Kauja pie Jauntirgus bija Amerikas Pilsoņu kara kauja, kas notika 1864. gada 15. maijā Virdžīnijas štatā par Šenandohas ielejas kontroli. Šī kauja bija daļa no Savienības armijas 1864. gada ielejas kampaņas. Ģenerālleitnants Uliss S. Grants bija devis pavēli ģenerālim Frančeskam Zigelam ievest savu armiju Šenandojas ielejā un attīrīt to no Konfederācijas spēkiem. Kad Sīgels devās augšup pa ieleju, viņa rīcībā bija aptuveni 9000 vīru, taču nezināmu iemeslu dēļ viņš sadalīja savu armiju. Kad viņš ieradās pie New Market pilsētas, viņam līdzi bija aptuveni 6500 Savienības karavīru. Šenandohas ieleja bija Konfederācijas maizes klēts, kas nodrošināja pārtiku ģenerāļa Roberta E. Lī izsalkušās armijas barošanai. Lī nosūtīja ģenerāli Džonu Brekinridžu (John C. Breckinridge) ar aptuveni 4100 vīriem, lai apturētu Sīgelu un izspiestu Savienības armiju no ielejas. Brekenridžs ar Lī atļauju izsauca 500 kadetus no tuvējā Virdžīnijas Militārā institūta (VMI), no kuriem daži bija tikai 15 gadus veci. Konfederāti uzvarēja kaujā, sakāva Sīgla lielākos spēkus.
Fons un nozīmība
1864. gada pavasarī Savienības pavēlniecība centās traucēt Konfederācijas iespējas izmantot Šenandohas ieleju kā pārtikas un apgādes avotu. Šī ieleja bija stratēģiski nozīmīga — kontrolējot to, varēja ierobežot Roberta E. Lī armijas resursus. Uzbrukumu vadīja Frančesks Zigels par Savienības pusi, bet Konfederācijā pretinieku darbības koordinēja ģenerālis Džons Brekinridžs ar Lī atbalstu.
Kaujas gaita
15. maija rītā Savienības spēki virzījās uz New Market pilsētu. Brekinridža spēki, lai aizkavētu un apgrūtinātu Sīgela progresu, izmantoja detalizētu terēna zināšanu un koncentrēja savas pretdarbības pozīcijas. Kad cīņa kļuva asas, Brekinridžs pieņēma lēmumu iesaistīt VMI kadetus, lai pastiprinātu līnijas — daži no jaunajiem kadetiem bija tikai pusaudži. Šie kadeti, neskatoties uz jaunību un nepieredzēšanu, piedalījās frontes uzbrukumos un aizstāvēšanā, un viņu iesaistīšanās vēlāk tika vērtēta kā izšķiroša kaujas gaitā.
Konfederātu uzbrukumi bija agresīvi, un kaujas laikā notika vairāki atkārtoti piegājieni pa ceļiem un pļavām ap New Market. Savienības spēki, kuru skaitliskā pārsvars tika sarauts sadalīšanās dēļ, nespēja pilnībā izmantot savas priekšrocības. Rezultātā Brekinridža vadītā Konfederācijas pieeja spēja pārspēt un piespiest Sīgela spēkus atkāpties.
Upuri un sekas
Kauja pie New Market bija intensīva un prasīja abu karaspēku simtiem zaudējumu — kritušo, ievainoto un pazudušo skaits abās pusēs bija ievērojams attiecībā pret iesaistīto karaspēku kopumu. Taktiski Konfederācijas uzvara nozīmēja, ka Sīgela armija īslaicīgi tika spiesta atkāpties no ielejas uz pagalīdzības pozīcijām, tādējādi saglabājot ielejas apgādes ceļus Konfederācijas vajadzībām uz noteiktu laiku.
Straujā Konfederātu uzvara piešķīra morālu uzslavu Brekinridžam un īpaši izcēla VMI kadetu drosmi, kas vēlāk kļuva par būtisku kaujas mantojuma daļu. Taču ilgtermiņā Šenandohas ielejas liktenis tika noteikts plašākās militārās operācijās 1864. gada vasarā un rudenī, un Savienības spēki turpināja centienus kontrolēt reģionu.
Vēsturiskā atmiņa
Kauja pie New Market ir atzīmēta ASV pilsoņu kara vēsturē kā piemērs tam, cik kritiskas var būt līderu lēmumu sekas (piem., Sīgela spēku sadale) un kā jaunie karavīri — piemēram, VMI kadeti — var kļūt par kaujas iznākuma faktoru. Mūsdienās New Market kaujas notikumi tiek pieminēti ar memoriāliem, muzejiskām izstādēm un gadskārtējām atceres aktivitātēm, un VMI kadetu loma šajā kaujā ir daļa no institūta un reģiona kolektīvās atmiņas.
Galvenie fakti īsumā:- Datums: 1864. gada 15. maijs
- Vieta: New Market, Šenandohas ieleja, Virdžīnijas štat
- Galvenie komandieri: Frančesks Zigels (Savienība), ģenerālis Džons Brekinridžs (Konfederācija)
- Īpašība: VMI kadetu iesaistīšanās kaujā
