Francs Sigels (1824. gada 18. novembris - 1902. gada 21. augusts) bija vācu militārists, revolucionārs un emigrants ASV. ASV viņš bija skolotājs, avīžnieks, politiķis, kā arī kalpoja kā Savienības ģenerālmajors Amerikas pilsoņu karā. Viņa spēja savervēt vāciski runājošos imigrantus Savienības armijā izpelnījās prezidenta Abrahama Linkolna atbalstu. Taču viņš ļoti nepatika ģenerālis Henrijs Halleks un kopumā tika novērtēts kā slikts līderis.

Agrīnā dzīve un 1848. gada revolūcijas

Francs Sigels dzimis Sprottau (toreiz Prūsija, mūsdienu Polija) 1824. gada 18. novembrī. Jaunībā viņš ieguva izglītību Vācijā un strādāja kā skolotājs. 1848. gada revolūciju laikā Sigels pievienojās liberālajiem un demokrātiskajiem spēkiem, kas cīnījās pret feodālajām pārvaldēm un par konstitucionālām brīvībām. Pēc revolūciju apspiešanas daudzus tās dalībniekus – to skaitā arī Sigelu – piespieda bēgt vai emigrēt.

Emigrācija un dzīve Amerikas Savienotajās Valstīs

1848. un 1850. gadu politiskās neveiksmes lika Sigelam emigrēt uz ASV, kur viņš sākotnēji darbojās kā skolotājs un vācu valodā rakstošs žurnālists. Viņš ātri kļuva par atzītu personību vācu-amerikāņu kopienā, veicinot imigrantu integrāciju un aktīvi iesaistoties sabiedriskajā dzīvē. Sigels arī bija iesaistīts vietējā politikā un publiskajā diskursā par brīvību un pilsoņu tiesībām.

Piedalīšanās Pilsoņu karā

Pilsoņu kara laikā Sigela militārā pieredze un plašās saites vācu imigrantu aprindās bija vērtīgas Savienības pusei. Viņš ieņēma komandfunkcijas un bija atbildīgs par svešinieku – īpaši vāciski runājošo brīvprātīgo – rekrutēšanu un mobilizēšanu. Sigels tika paaugstināts par ģenerālmajoru un vadīja operācijas dažādos teātros, tai skaitā Mičiganas, Misūri un Šenandoā ielejas apgabalos.

Viņa spēja piesaistīt vācu-amerikāņu atbalstu bija politiski svarīga, tāpēc viņam bija arī Baltā nama atbalsts. Tajā pašā laikā vairāki profesionālāk novērtēti karavīri un komandieri — piemēram, ģenerālis Henrijs Halleks — viņu kritizēja kā nepietiekami stratēģisku un reizēm neveiklu kaujas vadībā. Viena no slavenākajām Sigela neveiksmēm bija sakāve Šenandoā ielejā 1864. gada pavasarī (cīņa pie New Market), kas izraisīja kritiku un galu galā viņa maiņu komandējumā.

Pēckara dzīve un mantojums

Pēc kara Sigels turpināja darboties sabiedriskajā un politiskajā laukā: viņš iesaistījās vietējā politikā, pildīja dažādus valsts un civilos amatus, strādāja žurnālistikā un palika aktīvs vācu-amerikāņu kopienā. Viņa personība un karjera simbolizē 19. gadsimta vācu emigrantu ieguldījumu ASV politikā un karā starp Savienību un Konfederāciju.

Sigela vērtējums vēsturē ir divējāds: no vienas puses viņu atceras kā ietekmīgu vācu-amerikāņu līderi un cilvēku, kurš palīdzēja mobilizēt imigrantu atbalstu Savienībai; no otras puses, viņa militārā reputācija atstāj neskaidru iespaidu — daudzi vēsturnieki un mūsdienu komentētāji uzskata, ka viņš nebija sevišķi spējīgs taktiskais komandieris lielos karagabalos.

Miris: 1902. gada 21. augustā. Sigela dzīve paliek nozīmīga gan vācu diasporas, gan ASV pilsoņu kara vēsturē, un viņa vārds atrodams vairākos piemiņas objektos un vietvārdu formā Amerikas Savienotajās Valstīs.