Amēbioze: kas tā ir — simptomi, cēloņi un ārstēšana
Uzziniet visu par amēbiozi — simptomi, inficēšanās ceļi, komplikācijas un efektīva ārstēšana. Padomi diagnostikai, profilaksei un nepieciešamajām zāļu grupām.
Amēbioze, saukta arī par amebiāzi vai entamebiāzi, ir zarnu infekcija, ko izraisa Entamoeba grupas amebas. Infekciju parasti izraisa Entamoeba histolytica. Parasti cilvēks inficējas, dzerot ūdeni, kurā ir parazīts.
Dažos gadījumos parazīts dzīvo cilvēka resnajā zarnā un neizraisa nekādus simptomus. Simptomi var būt dažādi, sākot no nopietniem līdz pat bez jebkādiem simptomiem. Var būt sāpes vēderā, viegla caureja, asiņaina caureja vai smags kolīts ar audu bojāeju un perforāciju. Pēdējā komplikācija var izraisīt peritonītu. Saslimušajiem cilvēkiem asins zuduma dēļ var attīstīties anēmija.
Amebioze parasti izplatās ar fekālijām piesārņotā ūdenī. To var iegūt arī netieši, saskaroties ar netīrām rokām vai priekšmetiem.
Infekcija izplatās, norijot parazīta cistas formu. Šī stingrā un daļēji neaktīvā struktūra ir atrodama izkārnījumos. Tā kā amebioze izplatās ar piesārņotu pārtiku un ūdeni, tā bieži ir endēmiska pasaules reģionos ar sliktām sanitārajām normām (piemēram, Meksikā, Centrālamerikā, Dienvidamerikas rietumu daļā, Dienvidāzijā, Āfrikas rietumu un dienvidu daļā).
Amēbisko dizentēriju bieži jauc ar "ceļotāju caureju", jo tā ir izplatīta jaunattīstības valstīs. Patiesībā lielākā daļa ceļotāju caureju ir bakteriāla vai vīrusu izraisīta.
E. histolytica infekcijas notiek gan zarnās, gan (cilvēkiem ar simptomiem) zarnu un/vai aknu audos. Tāpēc infekcijas ārstēšanai ir nepieciešamas divas dažādas zāļu grupas, pa vienai katrai infekcijas vietai. Šādas pretamoebu zāles ir pazīstamas kā amebicīdi.
Kā amēbioze izplatās
Galvenais izplatīšanās ceļš ir fekāli-orālais: cilvēks norij cistas, kas atrodas piesārņotā ūdenī, pārtikā vai uz rokām un priekšmetiem, kas saskārušies ar izkārnījumiem. Nepareiza kanalizācija, slikta higiēna un neattīrīts ūdens palielina infekcijas risku. Reti transmisija var notikt arī seksuāla kontakta (oro-anālā) ceļā.
Simptomi un klīniskās izpausmes
Amēbioze var noritēt ļoti dažādi — no bezsimptomātiskas kolonizācijas līdz dzīvībai bīstamai invāzijai.
- Bez simptomiem: daudzi cilvēki ir asimptomātiski nēsātāji, taču izdala cistas un var inficēt citus.
- Zarnu (enterālā) forma: vēdera krampji, sāpes, caureja (no vieglas līdz smagai), asiņaina caureja, tenēzmas (pastāvīgs sāpīgs vēdera lejasdaļas spiediens), drudzis un svara zudums.
- Invasīva/dzīvībai bīstama forma: smags kolīts, zarnu perforācija, peritonīts, toksiska megakolona.
- Extraintestināla izpausme: visbiežāk aknu abscess (drudzis, labās malas sāpes, žults ceļu kairinājums), retos gadījumos - plaušu vai smadzeņu bojājumi.
- Sekas: ilgstošas asiņainas izkārnības var izraisīt anēmiju un vispārēju vājumu.
Diagnostika
Diagnoze balstās uz simptomiem, klīniskajiem izmeklējumiem un laboratorijas testiem:
- Izmeklējumi uz izkārnījumiem — mikroskopiska cistu un trofozoītu meklēšana vairākos paraugos, antigēnu testi un PCR, kas ir precīzāki nekā vienkārša mikroskopija.
- Asins analīzes — var būt paaugstināts leikocītu skaits invazīvās slimības gadījumā; seroloģija var palīdzēt diagnozē, īpaši pie aknu abscesa.
- Attēldiagnostika — ultrasonogrāfija vai CT, ja ir aizdomas par aknu abscesu vai citu extraintestinālu iekaisumu.
- Dažkārt nepieciešama punkcija (aspirācija) aknu abscesa diagnostikai vai ārstēšanai.
Ārstēšana
Ārstēšana parasti ietver divus soļus: ārstēšanu pret invazīvajiem (zaru/aknu) veidiem un savas zarnu dobumā dzīvojošo formu izskaušanu.
- Tīrīšanai no invazīvās infekcijas: izmanto audu aktīvos pretamoebu līdzekļus, piemēram, metronidazolu vai tinidazolu, kuri labi iekļūst audos un aptur trofozoītus. Pie aknu abscesa parasti sāk ar šādu terapiju.
- Reziduālā zarnu kolonizācija: pēc audu terapijas nepieciešams lietot lumena aktīvās zāles (piemēram, paromomicīnu vai diloksanīda furoātu), lai iznīcinātu cistas un novērstu atkārtotu slimību vai izplatīšanos.
- Ārstēšana aknu abscesam: parasti sistēmiska metronidazola terapija; lielos abscesos vai gadījumos, kad nav uzlabojuma, var būt nepieciešama perkutāna drenāža vai retāk - ķirurģiska iejaukšanās.
- Simptomātiska palīdzība: šķidruma zuduma kompensācija, asinssniedzēja atjaunošana, sāpju kontrole. Antibiotiku rezistence pret E. histolytica ir reta, taču medikamentu izvēli un devas jānosaka ārsta uzraudzībā.
Komplikācijas
Neārstēta vai smaga amēbioze var novest pie:
- zarnu perforācijas un peritonīta,
- smaga asiņaina kolīta un toksiskā megakolona,
- aknu abscesa un tā komplikācijām (ruptūra, izplatīšanās),
- vispārējiem sarežģījumiem, piemēram, sepsi vai hroniskas anēmijas.
Profilakse
- Rūpīga personīgā higiēna — bieža roku mazgāšana ar ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma un pirms ēšanas.
- Dzeramā ūdens drošība — lietot atdzesētu vārītu vai pudelēs pildītu ūdeni reģionos ar šaubīgu sanitāro situāciju; izvairīties no ledu vai neapstrādātiem ledus gabaliņiem.
- Pārtikas higiēna — mazgāt dārzeņus un augļus ar drošu ūdeni, izvairīties no nepareizi termiski apstrādātas pārtikas.
- Sanitārās sistēmas uzlabošana un droša kanalizācija mazinās izplatību kopienā.
- Ceļotājiem — ievērot piesardzību ēdot un dzerot valstīs, kur amēbioze ir endēmiska.
Kad meklēt medicīnisko palīdzību
Sazinieties ar ārstu, ja Jums ir ilgstoša vai asiņaina caureja, stipras vēdera sāpes, augsts drudzis vai ja parādās simptomi, kas norāda uz aknu abscesu (ilgstošs drudzis, sāpes labajā paribē, svīšana). Savlaicīga diagnostika un ārstēšana samazina smagu komplikāciju risku.
Ar atbilstošu ārstēšanu lielākā daļa pacientu pilnībā izveseļojas. Tomēr pēc ārstēšanas bieži nepieciešama kontrole, lai pārliecinātos, ka iznīcinātas gan invazīvās formas, gan zarnu cistas, un lai novērstu infekcijas izplatīšanos tālāk.
Entamoeba histolytica dzīves cikls
E. histolytica/E. dispar cista ar jodu iekrāsotā mitrā veidā. Šai agrīnajai cistai ir tikai viens kodols un redzama glikogēna masa (brūnais traips).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir amebioze?
A: Amēbioze, saukta arī par amebiāzi vai entamebiāzi, ir zarnu infekcija, ko izraisa Entamoeba grupas amebas.
J: Kas izraisa infekciju?
A.: Infekciju parasti izraisa Entamoeba histolytica, un parasti cilvēks ar to inficējas, dzerot ūdeni, kurā ir parazīts.
J: Kādi ir amēbijas simptomi?
A.: Simptomi var būt dažādi - no nopietniem līdz pat nekādiem. Var būt sāpes vēderā, viegla caureja, asiņaina caureja vai smags kolīts ar audu bojāeju un perforāciju. Pēdējā komplikācija var izraisīt peritonītu. Saslimušajiem cilvēkiem asins zuduma dēļ var attīstīties anēmija.
J: Kā amebioze tiek pārnesta?
A: Amebioze parasti izplatās ar fekālijām piesārņotā ūdenī. To var iegūt arī netieši, saskaroties ar netīrām rokām vai priekšmetiem. Infekcija izplatās, norijot parazīta cistas, kas atrodamas izkārnījumos.
J: Kur visbiežāk sastopama amebiskā dizentērija?
A: Amēbiskā dizentērija visbiežāk sastopama tajās pasaules daļās, kur ir slikti sanitārie apstākļi, piemēram, Meksikā, Centrālamerikā, Dienvidamerikas rietumos, Dienvidāzijā un Āfrikas rietumu un dienvidu daļā.
Vai ceļotāju caureju parasti izraisa amebiskā dizentērija?
A: Nē, vairums ceļotāju caureju ir bakteriāla vai vīrusu izraisīta, nevis ameobu dizentērijas izraisīta.
J: Kādus medikamentus lieto, lai ārstētu E histolytica infekciju?
A: E histolytica infekcijas ārstēšanai izmanto pretamebu zāles, kas pazīstamas kā ameobicīdi, jo tā var rasties gan cilvēka zarnās, gan audos zarnās/kapnās, un katrai no šīm vietām attiecīgi ir nepieciešamas divas dažādas zāļu grupas.
Meklēt