Endoskopija: kas tā ir, endoskopa izmantošana un priekšrocības

Endoskopija — droša, mazinvazīva iekšējo orgānu izmeklēšana ar endoskopu: izmantošana, procedūras iespējas un galvenās priekšrocības pacientu ārstēšanā.

Endoskopija nozīmē ieskatīties iekšpusē. Tas bieži nozīmē, ka medicīniskos nolūkos ar endoskopa palīdzību var ieskatīties ķermeņa iekšienē.

Endoskops ir medicīnisks instruments, kas paredzēts, lai apskatītu detaļas pacienta ķermenī. Tā priekšrocība ir tā, ka novērojumus un dažas operācijas var veikt, neatverot ķermeni. Lai kādi piesardzības pasākumi tiktu veikti, atvērta ķermeņa daļa vienmēr ir pakļauta infekcijas riskam.

Endoskopam ir gara caurulīte, ar ko iekļūt pacienta ķermenī, un neliela kamera vai objektīvs, kas piestiprināts šīs caurulītes priekšpusē. To parasti ievieto pacienta degunā, mutē vai anālajā atverē, lai ķirurgi varētu redzēt, kas notiek. Ja nepieciešams, var veikt dažādas darbības.

Kādi ir endoskopijas veidi

• Gastroskopija — kuņģa un barības vada pārbaude, parasti caur muti.
• Kolonoskopija — taisnās zarnas un resnās zarnas izmeklēšana caur anālo atveri.
• Bronhoskopija — elpceļu un plaušu bronhu pārbaude.
• Cistoskops (cistoskopija) — urīnpūšļa un urīnizvadkanāla izmeklēšana.
• Arthroskopija — locītavu iekšpuses skenēšana (piemēram, ceļa locītavā).
• Laparoskopija — vēdera dobuma izmeklēšana un operācijas caur nelielām iegriezumiem; to bieži sauc par minimāli invazīvu ķirurģiju.
• Capsule endoscopy — norijama kapsula ar kameru, kas fotografē zarnu trakta posmus, kur tradicionālais endoskops nevar nokļūt.

Kāpēc veic endoskopiju — indikācijas

• Simptomi, piemēram, ilgstošas sāpes vēderā, asiņošana no gremošanas trakta, hroniska klepus vai elpošanas traucējumi.
• Izmeklēt aizdomīgas izmaiņas, atrast polipus, audzējus vai iekaisumus.
• Veikt biopsiju (audiņu paraugu ņemšanu) tālākai laboratorijas analīzei.
• Veikt terapeitiskas procedūras: polipektomija, asiņošanas kontrole, stentu ievietošana, svešķermeņa izņemšana u.c.
• Kontrole pēc iepriekšējām operācijām vai ārstēšanas.

Kā notiek procedūra

Parasti endoskopija tiek veikta ambulatori vai stacionārā ar vietēju anestēziju, sedāciju vai reizēm vispārēju anestēziju, atkarībā no procedūras sarežģītības un pacienta veselības stāvokļa.

• Sagatavošanās: pacients parasti nedrīkst ēst un dzert noteiktu laiku pirms izmeklējuma; kolonoskopijai nepieciešama zarnu tīrīšana.
• Ievietošana: endoskopa caurulīte tiek ievadīta caur attiecīgo atveri (mute, nāsis, anus vai maza griezuma vieta).
• Vizualizācija: kamera nodrošina reāllaika attēlu monitorā, ļaujot ārstam novērtēt audus un pat noteikt slimības pazīmes, izmantojot speciālus apgaismojumus vai attēlu tehnoloģijas.
• Procedūras iespējas: var ņemt biopsiju, noņemt polipu, apturēt asiņošanu vai veikt citus maznozīmīgus ķirurģiskus soļus.
• Atveseļošanās: pēc sedācijas pacientam parasti nepieciešama īsa novērošana; vadīt transportlīdzekli drīkstēs tikai pēc ārsta atļaujas.

Pirms procedūras un sagatavošanās

• Informējiet ārstu par visām zālēm, alerģijām un hroniskajām slimībām.
• Iespējams, būs jāizlaiž vai jāmaina asins šķidrinātāji un citas medikamentu grupas — to dara tikai pēc ārsta norādēm.
• Seko norādēm par ēšanu, dzeršanu un zarnu tīrīšanu (kolonoskopija).
• Pēc sedācijas nepieciešams nodrošināt pavadoni, kas nogādā mājās.

Priekšrocības

• Minimāli invazīva — parasti mazāki griezumi vai to nav vispār, ātrāka atveseļošanās un mazāks sāpju līmenis nekā atvērtai ķirurģijai.
• Ļauj vienlaicīgi diagnosticēt un ārstēt problēmas (piem., polipu noņemšana).
• Samazina infekcijas risku salīdzinājumā ar atvērtu operāciju, jo audu traumas apjoms parasti ir mazāks.
• Precīza vizualizācija, īpaši ar mūsdienu HD kameras un attēlotāju tehnoloģijām.

Riski un iespējamas komplikācijas

• Asiņošana, īpaši pēc biopsijas vai polipa noņemšanas.
• Perforācija (retāk) — cauruma radīšana gremošanas vai elpošanas traktā, kas prasa tūlītēju ārstēšanu.
• Infekcija vai reakcija uz sedāciju/ anestēziju.
• Blakussimptomi pēc procedūras: sāpes, uzpūšanās, drudzis vai asiņošana — ja tie rodas, jāmeklē medicīniska palīdzība.

Pēc procedūras — aprūpe

• Atpūta un izvairīšanās no smagas fiziskas slodzes vismaz 24 stundas pēc sedācijas.
• Sekot ārsta norādījumiem par diētu un medikamentu atsākšanu.
• Steidzami vērsties pie ārsta, ja parādās stipras sāpes, drudzis, asiņošana vai elpošanas grūtības.

Jaunākās tehnoloģijas un attīstība

• Augstizšķirtspējas (HD) un speciālie apgaismojumi (piem., narrow-band imaging) uzlabo mazāku bojājumu un agrīnu audzēju atklāšanu.
• Capsule endoscopy — bezvadu kamera kapsulā sniedz piekļuvi tievajai zarnai.
• Robotizētas un attālinātas sistēmas, kā arī mākslīgā intelekta algoritmi diagnostikas atbalstam, kuri palielina diagnostikas precizitāti.

Kad konsultēties ar ārstu

Ja jums ir simptomi, piemēram, aizkavēta vai nekontrolēta asiņošana no gremošanas trakta, ilgstošas sāpes, neizskaidrojams svara zudums vai citi satraucoši simptomi, konsultēšanās ar ārstu par endoskopijas nepieciešamību ir ieteicama.

Endoskopija ir plaši lietota un droša metode gan diagnostikai, gan ārstniecībai. Tomēr lēmumu par tās nepieciešamību, sagatavošanos un iespējamu riska vadību pieņem ārsts, izvērtējot katra pacienta veselības stāvokli individuāli.

Jautājumi un atbildes

J: Ko nozīmē endogogalģija?

J: Kas ir endoskops?

J: Kādas ir endoskopa lietošanas priekšrocības?

J: Kurā ķermeņa daļā parasti ievieto endoskopu?

J: Kas ir piestiprināts endoskopa caurules priekšpusē?

J: Vai ar endoskopu var veikt dažādas darbības?

J: Kāds ir risks, atverot ķermeni medicīnisku iemeslu dēļ?

Meklēt pēc burta