Emilia Pardo Bazán
Emīlija Pardo Bazāna (1851. gada 16. septembris - 1921. gada 12. maijs) (pazīstama arī kā Emīlija, grāfiene de Pardo Bazāna) bija spāņu rakstniece un zinātniece.
Bazāna ir dzimusi Korunjā (pazīstama arī kā Korunja vai Korunna), kas ir daļa no Galisijas reģiona, un šī reģiona kultūra tika iekļauta dažos no viņas populārākajiem romāniem, tostarp "Ulloa muižas" (Los pazos de Ulloa) un tā turpinājumā "Mātes daba" (La Madre Naturaleza). Viņa bija pazīstama arī ar to, ka spāņu literatūrā ieviesa naturālismu, detalizēti aprakstīja realitāti, kā arī ar savu lomu sava laikmeta feminisma literatūrā.
Astoņpadsmit gadu vecumā apprecējusies ar galisiešu izcelsmes lauku kungu D. Hosu Kirogu, viņa interesējās par politiku un, domājams, aktīvi piedalījās pagrīdes kampaņā pret Amadeo no Spānijas un vēlāk pret republiku. 1876. gadā viņa kļuva pamanāma kā veiksmīga Ovjedo pašvaldības piedāvātās literārās prēmijas pretendente, un viņas esejas tēma bija benediktīniešu mūks Benito Hieronimo Feijoo. Tam sekoja rakstu sērija, kas tika ievietota tīras ortodoksijas žurnālā La Ciencia cristiana, kuru rediģēja Juan M. Orti y plana.
Emilia Pardo Bazán memoriāls
