Fujita Toyohachi
Fudžita Tojohači (kanji: 藤田豊八；Hiragana: ふじたとよはち) ir japāņu rakstnieks un Austrumāzijas vēstures profesors. Dzīvoja no 1869. gada 19. oktobra līdz 1929. gada 15. jūlijam. Viņš ir no Tokušimas prefektūras. Viņa (ķīniešu) pseidonīms bija Džianfengs / Kenfou (劍峰).
Viņš nodibināja skolu Dzjansu, Ķīnā. Viņš bija Pekinas Universitātes (Imperatora Universitātes, 京師大學堂) pasniedzējs, autors grāmatām "Vidusskolas izglītība, Austrumāzijas vēsture《中等教育東洋史》" un "Pētījumi par Austrumu un Rietumu vēsturi" Interactions《東西交涉史之研究（東西交渉史の研究）》。
Viņš ir savācis vairāk nekā 1700 ķīniešu grāmatu. Pēc viņa nāves tās tika nosūtītas uz Toyo Bunko (東洋文庫) un ievietotas nodaļā ar nosaukumu Fujitas bibliotēka「藤田文庫」。
Dzīve
1869. gadā Fudžita dzimis Avas provincē (Tokušimā).
1895. gadā viņš pabeidza Tokijas Universitātes Humanitāro mākslu skolu, iegūstot ķīniešu valodas studiju grādu.
Pēc tam viņš pasniedza ķīniešu literatūras vēsturi Waseda universitātē, Toyo universitātē un citās skolās.
1896. gadā viņš kopā ar Oyanagi Shigeta un citiem dibināja Dongya Xueyuan (東亞學院, Austrumāzijas koledža). Fujita ir arī žurnāla "Jiangsu Wenxue" (Jiangsu Literature) dibinātājs.
1897. gadā viņš apmeklēja Šanhaju.
1898. gadā viņš kopā ar Luo Dzenju palīdzēja izveidot Dongwen Xueshe (東文學社, Austrumāzijas literatūras biedrību).
Pēc 1904 Cen Chunxuan (岑春煊) gubernators Guangxi un Guangdong lūdza Fujita palīdzēt ar izglītību.
1905. gadā viņš arī palīdzēja izveidot Sudžou vidusskolu (江苏师范学堂). Viņš uzaicināja vairāk nekā 10 skolotājus no Japānas. Pēc tam Čing dinastija viņu apbalvoja ar medaļu. 1909. gadā Fudžita kļuva par profesoru prestižajā Pekinas Universitātē.
1912. gadā Japāna atgriezās Japānā. Viņš dzīvoja Tokijā un pētīja Austrumu un Rietumu mijiedarbības vēsturi. 1920. gadā viņš ieguva doktora grādu literatūrā.
1923. gadā viņš bija profesors Vasedas Universitātē. Viņš pasniedza Austrumu-Rietumu jūras transporta vēsturi un Rietumu reģionu (Ķīna, Sjiu, mūsdienu Siņdzjanas reģions) vēsturi.
1925. gadā viņš kļuva par Tokijas imperatora universitātes profesoru un pirmo Austrumāzijas vēstures pasniedzēju.
1928. gadā viņš kļuva par profesoru un kultūras un politikas ministru Taibei Imperatora universitātē (臺北帝國大學). 1929. gada maijā viņš atgriezās Tokijā, lai atkal nolasītu lekciju par Xiyu vēsturi. Taču jūlijā viņš nomira no nieru mazspējas.
Darbi
- 東洋史 文学社, 1896-97
- 先秦文学 支那文学史稿 東華堂, 1897
- 東洋歴史物語 アルス (日本児童文庫) , 1929 GADS.
- 東西交渉史の研究 南海篇 岡書院, 1932
- 東西交渉の研究 巻上・下(南海篇,西域篇及附篇) 萩原星文館, 1943
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Fujita Toyohachi?
A: Fujita Toyohachi bija japāņu rakstnieks un Austrumāzijas vēstures profesors.
J: Kad viņš dzīvoja?
A: Viņš dzīvoja no 1869. gada 19. oktobra līdz 1929. gada 15. jūlijam.
J: No kurienes viņš bija dzimis?
A: Viņš bija no Tokušimas prefektūras.
J: Kāds bija viņa ķīniešu pseidonīms?
A: Viņa ķīniešu pseidonīms bija Jianfeng / Kenfou (劍峰).
J: Kādu skolu viņš nodibināja Dzjansu, Ķīnā?
A: Viņš nodibināja skolu Dzjansu, Ķīnā.
J: Kādas grāmatas viņš sarakstīja?
A: Viņš sarakstīja "Vidusskolas izglītība Austrumāzijas vēsturē《中等教育東洋史》 un "Pētījumi par Austrumu un Rietumu vēsturi" Interactions《東西交涉史之研究（東西交渉史の研究）》.
J:Kas notika ar viņa vairāk nekā 1700 ķīniešu grāmatu kolekciju pēc viņa nāves?
A:Pēc viņa nāves tās tika nosūtītas uz Toyo Bunko (東洋文庫) un ievietotas nodaļā ar nosaukumu Fujita bibliotēka「藤田文庫」.
