Kas ir politiskais ģenerālis? Definīcija, vēsture un piemēri
Kas ir politiskais ģenerālis? Definīcija, vēsture un spilgti piemēri — no ASV pilsoņu kara līdz Eizenhaueram. Uzzini, kā politika ietekmē militāros līderus.
Politiskais ģenerālis ir vēsturnieku lietots termins, ko visbiežāk attiecina uz Amerikas pilsoņu karu. Šajā kontekstā tas nozīmē ģenerāļavirsnieku, kuram nav formālas militārās apmācības vai pieredzes un kurš savu amatu ieguvis, izmantojot politisko ietekmi. Mazākā mērā ar to var apzīmēt arī ģenerāļus, kuri iesaistījās politikā ģenerāļa amata pildīšanas laikā vai pēc tam. "Politiskais ģenerālis" var šķist pretrunīgs jēdziens tādā valstī kā ASV, kur saskaņā ar likumu militārie spēki ir civilās varas pakļautībā. Kā piemēru var minēt Dvaitu Eizenhaueru (Dwight D. Eisenhower), kurš 1915. gadā pabeidza ASV militāro akadēmiju Vestpointā. Viņš bija pieredzējis štāba virsnieks, kurš komandēja iebrukumus Ziemeļāfrikā un Rietumeiropā. Eizenhauers apguva politiskās prasmes, lai spētu sadarboties ar saviem britu un amerikāņu virsniekiem, kā arī politiskajiem līderiem. Vēlāk viņš kļuva par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu.
Definīcija un pazīmes
Politiskais ģenerālis parasti tiek raksturots ar šādām pazīmēm:
- amatā nonākšana galvenokārt caur politisku atbalstu vai patronāžu, nevis militāru kvalifikāciju;
- ierobežota profesionālā militārā pieredze vai apmācība;
- aktīva politiska darbība pirms vai pēc militārā amata (piem., vēlēta amatpersona, partijas līderis vai gubernators);
- spēja izmantot politiskās saites, lai ietekmētu karaspēka veidošanos, mobilizāciju vai virzītu karaspēka lēmumus.
Vēsturiskais fons
Termins bieži tiek lietots, runājot par 19. gadsimta ASV, jo tajā laikā daudzi reģionālie līderi, politiķi vai sabiedrībā atpazīstami cilvēki saņēma ģenerāļa pakāpes, it īpaši kara sākuma posmos, kad bija vajadzība ātri organizēt milicijas un brīvprātīgos. Šādā situācijā politiskā lojalitāte reģionālajiem līderiem bija svarīgāka nekā formāla karadienesta pieredze.
Piemēri un variācijas
ASV kontekstā par politiskiem ģenerāļiem bieži min tos, kuriem bija politisks fons vai maz pieredzes profesionālā karadienestā. Tipiski piemēri 19. gadsimta vidū ir dažādi štatu līderi un brīvprātīgo komandieri, kuri pārvērtās par augstākajiem virsniekiem. Šo personu bruņotā kompetence un taktiskā efektivitāte varēja būt ļoti atšķirīga.
Tajā pašā laikā ir svarīgi atzīmēt, ka daži karavadītāji, piemēram, Dvaits Eizenhaueris, apvienoja gan profesionālu militāro izglītību un pieredzi, gan vēlāk attīstīja spēcīgas politiskās prasmes — tas liecina, ka robeža starp “politisko ģenerāli” un profesionālo virsnieku var būt plūstoša.
Ietekme un kritika
Politiski iecelto virsnieku izmantošana rada gan priekšrocības, gan riskus:
- Priekšrocības: politiskā pārstāvība var palīdzēt mobilizēt resursus, nodrošināt sabiedrības atbalstu un veidot saikni starp karaspēku un politiskajām iestādēm;
- Riski: trūkstoša stratēģiskā vai taktiskā pieredze var novest pie operacionālām kļūdām, zemākas kaujas efektivitātes un iekšēju konfliktu starp profesionālajiem virsniekiem un politiski ieceltiem komandieriem;
- Demokrātiskās valsts kontekstā: pastāv debates par to, kā saglabāt civilās varas kontroli pār karaspēku un izvairīties no situācijām, kur militārie amati tiek dalīti galvenokārt politisku iemeslu dēļ.
Mūsdienu skatījums
Mūsdienu bruņotajos spēkos lielākā daļa augstāko amatu prasa profesionālu apmācību un ilgu dienestu. Tomēr ģenerāļa pāreja uz politiku vai sabiedrisko lomu pēc karjeras joprojām ir izplatīta — to uzskata par vienu no veidiem, kā militārā pieredze tiek pārnesta uz politisko līderību. Diskusijas par politisko ģenerāļu lomām turpinās, īpaši krīzes situācijās, kad sabiedrības drošība un politiskā leģitimitāte ir īpaši jutīgas.
Kopsavilkums
Politiskais ģenerālis ir vēsturisks un praktisks jēdziens, kas saistīts ar to, kā politiskā vara, sabiedriskā atpazīstamība un militārā vadība tiek savstarpēji saistītas. Lai gan šādas iecelšanas var sniegt ātru politisku atbalstu un mobilizācijas spējas, tās reizēm rada profesionālas riska situācijas un izaicinājumus civilmilitārajiem attiecībām. Analizējot konkrētus vēsturiskus piemērus, svarīgi diferencēt starp tiem, kuri bija galvenokārt politiski iecelti bez tiesiskas militāras pieredzes, un tiem, kuri karjeras laikā attīstīja gan militāru, gan politisku kompetenci.
Daniels Siklss, Pilsoņu kara Savienības "politiskais ģenerālis"
Fons
Vēsturē daudzi izcili ģenerāļi ir bijuši arī politiskie līderi. Jūlijs Cēzars bija ģenerālis, kurš 44. gadā pirms mūsu ēras kļuva par Romas diktatoru. Čingizhans bija mongoļu vadoņa dēls, kurš kļuva par ģenerāli un pēc tam par Mongoļu impērijas vadoni. Aleksandrs Lielais kā ģenerālis nekad nezaudēja nevienu kauju. Viņš bija ķēniņš, kurš bija arī ģenerālis. Britu armijā 17. un 18. gadsimtā virsnieki bieži vien bija aristokrāti, un lielākā daļa no viņiem savu dienesta pakāpi ieguva ar pirkumu.
Amerikas vēsturē līdz pat Pilsoņu karam bija izveidojusies gara amatieru militāro līderu līnija, kas aizsākās jau koloniālajās milicijās. Pirms viņš vadīja kontinentālo armiju Amerikas revolūcijas karā, Džordžam Vašingtonam bija maza militārā pieredze. Endrjū Džeksonam bija pieredze tikai Amerikas indiāņu karos. Taču 1812. gada kara laikā viņš veiksmīgi sakāva lielāku un profesionālāku britu armiju kaujā pie Ņūorleānas.
Amerikas Pilsoņu kara laikā tika izveidotas divas lielas armijas, kuras lielākoties veidoja pilsoņi kareivji. Vienkārši nebija pietiekami daudz apmācītu ģenerāļu, lai vadītu visus šos vīrus. Gan Abrahams Linkolns, gan Džefersons Deiviss iecēla politiskus ģenerāļus, no kuriem daži vēlāk izrādījās nekompetenti. Citi izrādījās labi vai pat izcili ģenerāļi. Daudziem no šiem ģenerāļiem pirms iecelšanas ģenerāļa amatā bija ļoti maza militārā izglītība vai arī tās nebija vispār. Konfederātu ģenerālis Patriks Klērns bija šāds līderis. Būdams lielisks ģenerālis, viņš izpelnījās iesauku "Rietumu Stounvols Džeksons". Viens no sliktākajiem piemēriem bija Savienības ģenerālis Daniels Siklss. Viņš bija Tammany Hall politiķis, kurš izmantoja savu ietekmi, lai paaugstinātos līdz ģenerālmajora pakāpei. Siklss gandrīz zaudēja Getsburgas kauju ziemeļu pusē, tomēr pēc 34 gadu lobēšanas viņam izdevās panākt, ka viņu apbalvo ar Goda medaļu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir politiskais ģenerālis?
A: Politiskais ģenerālis ir ģenerālis, kuram nav formālas militārās apmācības vai pieredzes un kurš savu amatu ieguvis, pateicoties politiskai ietekmei.
J: Ko "politiskais ģenerālis" var nozīmēt arī mazākā mērā?
A: Mazākā mērā tas var nozīmēt arī ģenerāļus, kuri iesaistījās politikā ģenerāļa dienesta laikā vai pēc tam.
J: Vai termins "politiskais ģenerālis" attiecas tikai uz Amerikas pilsoņu karu?
A: Nē, terminu "politiskais ģenerālis" vēsturnieki visbiežāk lieto Amerikas pilsoņu kara kontekstā, taču to var attiecināt arī uz citiem kontekstiem.
J: Vai ASV kāds var kļūt par politisko ģenerāli bez politiskas ietekmes?
A: Nē, politiskais ģenerālis savu amatu vienmēr iegūst, izmantojot politisko ietekmi.
J: Vai ģenerāļi parasti iesaistās politikā?
A: Ģenerāļiem nav ļoti bieži iesaistīties politikā, taču daži to ir darījuši ģenerāļa amatā vai pēc tam.
J: Vai Dvaits D. Eizenhauers bija politisks ģenerālis?
A: Jā, Dvaits D. Eizenhauers 1915. gadā pabeidza ASV militāro akadēmiju Vestpointā, taču viņš bija arī politisks ģenerālis, kurš attīstīja politiskās prasmes, lai sadarbotos ar saviem britu un amerikāņu virsniekiem, kā arī politiskajiem līderiem. Vēlāk viņš kļuva par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu.
Jautājums: Vai Amerikas Savienoto Valstu militārie spēki saskaņā ar likumu ir pakļauti civilajai varai?
A: Jā, Amerikas Savienotās Valstis ir valsts, kurā ar likumu militārie spēki ir civilās varas pakļautībā.
Meklēt