Degvielas uzpildes stacija — Virdžila Tomsona un Lū Kristensena balets (1937)

Iepazīstiet 1937. gada baletu "Degvielas uzpildes stacija" — Virdžila Tomsona mūzika, Lū Kristensena horeogrāfija, dramatiska stāsta, gangsteru un traģēdijas skats.

"Degvielas uzpildes stacija" ir viena cēliena balets, kuras libreta (stāsta) pamatā ir laikraksta reportāža. Mūzikas autors ir Virdžils Tomsons. Horeogrāfu darbu veica Lū Kristensens (horeogrāfija), kurš arī izpildīja galveno lomu — degvielas uzpildes stacijas darbinieka Maka partiju. Scenogrāfiju un kostīmus radīja mākslinieks Pols Kadmss. Balets pirmizrādi piedzīvoja 1937. gada novembrī Hārtfordā, Konektikutas štatā, to izrādīja trupas Ballet Caravan izrādes. Vēlāk, 1939. gada 18. maijā, baletu rādīja Martina Beka teātrī Ņujorkā, kur Kristensens atkal atveidoja apkalpotāja lomu.

Sižets

Baleta darbība norisinās pilsētas ielas stūrī pie degvielas uzpildes stacijas. Galvenais varonis ir Maks (Mac) — jauns, izskatīgs un vienkāršs stacijas darbinieks, kurš vakaros izjūt vientulību. Uz skatuves iesaistās dažādas sociālās grupas un raksturi, kas pakāpeniski atklāj stāsta konfliktus un atmosfēru:

• divi jauni, taukaini, bet labsirdīgi kravas automašīnu vadītāji;
• valsts policists, kurš puišiem pamāca ātruma ierobežojumu neievērošanu;
• nekaunīgs autovadītājs ar sievu un rotaļīgu bērnu;
• Bagātais zēns un Bagātā meitene — iereibuši jaunieši, kas ieradušies no lauku kluba dejām;
• gangsteris, kura iebrukums un šaušana rada traģisku pavērsienu.

Sižeta kulmināciju veido gangsterisma uzbrukums, kura laikā Bagātā meitene kļūst par upuri — viņa tiek nopietni ievainota un mirst uz ietves. Pēc šī notikuma skatītāji atstāj skatuvi, un Maks paliek viens ar radio un avīzi, gaidot nākamos notikumus un iespējamos ieņēmumus.

Mūzika un horeogrāfija

Virdžils Tomsons savā partitūrā izmanto amerikāniskus muzikālos elementus un skaidru, pārliecinošu muzikālu valodu, kas atbalsta stāsta reālismu un dramatisko tonalitāti. Tomsona mūzika darbojas kā tiešs partneris horeogrāfijai — ritmi un tēmas uzsver ikdienas situācijas un emocionālos akcentus.

Lū Kristensens veidoja horeogrāfiju, kas savienoja baletisko tehniku ar teātrālu, naratīvu kustību valodu — dejošana kalpo ne tikai estētikai, bet arī raksturu atklāšanai un sižeta virzībai. Īpaši ievērības cienīgs ir gangstera vajāšanas fragments, kurā tumšas ainavas apgaismotas ar lukturīšiem, un dejotāji veic lielus lēcienus (grand jetée), radot dinamisku gaismas un kustības efektu.

Scenogrāfija un vizuālais risinājums

Pols Kadmss radīja skaidru, reālistisku scenogrāfiju un kostīmus, kas uzsvēra baleta "ikdienas" raksturu — pilsētas ielas, stacijas detaļas un atpazīstami tērpi palīdz skatītājam ātri iejusties darbības vidē. Gaismas izmantojums, it īpaši aptumšotās ainās un lukturīšu efektos, pastiprina spriedzi un rada teatrālu plastiku, kas līdzsvaro vienkāršos scenogrāfiskos līdzekļus.

Uzņemšana, ietekme un izrādes vēsture

Balets guva atzinību par savas reālistiskās tematikas un skaidri izstrādātajiem tēliem. Deju vēsturniece Greisa Roberta savā grāmatā The Borzoi Book of Ballets slavē šo darbu, īpaši izceļot varoņu tēlu pārliecinošo raksturojumu un gangstera vajāšanas momenta vizuālo iedarbību. Roberts norāda, ka kustību un gaismas sinerģija rada spēcīgu, "dramatiski noslīpētu" iespaidu, neskatoties uz ierobežotajiem līdzekļiem.

Darbs bija populārs arī ārpus ASV — to 1941. gadā tur izrādīja Linkolna Kiršteina vadītā amerikāņu trupa, un balets tika uzņemts daļējā repertuārā Dienvidamerikas koncertturnejās. Tomēr laika gaitā no horeogrāfiskā materiāla nav saglabājies pilnīgs ieraksts, un izrādes atspoguļojumi kļuva retāki.

Saglabāšanās un mantojums

Rakstot 1949. gadā, Greisa Roberta atzīmēja, ka līdz tam laikam saglabājusies galvenokārt tikai mūzikas partitūra. No tās tika veidota aranžēta svīta, kas reizēm skanējusi koncertos un radio pārraidēs, tādējādi uzturot Tomsona muzikālo materiālu pie klausītājiem, pat ja horeogrāfija vairs netika regulāri atdarināta. Balets ir nozīmīgs kā agrīns piemērs amerikāņu teātra repertuārā, kur reālistisks, laikrakstu reportāžai tuvs sižets tiek pārvērsts dejas valodā — tas atspoguļo 1930. gadu interesi par tautas stāstījumu, sociālo realitāti un nacionālu tematu meklējumiem mūsdienu baletā.

Raksturojums lasītājam

"Degvielas uzpildes stacija" ir balets, kas piemērots lasītājiem un skatītājiem, kuri interesējas par amerikāņu dejas vēsturi un par to, kā klasiskās baleta tehnikas elementi var tikt lietoti, lai stāstītu modernu, sociāli orientētu stāstu. Tas demonstrē sadarbību starp komponistu, horeogrāfu un mākslinieku un parāda, kā mazām skatuves metodēm var būt liels dramatiskas iedarbības spēks.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir uzpildes stacija?

J: Kurš atveidoja Makas lomu sākotnējā iestudējumā?

J: Kas veidoja scenogrāfiju un kostīmus filmai "Degvielas uzpildes stacija"?

J: Kur pirmo reizi tika izrādīta "Degvielas uzpildes stacija"?

J: Ko par šo baletu uzslavēja dejas vēsturniece Greisa Roberta?

J: Kādu efektu Roberts atzīmēja kādā konkrētā ainā?

J: Kad "Degvielas uzpildes stacija" bija populāra Dienvidamerikā?

Meklēt pēc burta