Rāmja vilkšana

Rāmja vilkšanas efekti

Rāmja vilkšanā daļiņas griežas, un šim griešanās procesam ir enerģija. (Ir svarīgi atzīmēt, ka tas nav kvantu fizikas griešanās, bet gan faktiskais leņķiskā momenta griešanās; daļiņas faktiski griežas). Tā kā šajā teorijā telpiskais laiks ir elastīgs, tas var absorbēt daļiņas enerģiju (griešanos). Tas palēninātu daļiņas griešanās ātrumu.

Gravitācija

Masei piemīt dīvains efekts, ko mēs piedzīvojam parastajā pasaulē: tā piesaista citu masu. Zinātnieki gadsimtiem ilgi ir centušies izskaidrot šo parādību. Nesen viņi atklāja, ka masai piemīt efekts, kas var izkropļot telpiskumu. Tas nozīmē, ka, ja ir masa, īsākais ceļš caur telpiskumu starp diviem punktiem ir nedaudz izliekts uz to vietu, kur atrodas masa.

Tā kā enerģijai, ko absorbē telpiskā laikmeta enerģija, ir kaut kur jānonāk, daudzi zinātnieki prognozē, ka telpiskā laikmeta enerģija "sakrājas" jeb salokās. To var formulēt arī kā telpiskā laika izliekumu (izliekumu). Tas liecinātu, ka daļiņa rada gravitāciju. Iemesls, kāpēc šo teoriju sauc par "rāmju vilkšanu", iespējams, ir saistīts ar to, ka daļiņas, rotējot efektīvi "velk" vai "satver" telpisko laiku. Izliekta būtu ne tikai telpa, bet arī laiks.

Tomēr šo "gravitāciju" var iztēloties ne tik daudz kā spēku, ko mēs parasti ņemam vērā, domājot par gravitāciju, jo tiek radīta arī parastā gravitācija (tās masas dēļ). Būtībā rāmja vilkšana ir efekts, kas rodas, kad viens objekts pārvietojas otra objekta tuvumā, un tas liek abiem objektiem mainīt savu kustību otra objekta kustības dēļ. Rāmja vilkšana nenotiek, ja objekts ne griežas, ne kustas. Faktiski viens objekts "novirza" otra kustību, un otrādi.

Viļņu un daļiņu dualitāte

Zinātnieki, piemēram, Einšteins un Šrēdingers, lielāko daļu savas dzīves pavadīja, mēģinot rast atbildi uz jautājumu, kā tāds elements kā elektrons var darboties kā vilnis un vienlaikus kā daļiņa. Rāmja vilkšana apgalvo, ka, tā kā telpiskais laiks ir elastīgs, tas var arī atdot daļiņai spin-enerģiju. Tiklīdz daļiņai ir atdota atpakaļ visa tās spina enerģija, tā darbojas kā vilnis. Tajā brīdī tā atkal sāks izmantot savu enerģiju, sakopojot telpiskumu. Kad daļiņa vairs nespēj griezties, tā darbojas kā daļiņa. Tad telpiskums sāk atdot daļiņai atpakaļ tās enerģiju, un cikls turpinās mūžīgi. Tā daļiņa faktiski var darboties kā daļiņa un vilnis gandrīz vienlaicīgi. Pateicoties enerģijas saglabāšanās principam, cikla laikā enerģija netiek zaudēta.

Spēcīgs spēks

Kadru vilkšanai ir arī tāds efekts, ka, ja viena daļiņa atrodas blakus otrai, tās abas var ietaupīt enerģiju, ja viena absorbē enerģiju, kamēr otra to izstaro. (Tas var arī palielināt abu daļiņu masu, izmantojot slaveno Einšteina vienādojumu, ka enerģija ir vienāda ar noteiktu masas daudzumu). Tas veicinātu daļiņu grupēšanos, kas izskaidrotu, kas ir stiprais spēks (spēks, kas satur kopā atomā esošos protonus un neitronus atoma kodolā).

Rāmja vilkšanas pierādījumi

Ir efekti, kas izriet no rāmju vilkšanas teorijas matemātikas. Pašlaik zinātnieki pārbauda vienu no tiem, proti, ja viens mazs rotējošs objekts riņķo ap lielāku rotējošu objektu, mazāks objekts lēnām pielāgos savu rotācijas asi (iedomāta līnija, ap kuru rotē objekts), lai tā sakristu ar lielāka objekta rotācijas asi. Tas ir pazīstams kā lēcu virpuļojošais efekts. Viņi pārbauda šo teoriju, liekot žiroskopam (objektam, kura griešanās ass parasti paliek nemainīga) riņķot ap Zemi un pārbaudot, vai tā griešanās ass sakrīt ar Zemes griešanās asi. Līdz šim zinātnieki apgalvo, ka viņu rīcībā ir pierādījumi, kas apliecina lēcu virpināšanas efektu (un, iespējams, rāmja vilkšanas teoriju) ar precizitāti, kas mazāka par 0,5 %.