Fudžita Tojohači — japāņu rakstnieks un Austrumāzijas vēsturnieks
Fudžita Tojohači — japāņu rakstnieks un Austrumāzijas vēsturnieks (1869–1929). Pekinas Universitātes profesors, autors par Austrumu vēsturi; viņa 1700+ ķīniešu grāmatu kolekcija tagad Toyo Bunko.
Fudžita Tojohači (kanji: 藤田豊八；Hiragana: ふじたとよはち) bija japāņu rakstnieks un Austrumāzijas vēstures profesors. Viņš dzīvoja no 1869. gada 19. oktobra līdz 1929. gada 15. jūlijam. Dzimis Tokušimas prefektūrā, Fudžita ieguva reputāciju kā specializēts Austrumāzijas vēstures pētnieks un skolotājs.
Biogrāfija un akadēmiskā darbība
Fudžita Tojohači studēja un strādāja gan Japānā, gan Ķīnā, veicinot akadēmisko sadarbību starp abām valstīm. Viņš nodibināja skolu Dzjansu, Ķīnā, kur strādāja pie izglītības attīstīšanas un kultūras apmaiņas. Ilgu laiku bija Pekinas Universitātes (Imperatora Universitātes, 京師大學堂) pasniedzējs, kur mācīja Austrumāzijas vēsturi un ietekmēja daudzus studentus no Āzijas reģiona.
Viņa (ķīniešu) pseidonīms bija Džianfengs / Kenfou (劍峰), ko viņš izmantoja galvenokārt rakstiskajos darbos un publiskajās aktivitātēs Ķīnas vidē.
Darbi un pētījumi
Fudžita bija autoritatīvs izglītības un vēstures jautājumos, īpaši attiecībā uz Austrumāzijas vēsturi. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem ir:
- 「中等教育東洋史」 — publikācija par vidusskolas līmeņa izglītību un Austrumu vēsturi (latviski aptuveni "Vidusskolas izglītība, Austrumāzijas vēsture"). Darbs bija domāts gan mācību materiāliem, gan plašākai izpratnei par reģiona vēsturi.
- 「東西交涉史之研究（東西交渉史の研究）」 — "Pētījumi par Austrumu un Rietumu vēsturiskajām mijiedarbībām" (angl. Studies on East–West Interactions). Šis pētījums aplūkoja vēsturiskos sakarus un kontaktus starp Austrumu un Rietumu valstīm.
Grāmatu krājums un mantojums
Fudžita bija arī dedzīgs grāmatu un avotu krājējs; viņš savāca vairāk nekā 1700 ķīniešu grāmatu, kas atspoguļoja viņa plašo interesi par ķīniešu literatūru, vēsturi un avotu kritiku. Pēc viņa nāves šīs grāmatas tika nosūtītas uz Toyo Bunko (東洋文庫) un ievietotas speciālā nodaļā ar nosaukumu Fujitas bibliotēka「藤田文庫」。
Fudžitas darbi un krājums joprojām ir nozīmīgs avots pētniekiem, kas nodarbojas ar Austrumāzijas vēsturi, sinoloģiju un reģiona izglītības attīstību. Viņa pūles veicināja akadēmisko saikņu stiprināšanu starp Japānu un Ķīnu un palīdzēja saglabāt vērtīgas primārās liecības nākamajām paaudzēm.
Dzīve
1869. gadā Fudžita dzimis Avas provincē (Tokušimā).
1895. gadā viņš pabeidza Tokijas Universitātes Humanitāro mākslu skolu, iegūstot ķīniešu valodas studiju grādu.
Pēc tam viņš pasniedza ķīniešu literatūras vēsturi Waseda universitātē, Toyo universitātē un citās skolās.
1896. gadā viņš kopā ar Oyanagi Shigeta un citiem dibināja Dongya Xueyuan (東亞學院, Austrumāzijas koledža). Fujita ir arī žurnāla "Jiangsu Wenxue" (Jiangsu Literature) dibinātājs.
1897. gadā viņš apmeklēja Šanhaju.
1898. gadā viņš kopā ar Luo Dzenju palīdzēja izveidot Dongwen Xueshe (東文學社, Austrumāzijas literatūras biedrību).
Pēc 1904 Cen Chunxuan (岑春煊) gubernators Guangxi un Guangdong lūdza Fujita palīdzēt ar izglītību.
1905. gadā viņš arī palīdzēja izveidot Sudžou vidusskolu (江苏师范学堂). Viņš uzaicināja vairāk nekā 10 skolotājus no Japānas. Pēc tam Čing dinastija viņu apbalvoja ar medaļu. 1909. gadā Fudžita kļuva par profesoru prestižajā Pekinas Universitātē.
1912. gadā Japāna atgriezās Japānā. Viņš dzīvoja Tokijā un pētīja Austrumu un Rietumu mijiedarbības vēsturi. 1920. gadā viņš ieguva doktora grādu literatūrā.
1923. gadā viņš bija profesors Vasedas Universitātē. Viņš pasniedza Austrumu-Rietumu jūras transporta vēsturi un Rietumu reģionu (Ķīna, Sjiu, mūsdienu Siņdzjanas reģions) vēsturi.
1925. gadā viņš kļuva par Tokijas imperatora universitātes profesoru un pirmo Austrumāzijas vēstures pasniedzēju.
1928. gadā viņš kļuva par profesoru un kultūras un politikas ministru Taibei Imperatora universitātē (臺北帝國大學). 1929. gada maijā viņš atgriezās Tokijā, lai atkal nolasītu lekciju par Xiyu vēsturi. Taču jūlijā viņš nomira no nieru mazspējas.
Darbi
- 東洋史 文学社, 1896-97
- 先秦文学 支那文学史稿 東華堂, 1897
- 東洋歴史物語 アルス (日本児童文庫) , 1929 GADS.
- 東西交渉史の研究 南海篇 岡書院, 1932
- 東西交渉の研究 巻上・下(南海篇,西域篇及附篇) 萩原星文館, 1943
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Fujita Toyohachi?
A: Fujita Toyohachi bija japāņu rakstnieks un Austrumāzijas vēstures profesors.
J: Kad viņš dzīvoja?
A: Viņš dzīvoja no 1869. gada 19. oktobra līdz 1929. gada 15. jūlijam.
J: No kurienes viņš bija dzimis?
A: Viņš bija no Tokušimas prefektūras.
J: Kāds bija viņa ķīniešu pseidonīms?
A: Viņa ķīniešu pseidonīms bija Jianfeng / Kenfou (劍峰).
J: Kādu skolu viņš nodibināja Dzjansu, Ķīnā?
A: Viņš nodibināja skolu Dzjansu, Ķīnā.
J: Kādas grāmatas viņš sarakstīja?
A: Viņš sarakstīja "Vidusskolas izglītība Austrumāzijas vēsturē《中等教育東洋史》 un "Pētījumi par Austrumu un Rietumu vēsturi" Interactions《東西交涉史之研究（東西交渉史の研究）》.
J:Kas notika ar viņa vairāk nekā 1700 ķīniešu grāmatu kolekciju pēc viņa nāves?
A:Pēc viņa nāves tās tika nosūtītas uz Toyo Bunko (東洋文庫) un ievietotas nodaļā ar nosaukumu Fujita bibliotēka「藤田文庫」.
Meklēt