Edvards Munks

Edvards Munks (1863. gada 12. decembris - 1944. gada 23. janvāris) bija norvēģu gleznotājs un grafiķis. Viņš dzimis Adalsbrukā. Viņš bija ekspresionists, kurš uzgleznoja 1789 pazīstamas gleznas. Viņš ir labi pazīstams ar savu emociju, piemēram, baiļu, attēlojumu. Viņa skatījums uz lietām lielā mērā ietekmēja 20. gadsimta ekspresionismu. Cilvēki šo attieksmi uzskatīja par intensīvu.

Savas dzīves laikā viņš guva panākumus kā gleznotājs: Viņš kļuva slavens ārpus Norvēģijas, un viņa gleznas ieguva augstu cenu. Norvēģijas Nacionālā galerija izmantoja daudz naudas, lai iegādātos Munka gleznas. Viņš uzgleznoja lielus sienas gleznojumus Norvēģijas (tolaik vienīgās) universitātes aulā (galvenajā telpā).

Edvards Munks 1921. gadā

Dzīves deja, Munks 1899/1900

Agrīnā dzīve un izglītība

Viņam bija četri brāļi un māsas. Viņš sekoja mātei un māsai, būdams labākais mākslinieks ģimenē. Edvardam vēl mazam esot, viņa māte un viena no māsām nomira. Taču māksla viņam patiesi iepatikās, kad viņam bija trīspadsmit gadi. Pirmās gleznas, ko viņš gleznoja, bija vienkārši priekšmeti, piemēram, zāļu pudelītes un citi objekti. Vēlāk viņš sāka zīmēt eļļas gleznas.

1879. gadā viņš devās uz tehnikumu, kur apguva perspektīvu gleznu zīmēšanu. Tomēr nākamajā gadā, 1880. gadā, viņš pameta skolu, lai kļūtu par gleznotāju.

Viņš mācījās Karaliskajā mākslas un dizaina skolā. Tur viņš apguva tēlniecību un naturālistisko glezniecību. Šeit viņš uzzīmēja savu pirmo nozīmīgo tēva portretu.

Veselība un nāve

Munks ļoti bieži slimoja. Daudzi zinātnieki uzskata, ka viņš cieta no bipolāriem traucējumiem (maniakālas depresijas). Viņš nomira savā mājā Oslo.

Gleznas

Kliedziens (1893; sākotnējais nosaukums - Despair). Šī ir pazīstamākā Munka glezna, un tā ir viens no pasaulē pazīstamākajiem attēliem. Tas ir viens no darbiem sērijā "Dzīves frīze". Šajā sērijā Munks pētīja dzīves, mīlestības, baiļu, nāves un melanholijas tēmas. Tāpat kā daudziem citiem saviem darbiem, arī šai gleznai viņš radīja vairākas versijas. Viena no versijām 2004. gada 22. augustā tika nozagta no Munha muzeja Oslo, Norvēģijā, bet 2006. gada 31. augustā norvēģu policija to atrada kopā ar citu tajā pašā laikā nozagto gleznu Madonna.

Dzīves frīza tēmas atgriežas visos Munha darbos. Šīs tēmas redzamas tādās gleznās kā "Slimais bērns" (1886, mirušās māsas Sofijas portrets), (1893-1894), "Pelni" (1894) un "Tilts". Pēdējā nosauktajā gleznā redzamas klibošas figūras. Šīm figūrām ir sejas bez vaibstiem vai arī tām nav sejas vispār. Virs figūrām redzamas draudošas smagu koku un māju formas. Munks attēloja sievietes vai nu kā trauslas, nevainīgas cietējas, vai arī kā baisas, dzīvību graujošas vampīres. Munha analītiķi apgalvo, ka tas atspoguļo viņa seksuālo trauksmi.

1885-86: Slimais bērns
1892: Karla Johana vakars
1893: Kliedziens
1894: Pelni
1894-1895: Madonna
1895: Pubertāte
1895: Pašportrets ar degošu cigareti
1895: Nāve slimnīcā
1899-1900: Dzīves deja
1899-1900: Mirusī māte
1903: Ciemats mēness gaismā
1940-1942: Pašportrets: starp pulksteni un gultu

· Dažas slavenas gleznas

Kliedziens. 1893. Eļļa, tempera un pastele uz kartona. Nasjonalgalleriet, Oslo

Dzīves deja. 1899-1900. Eļļas krāsas uz audekla, 49½ × 75 collas. Nasjonalgalleriet, Oslo

Pelni. 1894. Eļļas krāsas uz audekla. 120,5 × 141 cm. Nasjonalgalleriet, Oslo

Madonna. 1894. Eļļas krāsas uz audekla. 90 × 68 cm. Minka muzejs, Oslo

Edvarda Munha glezna "Dzīve" Rådhuset (Oslo pilsētas rātsnamā), Oslo. Telpu sauc par Munka istabu

Citas gleznas

Sēna pie Senkruā. 1890. 46 × 38 cm. Minka muzejs, Oslo

Pie ruletes galda Montekarlo. 1892. 74,5 × 116 cm. Minka muzejs, Oslo

Augusts Strindbergs. 1892. Eļļas krāsas uz audekļa, 120 × 90 cm. Modernās mākslas muzejs, Stokholma, Zviedrija

Nāve slimnīcā. 1893. 134 × 160 cm. Minka muzejs, Oslo

Zvaigžņotā nakts. 1893. 135,6 × 140 cm. J. Pola Gettija muzejs.

Vampīrs. 1895. 91 × 109 cm. Minka muzejs, Oslo

Trauksme. 1894. 94 × 74 cm. Minka muzejs, Oslo

Nāve slimnīcā. ap 1895. g. Eļļas krāsas uz audekļa. 59 × 66 collas. Nasjonalgalleriet, Oslo

Dāma no jūras (detaļa). 1896. Eļļas krāsas uz audekļa. 39½ × 126 collas.

Vakars. Melanholija I. 1896. 41,1 × 55,7 cm. Minka muzejs, Oslo

Atdalīšana. 1896. 96 × 127 cm. Minka muzejs, Oslo

Balss / Vasaras nakts. 1896. 90 × 119 cm. Minka muzejs, Oslo

Skūpsts. 1897. 99 × 81 cm. Minka muzejs, Oslo

Mantojums. 1897-99. 141 × 120 cm. Minka muzejs, Oslo

Metabolisms. 1898-99. 172 × 142 cm. Minka muzejs, Oslo

Sarkans un balts. 1899-1900. 93 × 129 cm. Minka muzejs, Oslo

Vilciena dūmi. 1900. 84 × 109 cm. Minka muzejs, Oslo

Konsuls Kristens Sandbergs. 1901. 215 × 147 cm. Munča muzejs, Oslo

Skūpsts IV. 1902. 47 × 47 cm. Minka muzejs, Oslo

Četras meitenes Åsgårdstrand. 1903. 87 × 111 cm. Minka muzejs, Oslo

Broša. Eva Mudocci. 1903. 76 × 53,2 cm. Munka muzejs, Oslo

Krasts ar Red House. 1904. 69 × 109 cm. Minka muzejs, Oslo

Frīdriha Nīčes portrets (1906). Thielska Galleriet, Stokholma

Marata I nāve (1907)

Greizsirdība. 1907. 75 × 98 cm. Minka muzejs, Oslo

The Sun. 1910-11. 450 × 772 cm. Minka muzejs, Oslo

Galloping Horse. 1910-12. 148 × 120 cm. Minka muzejs, Oslo

Dzeltenais žurnāls. 1912. 129,5 × 159,5 cm. Minka muzejs, Oslo

Uz dīvāna. 1913. 80 × 150 cm. Minka muzejs, Oslo

Raudošs akts. 1913-14. 110 × 135 cm. Minka muzejs, Oslo

Golgota.1900.

Darbinieki ceļā uz mājām. 1913-14. 227 × 201 cm. Minka muzejs, Oslo

Aktīvas sievietes

Pusaudža vecums. 1894-95.

Rokas. 1893.

Sēdošs akts. 1902.

Raudoša sieviete. 1907-1909.

Rīta zivīšanās. 1913.

Kails modelis pie pītā krēsla. 1919.

Pašportreti

Pašportrets. 1882. 26 × 19 cm. Minka muzejs, Oslo

Pašportrets. 1895. 458 × 314 mm. Minka muzejs, Oslo

Pašportrets ellē. 1903. 82 × 66 cm. Minka muzejs, Oslo

Pašportrets ar otām. 1904. 197 × 91 cm. Minka muzejs, Oslo

Pašportrets ar vīna pudeli. 1906. 110 × 120 cm. Minka muzejs, Oslo

Fotogrāfijas

Autoportrets galerijā 53 Am Strom Warnemünde. 1907. 89 × 89 mm. Minka muzejs, Oslo

Edvards Munks Vornemindes pludmalē. 1907. 83 × 87 mm. Munha muzejs, Oslo

Pašportrets "à la Marat". 1908-09. 81 × 85 mm. Minka muzejs, Oslo

Pašportrets "Kaut kur kontinentā I". 1906. gads. 90 × 90 mm. Minka muzejs, Oslo

Pašportrets Kaut kur kontinentā II. 1906. 82 × 87 mm. Minka muzejs, Oslo

Portrets 26 gadu vecumā

Edvarda Munha portrets 1902. gadā

Edvarda Munha portrets

Edvarda Munha portrets 1929

Munks 1912. gadā

Roza Meisnere viesnīcā Hotel Rohn Warnemünde. 1907. Fotogrāfija. 87 × 73 mm. Munča muzejs, Oslo

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija Edvards Munks?

A: Edvards Munks bija norvēģu gleznotājs un grafiķis, dzimis Adalsbrukā.

Jautājums: Cik gleznu Edvards Munks ir uzgleznojis?

A: Edvards Munks uzgleznoja 1789 zināmās gleznas.

J: Ar ko ir pazīstams Edvards Munks?

A: Edvards Munks ir pazīstams ar savu emociju, īpaši baiļu, attēlojumu un ietekmi uz 20. gadsimta ekspresionismu.

J: Vai Edvardam Munkam dzīves laikā bija panākumi kā gleznotājam?

A: Jā, Edvardam Munkam dzīves laikā bija panākumi kā gleznotājam, viņš kļuva slavens ārpus Norvēģijas un viņa gleznas tika pārdotas par augstu cenu.

J: Vai Norvēģijas Nacionālā galerija iegādājās Edvarda Munha gleznas?

A: Jā, Norvēģijas Nacionālā galerija izmantoja daudz naudas, lai iegādātos Edvarda Munha gleznas.

J: Kur Edvards Munks uzgleznoja lielu sienas gleznojumu?

A: Edvards Munks uzgleznoja lielu sienas gleznojumu Norvēģijas (toreiz vienīgās) universitātes aulā (galvenajā telpā).

J: Ar kādu glezniecības stilu ir saistīts Edvards Munks?

A: Edvardu Munku saista ar ekspresionismu.