Enn Vetemaa (1936. gada 20. jūnijs – 2017. gada 28. marts) bija igauņu rakstnieks un dramaturgs, kuru kritika dažkārt dēvē par "aizmirsto klasiku" un par vienu no igauņu modernisma īsromāna izcilākajiem pārstāvjiem. Viņa darbos nozīmīga loma ir lakoniskam stilam, asai ironijai un psiholoģiskai niansētībai, kas padarīja viņa īsos romānus un lugas par spilgtām parādībām Igaunijas literatūrā 20. gadsimta otrajā pusē.
Darbi un stils
Vetemaa publicēja vairākus nozīmīgus īsromānus un stāstus, no kuriem plašāk zināmi ir Mazās noveles: Nogurums (Усталость) (1967), Väike reekviem suupillile (sarakstīta 1967. gadā, iespiesta 1968. gadā) un Munad hiina moodi (angļu: Chinese Eggs) (sarakstīta 1967–1969, iespiesta 1972. gadā). Kopumā Vetemaa sarakstīja desmit "īsos romānus".
Rakstītajā valodā viņš izmantoja koncentrētu formu, valodas spēli un ironiju, bieži pievēršoties ikdienas dzīves absurdam, cilvēku savstarpējām attiecībām un iekšējai spriedzei. Viņa darbi tiek raksturoti kā modernistiski, tomēr pieejami plašākai lasītāju auditorijai, ar spēcīgiem dialogiem un precīzu psiholoģisko portretējumu.
Teātris
Vetemaa bija arī veiksmīgs dramaturgs. Viņa luga Õhtusöök viiele (Vakariņas pieciem), kas pirmo reizi iestudēta 1972. gadā, un komēdija Püha Susanna ehk Meistrite kool (i.e., Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola), pirmizrāde 1974. gadā, atklāj viņa asprātīgo skatījumu un dzirkstošās replikas. Šajās lugās redzama gan sabiedrības satīra, gan smalks personību raksturojums; tekstos, bez kuriem Igaunijas teātra vēsture nebūtu pilnīga.
Vetemaa dialogi un dramaturģiskā izjūta iedrošināja režisorus un aktierus radīt spilgtas inscenācijas, un daudzas viņa lugas vairākās desmitgadēs ir saglabājušas savu aktualitāti.
Biogrāfija un mantojums
Vetemaa dzimis Tallinā, Igaunijā. Viņa dzīve un radošais darbs bija cieši saistīti ar Tallinu, kur tika radīti un iestudēti vairāki no viņa darbiem. Vetemaa nomira Tallinā 2017. gada 28. martā, 80 gadu vecumā.
Viņa radošais mantojums — īsromāni, stāsti un lugas — joprojām iedvesmo lasītājus, teātra veidotājus un pētniekus. Vetemaa tiek atzīts par svarīgu figūru igauņu literatūras modernisma tradīcijā; viņa darbi turpina raisīt diskusijas par formu, valodu un humora iespējām literatūrā.
