Frenks Džeks Flečers — ASV admirālis un Klusā okeāna komandieris (1885–1973)

Frenks Džeks Flečers — ASV admirālis un Klusā okeāna kauju stratēģis; vadīja Midveju, Korālu un Gvadalkanālu, nodrošinot kritiskas uzvaras Pērlhārbora sekām.

Frenks Džeks Flečers (Frank Jack Fletcher, 1885. gada 29. aprīlis - 1973. gada 25. aprīlis) bija ASV Jūras kara flotes admirālis, kurš ieguva atpazīstamību kā viens no galvenajiem Klusā okeāna teātra jūras spēku komandieriem Otrajā pasaules karā. Viņš dzimis Māršoltaunā, Aiovas štatā un piederēja pie plašāk zināmas Fletčeru ģimenes, kurā bija arī kapteinis Frenks Fletčers (Frank "Pat" Fletcher) un viceadmirālis Frenks Fletčers (Frank Friday Fletcher), kas bija pazīstamas personas Jūras flotē. Flečers ieguva militāro izglītību Jūras akadēmijā Anapolisā, Merilendas štatā, un viņa karjerā bija daudzveidīgas dienesta vietas uz dažādiem karakuģiem.

Agrīnā karjera un apbalvojumi

Flečera agrīnās dienesta gaitas iezīmējās ar aktīvu dalību likumpārkāpumu apkarošanas un operāciju periodos, piemēram, 1914. gadā par dalību Vēras Krusas (Vera Cruz) operācijā viņš saņēma Goda medaļu (par šo notikumu lasāms vairāk vēsturiskajos ierakstos). Pirmā pasaules kara laikā viņš komandēja iznīcinātājus un par nopelniem saņēma Jūras kara krustu. Pēc kara Flečers papildināja izglītību, mācoties Jūras kara koledžā un Armijas kara koledžā, strādāja štāba un palīga amatos, tostarp kā Āzijas flotes štāba priekšnieka palīgs un Jūras kara flotes sekretāra Svansona palīgs. Viņš arī vadīja kaujas kuģi New Mexico, uzkrājot pieredzi lielo spēku vadībā.

Uzbrukuma un kreiseru komandas

Trīsdesmitajos gados Flečers turpināja paaugstināties pa karjeras kāpnēm; 1939. gadā viņš tika iecelts par viceadmirāli un vilka atbildību par 3. kreiseru divīziju. Pērlhārboras uzbrukuma laikā viņš bija viens no klātesošajiem jūras spēku vadoņiem, un drīz pēc tam kļuva par centrālu figūru Klusā okeāna operācijās, jo kara pirmajos mēnešos ASV flotei bija nepieciešami pieredzējuši komandieri, kas spēj ātri pielāgoties jauniem kaujas veidiem — jo īpaši cīņai no gaisa un kaujām ap aviācijas nesējiem.

Otrā pasaules kara darbības Klusajā okeānā

Karu iezīmēja Flečera vadība vairākās nozīmīgās jūras kaujās. Viņš bija operatīvās grupas komandieris Korāla jūras kaujā, kas apturēja Japānas mēģinājumus paplašināties uz dienvidaustrumiem; vēlāk viņš bija galvenais ASV aviācijas nesēju komandu virsuzraugs Midvejas kaujā, kur alianses spēki izcīnīja izšķirošu uzvaru, kas apturēja japāņu pretuzbrukumu Klusajā okeānā. Vēlākos mēnešos Flečers vadīja spēkus Austrumu Solomonu kaujā (Eastern Solomons) un vēl citās svarīgās sadursmēs.

Flečers bieži tiek novērtēts par spēju izmantot aviācijas nesējus un koordinēt gaisa un jūras operācijas — prasme, kas tika izkoptas kaujā un līdz tam bija salīdzinoši jauna. Viņa lēmumi parasti balstījās uz situācijas novērtējumu, kuģu saglabāšanu un uzdevuma izpildi, kas reizēm raisīja kritiku par piesardzību, bet tajā pašā laikā ļāva saglabāt atbalsta spēkus turpmākām operācijām. Kopumā viņa darbība palīdzēja apturēt japāņu virzību un nodrošināja svarīgu laika posmu Sabiedroto militārajai atbildes spējai.

Kurilju un Ziemeļu reģiona kapitulācija, pēckara dienas

Pēc aktīvām darbībām dienvidu un centrālajā Klusajā okeānā Flečers tika pārņēmis arī citus pienākumus — viņš vadīja Ziemeļu Klusā okeāna spēkus (North Pacific Force), kurā ietilpa operācijas Aleutu salu apgabalā un darbs pie Japānas ziemeļu flotes kapitulācijas uz beigām. Pēckara periodā Flečers ieņēma svarīgas administratīvas un padomdevēja funkcijas; viņš bija arī Jūras kara flotes ģenerālpadomes priekšsēdētājs, pirms aizgāja pensijā.

Novērtējums un mantojums

Flečers tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem aviācijas nesēju operāciju komandieriem ASV Jūras kara flotē XX gadsimtā. Daudzi vēsturnieki viņu slavē par spējām organizēt un vadīt jūras un gaisa spēkus kombinētās operācijās un par ieguldījumu, kas ļāva apturēt Japānas sākotnējo uzbrukumu un dot laiku Sabiedrotajiem konsolidēt resursus citos teātros, tostarp Eiropā.

Tajā pašā laikā viņa taktika — koncentrēties uz kuģu saglabāšanu un izvairīties no riskantiem stāvokļiem — radīja diskusijas starp karaskolas ekspertiem un padomju kolēģiem, jo reizēm tika uzskatīts, ka ar agresīvāku rīcību varēja panākt straujāku rezultātu. Tomēr vēstures skatījumā Flečera lēmumi kopumā tiek vērtēti kā pragmatiski un stratēģiski nozīmīgi.

Admirālis Flečers saņēma vairākus apbalvojumus par dienestu, un pēc aiziešanas pensijā viņš tika godināts par ieguldījumu flotes attīstībā un kaujas doktrīnas veidošanā. Admirālis Flečers atdusas Arlingtonas Nacionālajā kapsētā.

"Frenks Džeks Flečers bija labākais kaujas komandieris ASV Jūras kara flotē divdesmitajā gadsimtā. Viņš bija labākais visās trijās lidmašīnu kaujās, kurās viņš cīnījās - šādas cīņas bija tikai piecas visā vēsturē. Admirālis Fletčers Klusā okeāna kara pirmajos gados visu laiku un tad, kad pretējā puse bija visaugstākajā punktā, bija skaitliskajā pārsvarā. Viņš neļāva otrai pusei ieņemt Austrāliju, Midveju un Gvadalkanalu. Viņš nogāza sešus no desmit japāņu aviācijas nesējiem ar četriem no sešiem lielajiem nesējiem, kas bija uzbrukuši Pērlhārborai. Viņa rīcība bija pilnībā viņa paša darīšana, jo pirms viņa nebija tādas pieredzes kā kaujas ar gaisa nesējiem, lai iemācītos cīnīties ar kuģiem no gaisa. Viņš nodrošināja Klusā okeāna reģiona drošību, kas ļāva lielam atbalstam doties uz Eiropu un aizsāka sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā."

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Frenks Džeks Flečers?

J: Kādai dzimtai viņš piederēja?

J: Kur viņš mācījās skolā?

J: Kādu apbalvojumu viņš saņēma 1914. gadā?

J: Kādās kaujās viņš piedalījās Pirmā pasaules kara laikā?

J: Cik daudzās lidmašīnu kaujās piedalījās admirālis Fletčers?

J: Kas tiek uzskatīts par vienu no viņa lielākajiem sasniegumiem Otrā pasaules kara laikā?

Meklēt pēc burta