Eduardo López de Romaña (1847–1912) — Peru prezidents 1899–1903

Eduardo López de Romaña (1847–1912) — Peru prezidents 1899–1903: modernizators, apūdeņošanas un infrastruktūras attīstītājs, lauksaimniecības un sociālo reformu iniciators.

Eduardo López de Romaña (Eduardo López de Romaña, 1847–1912) bija Peru 40. prezidents no 1899. līdz 1903. gadam. Viņš dzimis Arekipā kā Josefinas Alvizuri Bustamente un Huana Manuela Lopesa dēls. Ieguvis izglītību inženierzinātnēs, viņš bija pazīstams kā lauksaimniecības inženieris, uzņēmējs un vietējais amatpersona. 1877. gadā viņš apprecējās ar Josefu (Joséfu) Castresanu (latvisoti: Josefa Castresana), un viņiem bija trīs bērni: Karloss, Eduardo un Hortensija.

Agrīnā darbība un militārā pieredze

Durante Klusā okeāna kara (karš pret Čīli) López de Romaña aktīvi iesaistījās aizsardzībā: viņš organizēja Tambo ielejas kauju, kur kā avangarda divīzijas komandieris kavēja Čīles spēku virzību, un piedalījās kaujā pie Moliendo. Pēc kara viņš turpināja darboties civilajā dzīvē, iesaistoties vietējās sabiedriskās labklājības un politikas darbā — bija Liberāļu kluba prezidents, Arekipas Sabiedriskās labklājības biedrības direktors (1889–1895) un savas pašvaldības inženieris.

Pašvaldību un nacionālā politiskā karjera

1895. gadā viņš veica nozīmīgus darbus, nodrošinot dzeramo ūdeni Arekipai. Pēc Pjerolas revolūcijas tā paša gada sākumā López de Romaña iesaistījās nacionālajā politikā: tika ievēlēts kongresā kā Arekipas deputāts, dienēja savas domes pirmajā priekšsēdētāja vietnieka amatā un 1896. gada janvārī kļuva par Attīstības (Būvdarbu) ministra portfeļa vadītāju. Šajā amatā viņš veicināja apūdeņošanas sistēmu izveidi, ceļu būvi, kalnrūpniecības attīstību un rūpniecības veicināšanu.

1897. gadā viņu ievēlēja par Arekipas mēru, kur viņš izstrādāja pilsētplānošanas pasākumus un uzlaboja ielu infrastruktūru. 1898. gadā viņš atgriezās kongresā, bet 1899. gadā sāka darbu senatora amatā, pirms kandidēt uz prezidenta posteni.

Prezidentūra (1899–1903)

Kad Pjerola valdība beidza pastāvēt, López de Romaña kļuva par Pilsoniskās demokrātiskās alianses (Alianza) kandidātu uz Peru prezidenta amatu. Viņa rakstura īpašības — darba spars, praktiska pieeja un reputācija kā reālists — tika uzskatītas par piemērotām valsts vadīšanai, un viņš stājās valdītāja amatā 1899. gadā.

Iekšpolitika un ekonomikas politikas iniciatīvas

Prezidentūras laikā López de Romaña uzsvēra lauksaimniecības un infrastruktūras attīstību, mērķējot mazināt nabadzību un veicināt ekonomisko modernizāciju. Galvenie pasākumi un sasniegumi:

• Apūdeņošanas un lauksaimniecības attīstība: tika atbalstītas apūdeņošanas sistēmas, kolonizācijas programmas iekšējo Andu zonu apdzīvotībai un lauku skolotāju izveide, lai paaugstinātu lauksaimniecības tehniskās zināšanas.
• Ūdens kodekss (1902): tika izstrādāts jauns ūdens tiesību regulējums, kas nodrošināja taisnīgāku ūdens sadali atbilstoši vajadzībām un ražošanas prasībām.
• Likumu maiņa par zemes īpašumtiesībām: atcēla noteikumus, kas aizliedza ārzemniekiem iegādāties zemi, kas sekmēja ārvalstu investīciju plūsmu lauksaimniecībā un rūpniecībā.
• Rūpniecības un kalnrūpniecības attīstība: valdība veicināja amerikāņu un citu valstu investoru ienākšanu, atbalstot tādus uzņēmumus kā Cerro de Pasko kalnrūpniecības uzņēmumi, kas stimulēja reģionālo ekonomiku.
• Transporta infrastruktūra: tika īstenoti dzelzceļa projekti, tostarp līnijas izbūve no La Orojas uz Cerro de Pasko, kas savienoja kalnrūpniecības centros esošos resursus ar tirgiem un ostām.
• Sociālās iniciatīvas: prezidentūra īstenoja pasākumus nabadzīgāko iedzīvotāju atbalstam un nodrošināja atbalstu ārzemnieku integrācijai, kas bieži bija saistīta ar investīcijām un darbavietu radīšanu.

Ārpolitika

Starptautiskajā arēnā López de Romaña valdība saskārās ar pastāvīgām teritorijas un suverenitātes problēmām. Īpaši nozīmīgas bija attiecības ar Čīli, kuras politika "čīlizācija" (chilenización) radīja spriedzi ap robežpieprasījumiem un ietekmes paplašināšanos uz robežpilsētām, piemēram, Tacnu un Ariku. Tāpat valdībai bija jārisina domstarpības un nacionālās robežas jautājumi Ekvadoras virzienā. López de Romaña centās saglabāt diplomātisku līdzsvaru, vienlaikus aizstāvot Peru interesēs būtiskās teritorijas un tiesības.

Mantojums un nāve

López de Romaña prezidentūru raksturo centieni modernizēt valsts lauksaimniecību, uzlabot infrastruktūru un piesaistīt ārvalstu kapitālu, kas deva impulsu ekonomiskas attīstības turpmākajiem gadiem. Viņa iniciatīvas apūdeņošanā, ūdens tiesību regulēšanā un dzelzceļa attīstībā atstāja ilgtermiņa ietekmi uz reģionālo attīstību.

Viņš miris 1912. gada 26. maijā Jura kūrortā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Eduardo López de Romaña?

J: Kad viņš dzīvoja?

J: Kādu amatu viņš ieņēma Peru?

J: Kur viņš dzimis?

J: Kādus citus amatus viņš ieņēma savas dzīves laikā?

J: Cik ilgi viņš bija Peru prezidents?

J: Kurā gadā viņš nomira?

Meklēt pēc burta