Edvards Munks — norvēģu ekspresionists un gleznotājs (1863–1944)

Edvards Munks — norvēģu ekspresionists, kura intensīvās, emocionālās gleznas (piem., "Skrieks") mainīja 20. gadsimta mākslu un joprojām provocē un aizrauj skatītājus.

Edvards Munks (1863. gada 12. decembris – 1944. gada 23. janvāris) bija norvēģu gleznotājs un grafiķis. Viņš dzimis Ådalsbrukā Norvēģijā. Munks bija ekspresionists, kurš radīja simtiem darbu — daudzas gleznas, litogrāfijas un pasteles, no kurām vairākas kļuvušas pasaulslavenas. Viņš ir labi pazīstams ar savu emociju, piemēram, baiļu, attēlojumu; viņa redzējums un tematikas — nāve, mīlestība, vientulība un eksistenciālas bailes — būtiski ietekmēja 20. gadsimta ekspresionismu. Cilvēki viņa izteiksmi bieži uztvēra kā ļoti intensīvu.

Biogrāfija un dzīves gaita

Munka ģimenē bija daudz traģēdiju un slimību, kas ietekmēja viņa mākslas tematus. Viņa māte un vecākā māsa nomira, kad viņš bija jauns, un šie zaudējumi atstāja spēcīgu iespaidu uz viņa radošo darbību. Munkam bija medicīnas mācītāja/ārsta ģimenes fons — arī viņa tēvs bija ārsts — un ģimenes stāvoklis radīja interesi par cilvēka ciešanām un psiholoģiju.

Viņš studēja mākslu Kristianijā (mūsdienu Oslo) un vēlāk ceļoja un strādāja Vācijā, Parīzē un citur Eiropā, kur viņš iepazina simbolisma un modernisma idejas. Pēc 1908. gada nervu sabrukuma Munks ievietots ārstniecības iestādē un pēc atlabšanas mainīja stilu — viņa palete kļuva gaišāka un kompozīcijas reizēm mierīgākas. Ilgus gadus viņš dzīvoja un strādāja Ekely pie Oslo, kur radīja lielāko daļu savas vēlīnās produkcijas. Mūža nogalē viņš bija atzīts mākslinieks, kura darbi tika meklēti un dārgi vērtēti.

Māksla un tēmas

Munka darbi bieži koncentrējas uz cilvēka iekšējām sajūtām — trauksmi, skumjām, kaislībām un nāvi. Viņa slavenā sērija "Frīze par dzīvi" aptvēra mīlestību, bailes, sērīgumu un nāvi kā savstarpēji saistītas tēmas. Munks izmantoja dažādas tehnikas: eļļu, pasteli, temperu, litogrāfiju un gravīras, lai panāktu intensīvu, emocionālu efektu.

Viens no viņa vispazīstamākajiem darbiem ir „Kliedziens” (norvēģu: Skrik) — vairākas versijas šai kompozīcijai radās 1893. un turpmākajos gados. Darbs simbolizē eksistenciālas baiļu un vientulības izjūtas, un tas kļuvis par vienu no modernās mākslas ikonām. Munks radīja arī citus nozīmīgus darbus, piemēram, „Saslimušais bērns”, „Madonna”, „Vampīrs” un daudzus portretus un ainavas.

Pasūtījumi, uzņemšana un mantojums

Savas dzīves laikā Munks guva starptautisku atzinību. Viņa gleznas bija pieprasītas, un Norvēģijas Nacionālā galerija iegādājās vairākus darbus, reizēm maksājot lielas summas. Viņš arī uzgleznoja lielus sienas gleznojumus Norvēģijas universitātes aulā, par ko izcēlās plašas diskusijas un pretrunas publiskajā telpā — daļa sabiedrības to uzskatīja par pārāk modernu un provokatīvu.

Mūsdienās lielākā Munka darbu kolekcija atrodas Munch muzejā Oslo (MUNCH), kur tiek glabāti tūkstošiem viņa zīmējumu, litogrāfiju un gleznu. Viņa ietekme uz ekspresionistu paaudzi un vēlākām mākslas kustībām ir skaidri redzama: viņa emocionālā pieeja, krāsu izmantojums un kompozicionālā drosme turpina iedvesmot māksliniekus un skatītājus visā pasaulē.

Nozīmīgākie darbi (izlase)

• Kliedziens (Skrik) — vairākas versijas
• Saslimušais bērns (The Sick Child)
• Madonna
• Vampīrs (Vampyr)
• Ainas un portreti, kas attēlo mīlestību, vientulību un nāvi

Edvards Munks ir palicis kā viens no nozīmīgākajiem norvēģu māksliniekiem un viens no tiem, kas visstraujāk mainīja Eiropas mākslas valodu pārejā uz modernismu.

Gleznas

Kliedziens (1893; sākotnējais nosaukums - Despair). Šī ir pazīstamākā Munka glezna, un tā ir viens no pasaulē pazīstamākajiem attēliem. Tas ir viens no darbiem sērijā "Dzīves frīze". Šajā sērijā Munks pētīja dzīves, mīlestības, baiļu, nāves un melanholijas tēmas. Tāpat kā daudziem citiem saviem darbiem, arī šai gleznai viņš radīja vairākas versijas. Viena no versijām 2004. gada 22. augustā tika nozagta no Munha muzeja Oslo, Norvēģijā, bet 2006. gada 31. augustā norvēģu policija to atrada kopā ar citu tajā pašā laikā nozagto gleznu Madonna.

Dzīves frīza tēmas atgriežas visos Munha darbos. Šīs tēmas redzamas tādās gleznās kā "Slimais bērns" (1886, mirušās māsas Sofijas portrets), (1893-1894), "Pelni" (1894) un "Tilts". Pēdējā nosauktajā gleznā redzamas klibošas figūras. Šīm figūrām ir sejas bez vaibstiem vai arī tām nav sejas vispār. Virs figūrām redzamas draudošas smagu koku un māju formas. Munks attēloja sievietes vai nu kā trauslas, nevainīgas cietējas, vai arī kā baisas, dzīvību graujošas vampīres. Munha analītiķi apgalvo, ka tas atspoguļo viņa seksuālo trauksmi.

• 1885-86: Slimais bērns
• 1892: Karla Johana vakars
• 1893: Kliedziens
• 1894: Pelni
• 1894-1895: Madonna
• 1895: Pubertāte
• 1895: Pašportrets ar degošu cigareti
• 1895: Nāve slimnīcā
• 1899-1900: Dzīves deja
• 1899-1900: Mirusī māte
• 1903: Ciemats mēness gaismā
• 1940-1942: Pašportrets: starp pulksteni un gultu

·         Dažas slavenas gleznas

·        

Kliedziens. 1893. Eļļa, tempera un pastele uz kartona. Nasjonalgalleriet, Oslo

·        

Dzīves deja. 1899-1900. Eļļas krāsas uz audekla, 49½ × 75 collas. Nasjonalgalleriet, Oslo

·        

Pelni. 1894. Eļļas krāsas uz audekla. 120,5 × 141 cm. Nasjonalgalleriet, Oslo

·        

Madonna. 1894. Eļļas krāsas uz audekla. 90 × 68 cm. Minka muzejs, Oslo

Edvarda Munha glezna "Dzīve" Rådhuset (Oslo pilsētas rātsnamā), Oslo. Telpu sauc par Munka istabu

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija Edvards Munks?

Jautājums: Cik gleznu Edvards Munks ir uzgleznojis?

J: Ar ko ir pazīstams Edvards Munks?

J: Vai Edvardam Munkam dzīves laikā bija panākumi kā gleznotājam?

J: Vai Norvēģijas Nacionālā galerija iegādājās Edvarda Munha gleznas?

J: Kur Edvards Munks uzgleznoja lielu sienas gleznojumu?

J: Ar kādu glezniecības stilu ir saistīts Edvards Munks?

Meklēt pēc burta