību, uzņēmumu vai valsti. Pretstatā tam ir biokapitāte — pieejamā atjaunojamā produktīvā platība konkrētā teritorijā vai globāli.

Ko rāda dati un kāda ir nozīme?

Analizējot pasauli kopumā, jāsecina, ka cilvēce izmanto dabas resursus vairāk, nekā daba spēj atjaunot. Pēdējos novērtējumos tiek minēts, ka cilvēce patērē aptuveni 1,6–1,8 reizes vairāk, nekā ir ilgtspējīgi — tas nozīmē, ka teorētiski būtu nepieciešama vairāk nekā viena Zeme, lai apmierinātu pašreizējo patēriņu. Piemēram, ja visi pasaules iedzīvotāji patērētu kā vācieši, būtu nepieciešamas gandrīz 3 planētas Zemes.

Vēl viens bieži citēts rādītājs: vidējais pasaules iedzīvotājs atstāj ekoloģisko nospiedumu aptuveni 2,7 globālajos hektāros, kamēr uz vienu cilvēku pieejamā globālā biokapitāte ir apmēram 1,65 globālie hektāri. Tas nozīmē, ka cilvēce pašlaik pārsniedz globālo biokapacitāti par aptuveni 60–70 % un daļā pasaules dzīvo neilgtspējīgi, iztukšojot „dabas kapitāla” krājumus.

Kādas ir ekoloģiskā nospieduma praktiskās izmantošanas jomas?

  • Politikas un plānošanas rīks: valsts līmenī palīdz noteikt, kur nepieciešamas vides politikas un ilgtspējīgas investīcijas.
  • Starptautiskās salīdzināšanas: rāda, kā dažādas valstis vai reģioni patērē dabas resursus.
  • Izglītība un patērētāju izvēle: palīdz cilvēkiem saprast, kā viņu ikdienas izvēles (diēta, transports, enerģijas avoti) ietekmē vidi.

Kā samazināt savu ekoloģisko nospiedumu?

Dažas efektīvas un praktiskas darbības ikdienā:

  • Samazini gaļas, īpaši sarkanās gaļas, patēriņu un palielini augu valsts pārtikas īpatsvaru.
  • Samazini enerģijas patēriņu mājoklī — labāka siltumizolācija, energoefektīvas ierīces, pāreja uz atjaunojamo enerģiju.
  • Izvēlies sabiedrisko transportu, velosipēdu vai elektrotransportu, samazini privātā auto izmantošanu.
  • Pagarini preču mūžu — remontē, otrreiz izmanto un izvēlies kvalitatīvas, remontējamās lietas.
  • Atbalsti aprites ekonomikas risinājumus: pārstrādi, dalīšanos un patēriņa samazināšanu.
  • Veic ietekmes izvērtējumu arī uzņēmējdarbībā un atbalsti politikas, kas veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību, mežu apsaimniekošanu un oglekļa emisiju samazināšanu.

Limitācijas un uzmanības punkti

Ekoloģiskais nospiedums ir noderīgs instruments, taču tam ir ierobežojumi:

  • Neaptver visu bioloģiskās daudzveidības zaudējumu un ekosistēmu kvalitātes izmaiņas.
  • Atkarīgs no datu pieejamības un metodoloģiskām pieņēmumiem — dažādos avotos rezultāti var atšķirties.
  • Nepieņem pilnīgu sociālo un ekonomisko taisnīgumu; tas rādīs kopējo patēriņu, bet ne to, kā tas ir sadalīts starp cilvēkiem.

Īsumā — ekoloģiskais nospiedums palīdz kvantificēt, cik lielā mērā mūsu dzīvesveids balstās uz ierobežotiem dabas resursiem, un norāda uz nepieciešamību mainīt patēriņa modeļus, politiku un ražošanas praksi, lai dzīvotu ilgtspējīgākā pasaulē.

Saistītās lapas

  • Iedzīvotāju skaita pieaugums

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ekoloģiskā pēda?


A: Ar ekoloģiskās pēdas nospiedumu mēra, cik daudz cilvēki paņem no dabas, un pēc tam to salīdzina ar dabas resursu daudzumu, ko daba var atjaunot.

J: Ko ņem vērā, aprēķinot ekoloģisko pēdu?


A: Ekoloģiskās pēdas nospiedumā ņem vērā, cik daudz lauksaimniecības zemes, mežu platību, ganību un jūras platību nepieciešams, lai nodrošinātu visu, ko cilvēki izmanto.

J: Uz kādiem jautājumiem atbild ekoloģiskās pēdas nospieduma aprēķini?


A: Ekoloģiskās pēdas aprēķini atbild uz jautājumiem: cik daudz dabas mums ir? Un cik daudz mēs izmantojam?



J: Cik ātri cilvēce izmanto dabu salīdzinājumā ar to, cik ātri daba pati sevi atjauno?


A: Analizējot pasauli kopumā, cilvēce izmanto dabu aptuveni 1,7 reizes ātrāk, nekā daba atjaunojas pati.

Jautājums: Kas būtu nepieciešams, ja visi cilvēki visā pasaulē patērētu tikpat daudz kā konkrēta iedzīvotāju grupa?


A: Ir iespējams aprēķināt, cik daudz planētas būtu nepieciešams, ja visi cilvēki visā pasaulē patērētu kā konkrēta iedzīvotāju grupa. Piemēram, ja visi patērētos kā vācieši, būtu nepieciešamas gandrīz 3 planētas Zeme.

J: Kāda ir ekoloģiskā pēda uz vienu pasaules iedzīvotāju?


A: Ekoloģiskā pēda uz vienu pasaules iedzīvotāju ir aptuveni 2,8 hektāri uz vienu cilvēku.

J: Kā cilvēce dzīvo, ņemot vērā globālo biokapacitāti?


A: Cilvēce jau ir pārsniegusi globālo biokapacitāti par 70 % un tagad dzīvo neilgtspējīgi, iztukšojot "dabas kapitāla" krājumus.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3