451 grāds pēc Fārenheita
"Fārenheita 451" ir amerikāņu distopisks fantastikas romāns. Tā autors ir Rejs Bredberijs (Ray Bradbury), un pirmo reizi tas publicēts 1953. gadā.
Romāns ir par nākotnes Amerikas sabiedrību, kurā cilvēki ir hedonisti (tas nozīmē, ka viņi dzīvo tikai prieka pēc) un lasīšana ir aizliegta, jo tā liek domāt. Galvenais varonis Gajs Montāgs strādā par "ugunsdzēsēju" (kas šajā nākotnē nozīmē "grāmatu dedzinātāju"). Skaitlis "451" norāda uz temperatūru (Fārenheita grādos), pie kuras deg grāmatas, kad "ugunsdzēsēji" tās sadedzina "cilvēces labā". Romāns, kas sarakstīts Aukstā kara sākumā, ir kritika tam, ko Bredberijs uzskatīja par aizvien disfunkcionālāku Amerikas sabiedrību.
Ideja aizsākās ar Bredberija stāstu "Bright Phoenix", kas sarakstīts 1947. gadā, bet pirmo reizi publicēts žurnālā "Magazine of Fantasy and Science Fiction" 1963. gadā. Sākotnējais stāsts tika pārstrādāts noveles "Ugunsdzēsējs" (The Fireman) formā un publicēts žurnāla Galaxy Science Fiction 1951. gada februāra numurā. Romāns tika publicēts arī žurnāla Playboy 1954. gada marta, aprīļa un maija numurā. Visu romānu Bredberijs uzrakstīja uz maksas rakstāmmašīnas UCLA Powell bibliotēkas pagrabā. Viņa sākotnējā ideja, rakstot "Fārenheita 451", bija parādīt savu lielo mīlestību pret grāmatām un bibliotēkām. Viņš bieži ir pieminējis Montāgu kā alūziju uz sevi.
Gadu gaitā romāns ir piedzīvojis dažādas interpretācijas, galvenokārt pievēršoties grāmatu dedzināšanas vēsturiskajai lomai atšķirīgo ideju apspiešanā. Bredberijs ir teicis, ka romāns nav par cenzūru; viņš apgalvo, ka "Fārenheita 451" ir stāsts par to, kā televīzija iznīcina interesi par literatūras lasīšanu, kā rezultātā cilvēki domā, ka zināšanas veido "fakti", daļēja informācija bez konteksta, piemēram, tikai Napoleona dzimšanas datums, nenorādot, kas viņš bija.
1966. gadā iznāca romāna ekranizācija, un BBC Radio 4 ir pārraidītas arī vismaz divas dramatizācijas, kas abas ļoti precīzi atbilst grāmatai.
Jautājumi un atbildes
J: Par ko ir "Fārenheita 451"?
A: "Fārenheita 451" ir amerikāņu distopisks fantastikas romāns, ko sarakstījis Rejs Bredberijs. Tā darbība norisinās nākotnes sabiedrībā, kurā cilvēki dzīvo tikai savam priekam un grāmatu lasīšana ir pretlikumīga. Galvenais varonis Gajs Montāgs strādā par "ugunsdzēsēju" (kas nozīmē grāmatu dedzinātāju), un skaitlis "451" norāda uz temperatūru, kādā grāmatas sadeg, kad tās tiek dedzinātas. Romānā tiek kritizēta tā, ko Bredberijs uzskata par aizvien disfunkcionālāku Amerikas sabiedrību.
J: Kad pirmo reizi tika publicēts romāns "Fārenheita 451"?
A: "Fārenheita 451" pirmo reizi tika publicēts 1953. gadā.
J: Kur Rejs Bredberijs uzrakstīja šo romānu?
A: Rejs Bredberijs visu romānu rakstīja uz maksas rakstāmmašīnas UCLA Powell bibliotēkas pagrabā.
J: Kas iedvesmoja Bredberiju uzrakstīt šo grāmatu?
A: Ideja par "Fārenheita 451" radās no Bredberija īsstāsta "Bright Phoenix", kas sarakstīts 1947. gadā, bet pirmo reizi publicēts 1963. gadā. Viņš vēlējās parādīt savu lielo mīlestību pret grāmatām un bibliotēkām, un viņš bieži atsaucās uz Montagu kā alūziju uz sevi.
J: Kā laika gaitā ir interpretēts "Fārenheita 451"?
A: Gadu gaitā "Fārenheita 451" interpretācijas galvenokārt ir koncentrējušās uz grāmatu dedzināšanas vēsturisko lomu atšķirīgo ideju apspiešanā; tomēr Bredberijs ir teicis, ka patiesībā runa nav par cenzūru, bet gan par to, kā televīzija iznīcina interesi par literatūru un liek cilvēkiem domāt, ka zināšanas sastāv no faktiem bez konteksta un izpratnes.
J: Vai ir bijušas arī citas šī romāna ekranizācijas, izņemot filmu?
A: Jā, ir bijušas vismaz divas BBC Radio 4 dramatizācijas, kas ļoti precīzi atbilst "Fārenheita 451" oriģinālversijai.
J: Kas spēlēja 1966. gada romāna ekranizācijā?
A: 1966. gada "Fārenheita 451" ekranizācijā Oskars Verners atveidoja Gaju Montāgu, bet Džūlija Kristī - Klārisu Maklelanu.
