Amebioze
Amēbioze, saukta arī par amebiāzi vai entamebiāzi, ir zarnu infekcija, ko izraisa Entamoeba grupas amebas. Infekciju parasti izraisa Entamoeba histolytica. Parasti cilvēks inficējas, dzerot ūdeni, kurā ir parazīts.
Dažos gadījumos parazīts dzīvo cilvēka resnajā zarnā un neizraisa nekādus simptomus. Simptomi var būt dažādi, sākot no nopietniem līdz pat bez jebkādiem simptomiem. Var būt sāpes vēderā, viegla caureja, asiņaina caureja vai smags kolīts ar audu bojāeju un perforāciju. Pēdējā komplikācija var izraisīt peritonītu. Saslimušajiem cilvēkiem asins zuduma dēļ var attīstīties anēmija.
Amebioze parasti izplatās ar fekālijām piesārņotā ūdenī. To var iegūt arī netieši, saskaroties ar netīrām rokām vai priekšmetiem.
Infekcija izplatās, norijot parazīta cistas formu. Šī stingrā un daļēji neaktīvā struktūra ir atrodama izkārnījumos. Tā kā amebioze izplatās ar piesārņotu pārtiku un ūdeni, tā bieži ir endēmiska pasaules reģionos ar sliktām sanitārajām normām (piemēram, Meksikā, Centrālamerikā, Dienvidamerikas rietumu daļā, Dienvidāzijā, Āfrikas rietumu un dienvidu daļā).
Amēbisko dizentēriju bieži jauc ar "ceļotāju caureju", jo tā ir izplatīta jaunattīstības valstīs. Patiesībā lielākā daļa ceļotāju caureju ir bakteriāla vai vīrusu izraisīta.
E. histolytica infekcijas notiek gan zarnās, gan (cilvēkiem ar simptomiem) zarnu un/vai aknu audos. Tāpēc infekcijas ārstēšanai ir nepieciešamas divas dažādas zāļu grupas, pa vienai katrai infekcijas vietai. Šādas pretamoebu zāles ir pazīstamas kā amebicīdi.
Entamoeba histolytica dzīves cikls
E. histolytica/E. dispar cista ar jodu iekrāsotā mitrā veidā. Šai agrīnajai cistai ir tikai viens kodols un redzama glikogēna masa (brūnais traips).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir amebioze?
A: Amēbioze, saukta arī par amebiāzi vai entamebiāzi, ir zarnu infekcija, ko izraisa Entamoeba grupas amebas.
J: Kas izraisa infekciju?
A.: Infekciju parasti izraisa Entamoeba histolytica, un parasti cilvēks ar to inficējas, dzerot ūdeni, kurā ir parazīts.
J: Kādi ir amēbijas simptomi?
A.: Simptomi var būt dažādi - no nopietniem līdz pat nekādiem. Var būt sāpes vēderā, viegla caureja, asiņaina caureja vai smags kolīts ar audu bojāeju un perforāciju. Pēdējā komplikācija var izraisīt peritonītu. Saslimušajiem cilvēkiem asins zuduma dēļ var attīstīties anēmija.
J: Kā amebioze tiek pārnesta?
A: Amebioze parasti izplatās ar fekālijām piesārņotā ūdenī. To var iegūt arī netieši, saskaroties ar netīrām rokām vai priekšmetiem. Infekcija izplatās, norijot parazīta cistas, kas atrodamas izkārnījumos.
J: Kur visbiežāk sastopama amebiskā dizentērija?
A: Amēbiskā dizentērija visbiežāk sastopama tajās pasaules daļās, kur ir slikti sanitārie apstākļi, piemēram, Meksikā, Centrālamerikā, Dienvidamerikas rietumos, Dienvidāzijā un Āfrikas rietumu un dienvidu daļā.
Vai ceļotāju caureju parasti izraisa amebiskā dizentērija?
A: Nē, vairums ceļotāju caureju ir bakteriāla vai vīrusu izraisīta, nevis ameobu dizentērijas izraisīta.
J: Kādus medikamentus lieto, lai ārstētu E histolytica infekciju?
A: E histolytica infekcijas ārstēšanai izmanto pretamebu zāles, kas pazīstamas kā ameobicīdi, jo tā var rasties gan cilvēka zarnās, gan audos zarnās/kapnās, un katrai no šīm vietām attiecīgi ir nepieciešamas divas dažādas zāļu grupas.
