Kikboksings: kas ir, vēsture, stili un pazīstami čempioni

Kikbokss ir apzīmējums cīņas mākslām, kas ir līdzīgas boksam, bet sitieniem izmanto kājas tāpat kā rokas. Kikboksu var praktizēt vispārējās veselības uzlabošanai vai kā cīņas sportu. Vārds kikbokss apzīmē cīņas disciplīnu vai sporta veidu kopumu, kurā tiek izmantotas kājas un dūrieni. Jo īpaši kikbokss ir viena no boksa disciplīnām, ko vispirms attīstīja japāņi un pēc tam ziemeļamerikāņi. Ir dažādi kikboksa veidi, bet populārākais ir kikbokss, kurā sitieni ir atļauti tikai pa galvu un torsu.

Vēsture un izcelsme

1960. gadu vidū japānis Kurosaki, kurš trenējās Kyokushinkai karatē, devās uz Taizemi, atklājot taizemiešu boksu. Atgriežoties Japānā, viņš nolēma apvienot savas karatē tehnikas ar taizemiešu boksa tehniku, atceļot sitienus ar elkoņiem (amerikāņi atcēla arī sitienus ar ceļgaliem), un tā radās jauns sporta veids - kikboksings. No šīm saknēm sporta veids drīz attīstījās dažādos virzienos, savienojot tehniskās prasmes no karatē, taizemiešu boksā (Muay Thai) un klasiskā boksa.

Agrīnie notikumi un organizācijas

No tiem, kas nav japāņi, bet guvuši vairāk panākumu, īpaši jāizceļ francūzis Kristians Gijoms, kurš 1969. gadā izcīnīja četras uzvaras un divus neizšķirtus, un amerikānis Benijs "The Jet" Urkidezs, kurš 1977. gadā četros raundos uzvarēja Tatsuyuki Suzuki. 1973. gadā Urquidez un Howard Hanson izveidoja W.K.A. (World Karate Association), mainot gadu pēc "K" de karatē uz Kick-Boxing. Kopš tā laika ir izveidojušās vairākas starptautiskas organizācijas un profi līgas, kas nosaka noteikumus un rīko sacensības gan amatieriem, gan profesionāļiem.

Stili un noteikumu varianti

Kikboksā pastāv vairāki biežāk sastopamie stili un noteikumu kopumi, kas atšķiras pēc atļauto tehniku apjoma:

• Full Contact (pilnais kontakts) — sitieni ar rokām un kājām ir atļauti, parasti sit tikai virs jostas; ceļgali un elkoņi bieži vien aizliegti.
• Low Kick — līdzīgi Full Contact, taču atļauti zemo spēcinošo sitienu (low kicks) pret pretinieka augšstilbu.
• K-1 stils — profesionāls formāts, kurā atļauti dūrieni, spērieni un ierobežots klincis; elkoņi parasti aizliegti, bet ceļgali dažreiz pieļauti.
• Muay Thai / Thai Boxing — daudzi to uzskata par atsevišķu sportu, jo šeit ir atļauti elkoņi, klincs un plašāks ceļgaļu lietojums.

Noteikumi nosaka arī raundu skaitu, raundu ilgumu, punktu skaitīšanas sistēmu un aizsargaprīkojuma prasības (piem., boksa cimdi, zobu aizsargi, aizsargapakštērpi amatieriem, galvas sargi). Profikos galvas aizsargi parasti nav obligāti.

Treniņi, aprīkojums un sagatavotība

Treniņi parasti ietver tehnisko vingrinājumu, spērienu un dūru treniņu uz bokses maisiem un treniņu palīgiem (mitts work), sparingu, fiziskās sagatavotības vingrinājumus (izturība, ātrums, spēks) un elastīguma treniņus. Svarīgs elements ir taktiska sagatavotība — kustību lasīšana, attāluma kontrole un piespēļu kombinācijas.

Ierastā apbruņošanās — boksa cimdi, shin guards (lietu aizsargi), zobu aizsargs, bokseršorti; profesionālā līmenī cimdi bieži netiek lietoti, bet tiek prasīti kvalitatīvi cimdi amatieriem un jauniešiem.

Pazīstami čempioni un leģendas

Pazīstamākie čempioni, kuri ierakstījuši svoj vārdu kikboksa vēsturē, ir Robs Kamans, Benijs Urkidezs, Deniss Aleksio, Ernesto Husts un Mareks Pjotrovskis. Papildus šiem var minēt arī citus slavenus vārdu, kas noteica sporta attīstību profesionālajā līmenī: Rob Kaman (nīderlandietis, pazīstams ar spēcīgajiem low-kick sitieniem), Benny "The Jet" Urquidez (viens no pirmajiem starptautiskajiem zvaigznēm), Dennis Alexio (ASV), Ernesto Hoost (četru reizi K-1 čempions), kā arī tādas leģendas kā Peter Aerts, Semmy Schilt, Giorgio Petrosyan un Marek Piotrowski, kas katrs guva plašu atpazīstamību un titulus dažādās sacensībās.

Sacensības un organizācijas

Lielākās organizācijas un līgas, kas ietekmējušas kikboksa attīstību, ietver W.K.A., WAKO (World Association of Kickboxing Organizations) — kas pārstāv amatierus un strādā starptautiskos standartizācijas jautājumos —, profesionālās līgas kā K-1 un Glory, kā arī ISKA un citas nacionālas federācijas. Sacensības ir gan amatieru (ar galvas sargiem un bieži stingrākiem veselības standartiem), gan profesionālas (augstāka intensitāte, lielāki naudas balvas fondi).

Drošība un veselība

Kā jebkuram kontakta sportam, arī kikboksā pastāv traumu risks — sitieni galvā var izraisīt smadzeņu satricinājumu, savainojumus locītavās, kāju un roku traumas. Līdz ar to svarīgi ir: pareiza tehnika, kvalitatīva uzraudzība no treneriem, regulāra medicīniskā pārbaude, pienācīga iekārta (cimdi, aizsargi) un atbilstošs atjaunošanās periods pēc sparinga vai cīņām.

Sieviešu loma un mūsdienas

Sievietes aktīvi iesaistās gan amatieru, gan profesionālajā kikboksā. Sporta pieaugums ir novedjis pie plašākas atpazīstamības, mediālas uzmanības un vairāk organizētu turnīru, kur sievietes sacenšas dažādās svara kategorijās.

Kikbokss ir dinamiska cīņas māksla, kas apvieno spēku, ātrumu un taktiku. Tas piedāvā daudzveidīgas iespējas treniņiem — no vispārējās fiziskās sagatavotības līdz profesionālām sacensībām — un turpina attīstīties, ietekmējoties no cita cīņas sporta veidiem un globālajām sacensībām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir kikbokss?

J: Kā radās kikbokss?

J: Kas ir slaveni kikbokseri?

J: Kādi sitieni ir atļauti populārākajā kikboksa veidā?

J: Kad tika dibināta Pasaules karatē asociācija (W.K.A.)?

J: Kurš bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kas nav japānis, kurš guva panākumus kikboksā?

Meklēt pēc burta