Galēji labējā politika — definīcija, vēsture un ideoloģijas (fašisms, nacisms)
Galēji labējā politika ir politika, kas atrodas politiskajā spektrā tālāk pa labi nekā parastā labējā politika. Ar šo terminu bieži apzīmē nacismu, neonacismu, fašismu un citas organizācijas, kurām ir reakcionāri uzskati.
Teiciens, ka augstākstāvošiem cilvēkiem vajadzētu būt lielākām tiesībām nekā zemākstāvošiem cilvēkiem, bieži vien tiek saistīts ar galēji labējiem. Vēsturiski galēji labējie ir atbalstījuši sabiedrību, kas uzskata, ka augstākā minoritāte ir pārāka par zemākām masām.
Daži fašisma ideju aspekti ir identificēti ar labējām politiskajām partijām. Fašistiskā ideja, ka augstākstāvošiem cilvēkiem vajadzētu būt lielākai varai sabiedrībā, ir novedusi pie genocīda.
Amerikas Savienotajās Valstīs termins "stingrie labējie" tiek lietots, lai apzīmētu dažas grupas, piemēram, Tējas partiju un Patriotu kustību.
Skaidrojums un galvenās iezīmes
Galēji labējā politika parasti ietver vairākas kopīgas iezīmes, kas to atšķir no tradicionālas labējās politikas. Starp tām ir:
- Autoritārisms: uzsvars uz spēcīgu vadību, indivīda brīvību ierobežošana politiskas stabilitātes vai kārtības vārdā.
- Nacionālisms: uzskatāms kā prioritāte valsts, tautas vai etniskās grupas interešu virsvadībā, bieži saistīts ar ksenofobiju un protekcionismu.
- Rasiskie un etniskie hierarhismi: ticība, ka noteiktas grupas ir pārākas citām; tas var izpausties rasismā, antisemitismā vai citā diskriminācijā.
- Antidemokrātiskas tendences: nicinājums pret pluralitāti, pretestība pret politiskām brīvībām un neatkarīgām institūcijām.
- Militarisms un vardarbības retorika: slavēšana ar spēku risināt iekšpolitiskas vai ārpolitiskas problēmas.
- Anti‑komunisms un anti‑sociālisms: spēcīga naidīguma pret kreisām idejām, darba kustībām vai internacionālismu.
Vēsturiskā attīstība
Galēji labējās idejas ieguva ievērojamu politisku ietekmi 20. gadsimta pirmajā pusē, īpaši Eiropā. Fašisms Itālijā un nacisms Vācijā bija divi galvenie kārtību un hierarhiju slavinājoši kustību piemēri, kas izmantoja masu mobilizāciju, propagandu un vardarbību, lai nostiprinātu kontroli. Nacisms īpaši akcentēja rasu ideoloģiju un noveda pie Holokausta un citiem plaša mēroga noziegumiem pret cilvēci.
Pēc Otrā pasaules kara oficiālie totalitārie režīmi Eiropā tika sakauti, taču ideoloģiskās pēctecības un zemāka līmeņa ekstrēmas grupas — tostarp neonacisms — turpināja pastāvēt. Mūsdienās daļa šo ideju ir pārveidojušās vai integrējušās citās kustībās, savukārt citas paliek marginalizētas vai vairākās valstīs aizliegtas.
Fašisms un nacisms — būtiskās atšķirības
Lai gan terminu "fašisms" un "nacisms" lieto cieši saistīti, pastāv būtiskas atšķirības:
- Ideoloģiska uzbūve: fašisms parasti uzsver korporatīvu valsti, nacionālu vienotību un autoritāru vadību; nacisms pievieno tam rasu hierarhiju un bioloģisku rases teoriju kā centrālu elementu.
- Mērķi un prakse: abu kustību režīmi izmantoja represijas un propagandu, taču nacisms bija īpaši koncentrējies uz etnisko tīrīšanu un genocīdu kā politisko instrumentu.
- Simbole un mitoloģija: nacisms izmantoja specifiskas rasistiskas mitoloģijas un pseudozinātniskas nostādnes, savukārt fašisms biežāk slavināja valsts un armijas varu.
Mūsdienu izpausmes un norādes uz risku
Mūsdienās galēji labējas idejas var parādīties dažādos formātos: politiskās partijās, neformālās kustībās, tiešsaistes forumos un starptautiskos tīklos. Dažas ekstrēmas grupas ir vardarbīgas, kamēr citas cenšas iegūt ietekmi demokrātiskā ietvarā, izmantojot politisku retoriku.
Ir svarīgi atzīmēt, ka ne katra stingri konservatīva vai nacionālistiska kustība ir identiska ar galēji labējo ekstremismu. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs termins "stingrie labējie" tiek lietots, lai apzīmētu dažas grupas, piemēram, Tējas partiju un Patriotu kustību, taču šādu kustību raksturojums var būt pretrunīgs — daļa pētniecības un sabiedriskās diskusijas tos uzskata par populistiskiem vai konservatīviem, nevis par ekstremistiskiem vardarbības atbalstītājiem.
Sabiedrības un valsts reakcija
Daudzas valstis un sabiedrības izmanto dažādas metodes, lai ierobežotu galēji labējā ekstremisma izplatību: likumi pret naida runu un vardarbību, pretterorisma darbības, izglītība par demokrātiskām vērtībām, kopienu programmas dezradikalizācijai un drošības institūciju uzraudzība. Tāpat starptautiskas organizācijas un NVO vērš uzmanību uz cilvēktiesību aizsardzību un upuru atbalstu.
Sekas un piesardzība
Galēji labējas idejas var nopietni ietekmēt sabiedrības kohēziju, cilvēktiesības un reģionālo drošību. Precīza terminu lietošana, faktu pārbaude un atklāta sabiedriskā diskusija palīdz atšķirt starp likumīgu politisku viedokļu daudzveidību un tieksmēm, kas var novest pie diskriminācijas, vardarbības vai autoritārisma. Izglītība, kritiskā domāšana un institucionāla caurskatāmība ir galvenie elementi, lai sabiedrība varētu efektīvi reaģēt uz ekstrēmu ideju izplatību.
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē galēji labējā politika?
A: Galēji labējā politika ir politika, kas politiskajā spektrā ir vairāk pa labi nekā parastā labējā politika. Tās bieži vien tiek saistītas ar nacismu, neonacismu, fašismu un citām organizācijām, kurām ir reakcionāri uzskati.
J: Kāda ideja bieži tiek saistīta ar galēji labējiem?
A: Ar galēji labējiem bieži vien tiek saistīta ideja, ka augstākiem cilvēkiem vajadzētu būt lielākām tiesībām nekā zemākiem cilvēkiem.
J: Kāda veida sabiedrību vēsturiski atbalsta galēji labējie?
A: Vēsturiski galēji labējie atbalsta tādu sabiedrību, kas uzskata, ka augstākā minoritāte ir pārāka par zemākām masām.
J: Kādi fašisma ideju aspekti tiek identificēti ar labējām politiskajām partijām?
A: Daži fašistisko ideju aspekti, jo īpaši ideja, ka pārējiem cilvēkiem vajadzētu būt lielākai varai sabiedrībā, ir identificēti ar labējām politiskajām partijām.
J: Kādas sekas ir radījusi ideja, ka augstākstāvošiem cilvēkiem vajadzētu būt lielākai varai sabiedrībā?
A.: Ideja, ka pārējiem cilvēkiem vajadzētu būt lielākai varai sabiedrībā, ir novedusi pie genocīda.
J: Kādas ir dažas grupas Amerikas Savienotajās Valstīs, kuras tiek dēvētas par labēji labējām?
A.: Tējas partija un patriotu kustība ir dažas grupas ASV, kuras tiek dēvētas par labēji noskaņotām.
J: Kādi ir daži organizāciju piemēri, kas bieži tiek asociēti ar galēji labējo politiku?
A: Nacisms, neonacisms, fašisms un citas organizācijas ar reakcionāriem uzskatiem bieži tiek saistītas ar galēji labējo politiku.
