Ēriks X (Ēriks Knutsons) — Zviedrijas karalis (1208–1216)

Ēriks X (Ēriks Knutsons) — Zviedrijas karalis 1208–1216. Stāsts par viņa varu, Gestilrenas uzvaru, pirmo kronēšanu Zviedrijā un ģimenes mantojumu.

Zviedrijas Ēriks X (Ēriks Knutsons, ap 1180. gadu - 1216. gada 10. aprīlis) bija Zviedrijas karalis no 1208. līdz 1216. gadam.

Ēriks bija Zviedrijas karaļa Knuta Ēriksona dēls, bet viņa māte nav zināma. 1205. gadā viņš izbēga no Elgāras kaujas, kurā tika nogalināti viņa trīs brāļi. Trīs gadus viņš palika pie ģimenes Norvēģijā. Viņš atgriezās Zviedrijā 1208. gadā un sakāva zviedru karali Sverkeru II Lēnas kaujā. 1210. gadā viņš apprecējās ar Rikissu no Dānijas, Dānijas Valdemāra I un Sofijas Novgorodas meitu.

Ēriks tika ievēlēts par karali, bet kronēšana notika tikai 1210. gada novembrī, pēc Gestilrenas kaujas, kurā viņš atkal sakāva un nogalināja Sverkeru II. Sverkers bija mēģinājis atgūt troni. Karaļa Ērika kronēšana ir senākā zināmā kronēšana Zviedrijā. To veica bīskaps Valērijs, bijušais karaļa Sverkera II atbalstītājs.

1216. gadā pāvests Inocents III piekrita, ka Ēriks ir Zviedrijas karalis, kā arī citu viņa ieņemto pagānu zemju, iespējams, Somijas, karalis. Pirms tam Innocents III bija atbalstījis Sverkeru II. Par karaļa Ērika valdīšanas laiku ir zināms ļoti maz, taču tiek apgalvots, ka viņa valdīšanas laikā raža bijusi laba.

Īsā biogrāfiskā aprakstā redzamas galvenās lappuses no Ērika dzīves — no trimdas Norvēģijā līdz uzvarām pār pretiniekiem un ārpolitiskajai atzīšanai. Zemāk sniegti papildu skaidrojumi par viņa valdīšanu, ģimeni un mantojumu.

Valdīšana, kari un starptautiskā atzīšana

Ērika valdīšanas pamatā bija dinastisks konflikts starp tā saucamajām Ērika un Sverkera partijām, kas ilga vairākas desmitgades. Pēc uzvaras Lēnā (1208) viņš nostiprināja savu varu centrālajā Zviedrijā, bet pretinieku mēģinājumi atgūt troni turpinājās un kulminēja 1210. gada Gestilrenas kaujā, kurā gāja bojā Sverkers II.

Kronēšana 1210. gadā ar Bīskapa Valērija piedalīšanos ir nozīmīga gan reliģiski, gan politiski: tā apliecināja karaļa leģitimitāti un baznīcas lomu monarhu atzīšanā. Pāvests Inocents III 1216. gadā deva formālu atzinību Ērikam kā Zviedrijas pārvaldniekam — tas nostiprināja viņa starptautisko statusu. Pāvests minēja arī “pagānu” zemju (vairākkārt avotos tiek norādīta Somija) attiecības, kas atspoguļo baznīcas un karaļa intereses reģiona kristianizācijā un paplašināšanā.

Valsts iekšējā situācija

Lai gan saglabājušies ierobežoti rakstīti avoti, liecības par labu ražu norāda uz relatīvu lauku dzīves stabilitāti kara laikā. Tomēr dinastiskie konflikti un cīņas par varu turpināja ietekmēt vietējo varu dalīšanu — hercogu, baronu un bīskapu attiecības palika svarīgas, veidojot Zviedrijas politisko ainavu 13. gadsimtā.

Ģimene un pēcnācēji

Ērikam bija vairāki bērni, no kuriem vispieejamāk zināmie ir uzskaitīti zemāk. Dažas viņa pēcteču attiecības ir droši dokumentētas, citas — vēsturiskā pēcapstrādes rezultātā apšaubītas vai interpretētas dažādi.

1. Sofija (mirusi pirms 1241. gada 24. aprīļa), precējusies ar Meklenburgas princi Burvinu Henriku III ( dz. 1277/1278)
2. Marianna, Pomerānijas princese, saukta arī par Marianu vai Marinu
3. Ingeborga Ēriksdotere no Zviedrijas, precējusies ar Birgeru Jarlu.
4. Ēriks Ēriksons, saukts par Ēriku Lispu un Lame. Viņš piedzima 1216. gadā pēc tēva nāves. Kārļa hronika vēsta, ka "Ērikam Līpam un Lamelim" bija arī māsa Marta Farmera. Tā varētu būt Ērika Knutsona meita. Vēsturnieks Diks Harisons apgalvo, ka tā ir tikai Martas brālēna Kārļa Knutsona (Bonde) politiska propaganda. Šī nepatiesā saikne padarītu viņu par Ērika nama radinieku.

Nāve, apbedījums un mantojums

Ēriks nomira no drudža 1216. gadā Nas pilī Visingsē. Viņš ir apglabāts Vārnhemas baznīcā. Viņa nāve atstāja troni dēlam Ērikam Līpam, kurš vēlāk kļuva par Ēriku XI un garīgi un politiski atšķirīgu laiku gaitā centās turpināt Ēriku dzimtas tradīcijas.

Vēsturiskā nozīme: Ērika X valdīšana iezīmē pāreju no nepārtrauktām civillīdzekļu cīņām uz mēģinājumiem konsolidēt karaļa varu un nostiprināt attiecības ar baznīcu un ārvalstu valdniekiem. Viņa kronēšana un pāvesta atzīšana uzskatāma par vienu no soļiem Zviedrijas valsts institūciju attīstībā 13. gadsimtā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Ēriks X no Zviedrijas?

Q: Kas zināms par viņa māti?

J: Kā viņš kļuva par Zviedrijas karali?

J: Ar ko Ēriks apprecējās?

J: Ko pāvests Inocents III apstiprināja attiecībā uz Ērika valdīšanu?

J: Kas ir zināms par Ērika valdīšanas laiku?

J: Kas bija daži bērni, kas piedzima Ērikam viņa valdīšanas laikā?

Meklēt pēc burta