Ēriks X Zviedrijas
Zviedrijas Ēriks X (Ēriks Knutsons, ap 1180. gadu - 1216. gada 10. aprīlis) bija Zviedrijas karalis no 1208. līdz 1216. gadam.
Ēriks bija Zviedrijas karaļa Knuta Ēriksona dēls, bet viņa māte nav zināma. 1205. gadā viņš izbēga no Elgāras kaujas, kurā tika nogalināti viņa trīs brāļi. Trīs gadus viņš palika pie ģimenes Norvēģijā. Viņš atgriezās Zviedrijā 1208. gadā un sakāva zviedru karali Sverkeru II Lēnas kaujā. 1210. gadā viņš apprecējās ar Rikissu no Dānijas, Dānijas Valdemāra I un Sofijas Novgorodas meitu.
Ēriks tika ievēlēts par karali, bet kronēšana notika tikai 1210. gada novembrī, pēc Gestilrenas kaujas, kurā viņš atkal sakāva un nogalināja Sverkeru II. Sverkers bija mēģinājis atgūt troni. Karaļa Ērika kronēšana ir senākā zināmā kronēšana Zviedrijā. To veica bīskaps Valērijs, bijušais karaļa Sverkera II atbalstītājs.
1216. gadā pāvests Inocents III piekrita, ka Ēriks ir Zviedrijas karalis, kā arī citu viņa ieņemto pagānu zemju, iespējams, Somijas, karalis. Pirms tam Innocents III bija atbalstījis Sverkeru II. Par karaļa Ērika valdīšanas laiku ir zināms ļoti maz, taču tiek apgalvots, ka viņa valdīšanas laikā raža bijusi laba.
Ērikam bija vairāki bērni:
- Sofija (mirusi pirms 1241. gada 24. aprīļa), precējusies ar Meklenburgas princi Burvinu Henriku III ( dz. 1277/1278)
- Marianna, Pomerānijas princese, saukta arī par Marianu vai Marinu
- Ingeborga Ēriksdotere no Zviedrijas, precējusies ar Birgeru Jarlu.
- Ēriks Ēriksons, saukts par Ēriku Lispu un Lame. Viņš piedzima 1216. gadā pēc tēva nāves. Kārļa hronika vēsta, ka "Ērikam Līpam un Lamelim" bija arī māsa Marta Farmera. Tā varētu būt Ērika Knutsona meita. Vēsturnieks Diks Harisons apgalvo, ka tā ir tikai Martas brālēna Kārļa Knutsona (Bonde) politiska propaganda. Šī nepatiesā saikne padarītu viņu par Ērika nama radinieku.
Ēriks nomira no drudža 1216. gadā Nas pilī Visingsē. Viņš ir apglabāts Vārnhemas baznīcā.
Ērika Knutsona kaps
Ērika Knutsona zīmogs
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Ēriks X no Zviedrijas?
A: Zviedrijas Ēriks X (Ēriks Knutsons, ap 1180. gadu - 1216. gada 10. aprīlis) bija Zviedrijas karalis no 1208. līdz 1216. gadam.
Q: Kas zināms par viņa māti?
A: Viņa māte šobrīd nav zināma.
J: Kā viņš kļuva par Zviedrijas karali?
A: Viņš izbēga no Elgāras kaujas 1205. gadā, kurā tika nogalināti viņa trīs brāļi, un 1208. gadā atgriezās Zviedrijā, kur Lēnas kaujā sakāva Sverkeru II. Pēc tam viņš tika ievēlēts par karali un kronēts 1210. gada novembrī, kad Gestilrenas kaujā atkal uzvarēja Sverkeru II.
J: Ar ko Ēriks apprecējās?
A: Ēriks 1210. gadā apprecējās ar Rikisu Dānijas, Dānijas Valdemāra I un Sofijas Novgorodas meitu.
J: Ko pāvests Inocents III apstiprināja attiecībā uz Ērika valdīšanu?
A: Pāvests Inocents III piekrita, ka Ēriks ir karalis ne tikai Zviedrijā, bet arī visās citās viņa iekarotajās pagānu zemēs, iespējams, Somijā. Iepriekš Innocents III bija atbalstījis Sverkeru II.
J: Kas ir zināms par Ērika valdīšanas laiku?
A: Par karaļa Ērika valdīšanas laiku ir zināms ļoti maz, taču tiek apgalvots, ka viņa valdīšanas laikā raža bijusi laba.
J: Kas bija daži bērni, kas piedzima Ērikam viņa valdīšanas laikā?
A: Ērikam bija vairāki bērni, tostarp Sofija (mirusi pirms 1241. gada 24. aprīļa), Marianna (Pomerānijas princese, saukta arī par Marianu vai Marinu), Ingeborga Eriksdotere (Zviedrijas princese), kura bija precējusies ar Birgeru Jarlu, un Ēriks Ēriksons (dēvēts par Ēriku Līsu un Kļavu).