Epstaina—Bāras vīruss
Epšteina-Barra vīruss (EBV), saukts arī par cilvēka herpesvīrusu 4 (HHV-4), ir viens no astoņiem herpes dzimtas vīrusiem. Tas ir viens no visizplatītākajiem vīrusiem cilvēkos.
EBV vislabāk pazīstams kā infekciozās mononukleozes (dziedzeru drudža) izraisītājs. Tas ir saistīts arī ar dažām vēža formām, piemēram, Hodžkina limfomu, un slimībām, kas saistītas ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV). EBV var būt saistīts ar augstāku dažu autoimūno slimību risku. Aptuveni 200 000 vēža saslimšanas gadījumu gadā var izraisīt (vai būt saistīti ar) EBV.
Infekcija ar EBV notiek ar siekalām un dzimumorgānu izdalījumiem, tos pārnesot mutiski (orālā ceļā).
Lielākā daļa cilvēku inficējas ar EBV un iegūst adaptīvo imunitāti. Amerikas Savienotajās Valstīs aptuveni pusei no visiem piecus gadus veciem bērniem un aptuveni 90 procentiem pieaugušo ir pierādījumi par iepriekšēju inficēšanos. Zīdaiņi kļūst uzņēmīgi pret EBV, tiklīdz zūd mātes antivielu aizsardzība. Daudzi bērni inficējas ar EBV, un šīs infekcijas parasti neizraisa nekādus simptomus vai ir tikai vieglas, īslaicīgas bērnu slimības. Amerikas Savienotajās Valstīs un citās attīstītajās valstīs daudzi cilvēki bērnībā nav inficējušies ar EBV. Ja inficēšanās ar EBV notiek pusaudžu vecumā, tā 35 līdz 50 procentos gadījumu izraisa dziedzeru drudzi.
EBV inficē imūnsistēmas B šūnas un epitēlija šūnas. Kad sākotnējā EBV infekcija ir kontrolēta, neaktīvais EBV paliek cilvēka B šūnās līdz mūža beigām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Epšteina-Barra vīruss?
A: Epšteina-Barra vīruss (EBV) ir herpes vīrusa veids, kas ir viens no astoņiem herpes dzimtas vīrusiem. Tas ir viens no visbiežāk sastopamajiem vīrusiem cilvēkos un ir vislabāk pazīstams kā infekciozās mononukleozes (dziedzeru drudža) izraisītājs.
J: Kā izplatās EBV?
A: EBV izplatās orāli, t. i., to var pārnest ar siekalām vai dzimumorgānu izdalījumiem.
J: Cik daudz cilvēku ir inficēti ar EBV?
A: Amerikas Savienotajās Valstīs aptuveni pusei no visiem piecus gadus veciem bērniem un aptuveni 90 procentiem pieaugušo ir iepriekšējas inficēšanās pazīmes. Daudzi bērni inficējas ar EBV, bet parasti viņiem nav nekādu simptomu vai ir tikai vieglas, īslaicīgas saslimšanas.
J: Kas notiek, ja kāds inficējas ar EBV pusaudža gados?
A: Ja kāds inficējas ar EBV pusaudžu vecumā, tas 35 līdz 50 procentos gadījumu izraisa dziedzeru drudzi.
J: Kur organismā notiek EBV infekcija?
A: EBV inficē imūnsistēmas B šūnas un epitēlija šūnas.
Vai neaktīvais EBV paliek cilvēka organismā visu mūžu pēc tam, kad sākotnējā infekcija ir kontrolēta?
A: Jā, pēc tam, kad sākotnējā infekcija ir kontrolēta, neaktīvais EBV paliek cilvēka B šūnās visu mūžu.
Jautājums: Cik daudz vēža gadījumu gadā var izraisīt EBV vai būt saistīti ar to? A: Aptuveni 200 000 vēža gadījumu gadā var izraisīt vai būt saistīti ar EBV.