Taekvondo (rakstīts arī tae kwon do, taekwon-do vai mūsdienu transliterācijā taekwondo) ir korejiešu izcelsmes cīņas māksla (cīņas sistēma), kas daudzos elementos līdzinās japāņu karatē. Tās pamatā ir roku un kāju izmantošana, lai uzbruktu pretiniekam vai aizsargātos, bet tiek izmantoti arī pirkstu gali, elkoņi un ceļgali atkarībā no stila un situācijas. Taekvondo īpaši izceļas ar plašu kāju sitienu arsenālu — ātriem, augstiem un rotējošiem sitieniem. Taekvondo ir Dienvidkorejas nacionālais sporta veids, bet šodien to praktizē daudzās valstīs visā pasaulē. Olimpiskajās sacensībās sparinga disciplīna saucas kyorugi. Korejas alfabēta hangeul rakstībā vārda sastāvdaļas nozīmē: 태 (Hanja: 跆) — "sist ar kāju", 권 (Hanja: 拳) — "dūres" vai "sists ar roku", un 도 (Hanja: 道) — "ceļš", "mācība". Tāpēc taekvondo bieži tiek tulkots kā "kāju un dūru ceļš".
Vēsture un attīstība
Taekvondo saknes meklējamas tradicionālajās Korejas cīņas mākslās, piemēram, taekkyon un subak, kā arī 20. gadsimta vidū aizjūras ietekmēs (tai skaitā arī japāņu kara mākslām) radītajās mācību sistēmās. Mūsdienu taekvondo, kā organizēta sporta prakse un mācību sistēma, izveidojās galvenokārt 1950.–1970. gados. Kopš tā laika ir radītas dažādas skolas un organizācijas — visplašāk pazīstamās ir Kukkiwon (Kukki Carus/World Taekwondo Headquarters) un starptautiskā federācija World Taekwondo (agrāk pazīstama kā WTF). Savukārt starp dažādajiem tradīcijas atzariem pastāv ITF (International Taekwon-Do Federation), kas izveidota 1966. gadā un atšķiras ar savām formām un noteikumiem.
Taekwondo kā olimpiskais sporta veids
Taekvondo bija izstāžu (demonstrācijas) sporta veids Seulas 1988. gada olimpiskajās spēlēs un Barselonas 1992. gada olimpiskajās spēlēs. Par pilntiesisku olimpisko sporta disciplīnu tas kļuva 2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs. Mūsdienās olimpiskajā taekvondo notiek sieviešu un vīriešu sacensības vairākās svara kategorijās ar punktu sistēmu, kurā tiek vērtēti sakodienu un sitienu rezultāti.
Disciplīnas un sacensību formāti
- Kyorugi (sparings) — sacensību forma, kurā sportisti cīnās viens pret vienu, izmantojot aizsargaprīkojumu un stingrus noteikumus. Pēdējos gados ieviešot elektronisko aizsargapģērbu un sensorus, punktu reģistrācija kļuvusi precīzāka.
- Poomsae (formas) — tehnisku paņēmienu un virzienu secību izpilde, kas vērtējas pēc tehniskajām un izpildes īpašībām. Poomsae ir gan tradicionāla prakse, gan sacensību disciplīna.
- Brīvas nodarbības un sadrupināšana — treniņos bieži iekļauj paņēmienu pārbaudi uz dēļiem vai citiem materiāliem (breaking), kas attīsta precizitāti un spēku.
Noteikumi un punktu sistēma
Sacensībās punkti tiek piešķirti par derīgiem sitieniem uz ķermeņa vai galvas, kur augstāk vērtēti sitieni ar pagriezienu vai sitieni galvā. Punktu sistēma var atšķirties atkarībā no organizācijas, bet būtiska ir drošības prasība — sitieni ar pērienu jāizpilda kontrolēti. Elektroniskie sensori vestēs (hogu) un galvassegās, kā arī video atkārtojumu sistēmas tiek izmantotas daudzu līmeņu sacensībās, lai samazinātu subjektīvu tiesāšanu.
Aizsargaprīkojums
Treniņos un sacensībās izmanto aizsargaprīkojumu, kas parasti ietver:
- vesti (hogu) ar sensoriem sacensībās,
- galvassegu (saprātīgā mērā aizsardzībai un punktu reģistrācijai),
- mutes aizsargu,
- lauka aizsardzību (rokas, kājas), kā arī cirkšņu sargu un plaukstu/ciparu aizsargus.
Grādu un jostas sistēma
Taekvondo izmanto krāsu jostas (kup) sistēmu pirms melnās jostas (dan) līmeņa. Jostas krāsas un to secība var atšķirties starp skolām, tomēr kopīgs princips ir pakāpeniska prasmju un zināšanu attīstība. Pēc melnās jostas tiek dan grādi, kas liecina par tehnisko un mācību līmeni, kā arī par ieguldījumu mācībā vai skolas vadībā.
Stili un atšķirības
Ir vairāki taekvondo stili un organizācijas. Divi galvenie starptautiskie atzari ir World Taekwondo (WT), kas nosaka olimpiskos noteikumus, un ITF, kurai ir savas formas (tul) un tehniskie uzstādījumi. ITF un WT atšķiras arī sitienu un roku tehnikas pieļaujamībā, poomsae/tul nosaukumos un sacensību noteikumos.
Treniņu ieguvumi
Taekvondo nodrošina daudzveidīgas fiziskās un garīgās priekšrocības:
- uzlabo elastību, spēku, ātrumu un koordināciju,
- attīsta līdzsvaru un stāju,
- veicina disciplīnu, pašpārliecinātību un koncentrēšanos,
- piedāvā praktiskas pašaizsardzības prasmes.
Secinājums
Taekvondo ir dinamiska un augsti strukturēta cīņas māksla, kas apvieno tradicionālus paņēmienus ar mūsdienīgu sporta praksi. Tā sniedz iespējas gan sacensību līmenim, gan veselības un pašattīstības nodarbēm ikvienam — no bērniem līdz pieaugušajiem. Ja interesē iesaistīties, ieteicams apmeklēt vietējo taekvondo skolu, kur skaidros specifikas par jostu sistēmu, treniņu plānu un sacensību iespējām.
