Kikbokss: ASV izcelsme, noteikumi un galvenās organizācijas

Kikbokss: ASV izcelsme, noteikumi un galvenās organizācijas — uzzini vēsturi, sacensību noteikumus un pasaules federācijas (WKA, WAKO, ISKA, WKN) salīdzinājumu.

Vārds kikbokss apzīmē cīņas sporta veidu, kas parasti tiek praktizēts ringā un apvieno sitienu tehnikas no vairākām cīņas mākslām. 1960. gados Amerikas Savienotajās Valstīs pieauga interese par karatē un citām cīņas mākslām (kempo, kung-fu, taekvondo, bando u. c.), kā arī plašāka masu mediju un sacensību rīkotāju vēlme attīstīt šo sporta veidu konkurenci un komerciālu pievilcību.

Izcelsme un agrīnās sacensības

Dažādi cīņas stili un skolas eksperimentēja ar kontakta intensitāti un noteikumiem. Daudzi cīņas meistari un čempioni, kuri vēlējās pārbaudīt savas metodes “reālāka” kontakta apstākļos, sāka rīkot sacensības, kurās varēja sacensties sportisti no dažādām disciplīnām. Liela ietekme bija sacensībām, piemēram, Jhoon Rhee's United States National Karate Championship un Ed Parker's Battle of Atlanta. No 1963. gada arī Bando kikboksa formāti, kas balstījās uz senā Birmas boksa, parādījās ringā, popularizējot sitienu un spēcīga kontaktiem paredzētu cīņu elementus. Arī sacensības kā Mas Oyama's All Worth America Championship (Karate Kyokushinkai, kur tika izcīnīti K.O.) ietekmēja pāreju no bezkontakta karatē uz kontaktu orientētām disciplīnām.

Ideju ietekme un noteikumu attīstība

Idejas par intensīvāku kontaktu un aizsarglīdzekļu izmantošanu — ko popularizēja arī slavenie meistari un cīņas kultūras personības, piemēram, Brūss Lī — pavēra ceļu tiem, kuri vēlējās mērot spēkus “reālākās” sacensībās. Sākotnēji amerikāņu kikbokss vairāk bija kā noteikumu kopums, kas ļāva dalībniekiem no dažādām cīņas mākslām sacensties pēc vienotiem principiem. Laika gaitā no šiem noteikumiem izveidojās atsevišķas disciplīnas ar saviem ierobežojumiem un tehnisko prasību kopumiem.

Galvenie sacensību formāti un noteikumu atšķirības

• Point fighting / semi-contact — cīņa tiek pārtraukta pēc katra punktēta sitiena; uzsvars uz precizitāti, ātrumu un kontrolētu tehnisko izpildi. Bieži izmanto aizsargaprīkojumu (ķiveres, shin-guardu).
• Full-contact (Amerikas stilā) — sacensības ringā, kur atļauti sitieni ar rokām un kājām; sākotnējās amerikāņu versijas parasti aizliedza sitienus zem jostas (bez low-kick).
• Low-kick / International rules — līdzīgi full-contact, bet atļauti sitieni uz augšstilbu un apakšstilbu (low-kicks), kas ievērojami maina taktiku un sagatavošanos.
• K-1 noteikumi — dinamiska profesionāla formāta versija, kur parasti atļautas kniebiens (knees) un ierobežots klincis, taču bieži aizliegti elkoņu sitieni. Plaši izplatīta profesionālo turnīru scena.
• Muay Thai — neatkarīga tratēja disciplīna, kas atļauj elkoņu sitienus, plašu klinču un citu specifisku tehniku; bieži vien tiek uzskatīta par atsevišķu sporta veidu, nereti sacenšas atsevišķos formātos.

Precīzi noteikumi, atļautās tehnikas, cīņas raundu skaits un laiki, kā arī aprīkojuma prasības (piem., cimdi, zobu aizsargi, aizsargi priekš ķermeņa, shin-guardu amatieriem) atšķiras atkarībā no organizācijas un sacensību līmeņa (amatieri vai profesionāļi).

Drošība un tiesāšana

Amatieru sacensībās parasti ir stingrāki drošības pasākumi — obligātas ķiveres, stingrāki reģistrācijas noteikumi un vairākas medicīniskās pārbaudes. Punktu sistēma var balstīties uz tiesnešu vērtējumu, sitienu skaitu un to efektivitāti, kā arī uz iespējamiem nokauti (KO) un tehniskajiem nokautiem (TKO).

Galvenās organizācijas

Starptautiskajā un profesionālajā kikboksa vidē pazīstamas vairākas organizācijas:

• WKA (Pasaules Kikboksa asociācija) — dibināta ASV 1976. gadā; bijusi nozīmīga profesionālo noteikumu formēšanā.
• WAKO (Pasaules Kikboksa organizāciju asociācija) — dibināta 1978. gadā Vācijā; sākotnēji aktīvi organizēja amatieru sacensības un vēlāk kļuva par vadošo amatieru federāciju ar pasaules čempionātiem.
• ISKA — dibināta 1986. gadā; izveidojās no profesionālajām sacensībām un PKA ietekmes, darbojas gan profesionālā, gan amatieru lauciņā.
• WKN — dibināta 1997. gadā; aktivizējusies Eiropā un starptautiskā līmenī ar profesionāliem tituliem.

Blakus šīm federācijām darbojas daudzi nacionāli klubi, promotori un privātās sacensību organizācijas (piem., K-1 promotori), kas papildina sacensību tīklu un noteikumu daudzveidību.

Mūsdienu attīstība

Kikbokss mūsdienās ir daudzveidīgs — gan amatieru, gan profesionālā līmenī tas turpina attīstīties un mijiedarboties ar citām cīņas disciplīnām, piemēram, taizemiešu boksu (Muay Thai) un MMA. Populārākie formāti un organizācijas veicina tehnisko standartizāciju, bet vietēji joprojām pastāv dažādas interpretācijas par to, kas precīzi tiek saukts par "kikboksu". Sportists, kas vēlas sacensties, parasti izvēlas konkrētu stilu un organizāciju, kurā specializēties, un rūpīgi iepazīstas ar attiecīgajiem noteikumiem un drošības prasībām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir kikbokss?

J: Kad radās interese par kikboksu?

J: Kā attīstījās sacensības?

J: Kāds bija Brūsas Lī ieguldījums kikboksā?

J: Kādas organizācijas ir saistītas ar kikboksa profesionāļu un amatieru čempionu nosaukumiem?

J: Kā laika gaitā ir attīstījies amerikāņu kikbokss?

Meklēt pēc burta