Kauja pie Jaunā tirgus
Kauja pie Jauntirgus bija Amerikas Pilsoņu kara kauja, kas notika 1864. gada 15. maijā Virdžīnijas štatā par Šenandohas ielejas kontroli. Šī kauja bija daļa no Savienības armijas 1864. gada ielejas kampaņas. Ģenerālleitnants Uliss S. Grants bija devis pavēli ģenerālim Frančeskam Zigelam ievest savu armiju Šenandojas ielejā un attīrīt to no Konfederācijas spēkiem. Kad Sīgels devās augšup pa ieleju, viņa rīcībā bija aptuveni 9000 vīru, taču nezināmu iemeslu dēļ viņš sadalīja savu armiju. Kad viņš ieradās pie New Market pilsētas, viņam līdzi bija aptuveni 6500 Savienības karavīru. Šenandohas ieleja bija Konfederācijas maizes klēts, kas nodrošināja pārtiku ģenerāļa Roberta E. Lī izsalkušās armijas barošanai. Lī nosūtīja ģenerāli Džonu Brekinridžu (John C. Breckinridge) ar aptuveni 4100 vīriem, lai apturētu Sīgelu un izspiestu Savienības armiju no ielejas. Brekenridžs ar Lī atļauju izsauca 500 kadetus no tuvējā Virdžīnijas Militārā institūta (VMI), no kuriem daži bija tikai 15 gadus veci. Konfederāti uzvarēja kaujā, sakāva Sīgla lielākos spēkus.
Virdžīnijas Militārā institūta kadeti kaujā pie Jaunā tirgus
Fons
Kādu laiku kara laikā Šenandohas ieleja Savienības armijai sagādāja daudz problēmu. 1862. gadā konfederātu ģenerālis Stounvalls Džeksons sešās nelielās kaujās bija sasaistījis federālos spēkus, kurus varēja izmantot pret Ričmondsas pilsētu Virdžīnijā, Konfederācijas galvaspilsētu. Tikai gadu vēlāk Lī armija bija izmantojusi ieleju, lai virzītos uz ziemeļiem un iebruktu Pensilvānijā. Tā ne tikai nodrošināja Lī armijas uzturēšanai nepieciešamo pārtiku, bet arī joprojām bija ļoti reāls drauds Vašingtonai. Šenandohas ieleja stratēģiski bija Lī Ričmondas aizsardzības kreisais flangs. Džeksons jau kara sākumā bija teicis: "Ja ieleja ir zaudēta, Virdžīnija ir zaudēta."
Grānts uzticēja ģenerālmajora Filipa Šeridana (Philip Sheridan) atbildību par Šenandohas ielejas attīrīšanu. Viņš deva Šeridanam pavēli "nostāties uz dienvidiem no ienaidnieka un sekot viņam līdz nāvei...". Šeridana pakļautībā Sīgels saņēma pavēli no Martinsburgas (tagad Rietumvirdžīnijā) doties augšup pa ieleju uz Stauntonu. Sīgels bija politiskais ģenerālis un nebija mācījies Vestpointā. Viņš tika iecelts amatā, lai piesaistītu vācu imigrantu atbalstu Savienības lietai. Sīgels bija parādījis vājas taktiskās un stratēģiskās prasmes un bija zaudējis vairākas kaujas. Turklāt, kad viņš bija stresa situācijā, viņš bārstīja pavēles vācu valodā, mulsinot savus vīrus. Tomēr viņš bija Granta izvēle šai misijai. Konfederātu ģenerālis Brekenridžs arī bija politisks ģenerālis, taču izrādījās, ka viņš bija vairāk, nekā Zīgels varēja izturēt.
Cīņa
Sīgels tika nosūtīts uz Šenandohas ieleju, kamēr Grants cīnījās ar Lī, vispirms kaujā pie mežonības, pēc tam kaujā pie Spotsilvānijas tiesas nama. Sīgela galvenais mērķis bija neļaut Brekinridžam pastiprināt Lī.
Kad Sīgels šķērsoja Šenandujas upi uz ziemeļiem no Ņūmārketinga, viņš sāka kļūdīties. Viņš nosūtīja daļu sava karaspēka pakaļ konfederātu kavalērijai šajā apvidū. Viņš pavēlēja diviem pulkiem karavīru stāvēt sardzē pie tiltiem (acīmredzot gadījumam, ja viņam nāktos atkāpties). Tikmēr Brekinridžam bija izdevies savākt kopā tikai divas konfederātu kājnieku brigādes, dažus kavalērijas spēkus un 247 kadetus no VMI netālajā Leksingtonā, Virdžīnijā. 15. maija rītā Brekinridžs nolēma palikt aizsardzībā, jo viņa rīcībā bija mazāk karavīru un viņš atradās augstumā. Sīgels uzbruka, bet ātri tika atvairīts. Brekinridžs redzēja, ka viņam ir pārsvars, un pēcpusdienā spēcīgas lietusgāzes laikā uzbruka Savienības līnijai. Viņš bija paredzējis kadetus paturēt rezervē, bet tagad viņam tie bija vajadzīgi. Sīgels bija spiests atgriezties pāri Šenandoas upei, un šoreiz viņš nodedzināja tiltu aiz sevis.
Piemineklis pie VMI kaujā pie Jaunā tirgus nogalinātajiem kadetiem, no kuriem seši ir apglabāti šeit.
Sekas
Tajā bija aptuveni 831 Savienības upuris. Aptuveni 96 tika nogalināti, 479 ievainoti un 256 tika atzīti par sagūstītiem vai pazudušiem. Konfederātiem bija aptuveni 577 upuri. No tiem 43 bija nogalināti, 534 ievainoti, sagūstīti vai pazuduši bez vēsts. Kopumā dzīvību zaudēja 10 VMI kadeti. Kauja pie Jauntirgus galvenokārt tiek pieminēta ar VMI kadetu korpusu, kas tur cīnījās, un ar tiem, kas tur gāja bojā. Sākot ar 1878. gadu, VMI katru gadu rīko svinīgu ceremoniju. Aptuveni tajā pašā laikā viņi sāka ievērot franču paražu, proti, skaļi nolasīt Jauntirgū kritušo vārdus. Katrā ceremonijā tiek izvēlēts kadets, kas atbild par katru no 10 nogalinātajiem kadetiem. Kad tiek nosaukts vārds, kadets atbild: "Gāja bojā uz goda lauka."
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija kauja pie Jaunā tirgus?
A: Kauja pie Jauntirgus bija Amerikas Pilsoņu kara kauja, kas notika 1864. gada 15. maijā par Šenandohas ielejas kontroli Virdžīnijas štatā.
J: Kas pavēlēja ģenerālim Francim Zīglam ievest savu armiju Šenandohas ielejā?
A: Ģenerālleitnants Uliss S. Grants pavēlēja ģenerālim Francim Zīglam ievest savu armiju Šenandohas ielejā un attīrīt to no Konfederācijas spēkiem.
Jautājums: Cik daudz Savienības karavīru bija Zīgelā, kad viņš ieradās pie New Market pilsētas?
A: Kad Sīgels ieradās pie New Market pilsētas, viņa rīcībā bija aptuveni 6500 Savienības karavīru.
Jautājums: Kāpēc Šenandohas ieleja bija svarīga Konfederācijai?
A: Šenandohas ieleja bija svarīga Konfederācijai, jo tā nodrošināja pārtiku, lai pabarotu izsalkušo ģenerāļa Roberta E. Lī armiju.
J: Ko Lī sūtīja, lai apturētu Sīgelu un izspiestu Savienības armiju no ielejas?
A: Lī nosūtīja ģenerāli Džonu Brekinridžu (John C. Breckinridge) ar aptuveni 4100 vīriem, lai apturētu Sīgelu un izspiestu Savienības armiju no ielejas.
J: Kā Virdžīnijas Militārā institūta (VMI) kadeti bija iesaistīti šajā kaujā?
A: Ar Lī atļauju Brekenridžs izsauca 500 kadetu no VMI, no kuriem daži bija tikai 15 gadus veci, lai cīnītos šajā kaujā pret Sīgla lielākiem spēkiem.
J: Kas uzvarēja šajā kaujā starp Savienības un Konfederācijas spēkiem?
A: Šajā kaujā uzvarēja konfederāti, sakāva Sīgla lielākos spēkus.
