Kuņģa dzirnakmens — definīcija, uzbūve un funkcija putnos
Uzzini kuņģa dzirnakmens definīciju, uzbūvi un funkciju putnos — kā tas samaļ barību, struktūra, lomas gremošanā un evolūcijas adaptācijas.
Kuņģa dzirnakmens jeb kuņģa dzirnaviņas ir muskulāra gremošanas orgāna daļa, kurā mehāniski samaļ un sasmalcina barību. Tā ir īpaši labi attīstīta dzīvniekiem, kuriem nav efektīvu košļu zobu vai kuri apēd raupjus, grūti sagremojamus komponentus; tos dzīvniekus dzirnakmens palīdz sagatavot ķīmiskajai gremošanai.
Uzbūve
Kuņģa dzirnakmens parasti ir biezs, muskuļots orgāns ar cietu, abrazijai izturīgu iekšējo oderi. Putniem šis orgāns ir pazīstams kā ventriculus vai muskuļu kuņģis un parasti darbojas kopā ar proventrikulu (glandular stomach — kuņģa dziedzeris), kur barībai pievieno gremošanas sulas. Iekšējā virsma bieži ir klāta ar aizsargslāni, ko sauc par koilīnu (koilin) — cietu olbaltumvielu/polisaharīdu kompleksu, kas pasargā muskuļu sienu no nodiluma, kad barība tiek smalcināta.
Funkcija un darbība
Kuņģa dzirnakmens darbojas galvenokārt mehāniski. Daudzi dzīvnieki norij mazus akmeņus vai smiltis (t.s. gastrolīti), kas gulošot dzirnakmenī palīdz sasmalcināt barību, it īpaši cietus apvalkus vai augu šķiedras. Muskuļu kontrakcijas kustina barību kopā ar šo abrazīvo materiālu, tādējādi palielinot barības virsmu, kuru pēc tam var efektīvāk skābināt un sagrauzdēt ar gremošanas fermentiem.
Piemēri un variācijas dažādās sugās
- Putni (putniem): tipiskiem putniem ir divdaļīga kuņģa sistēma — vispirms graudi vai barība nonāk proventrikulā, kur pievieno sekrēcijas, un pēc tam pāriet uz muskuļu kuņģi (dzirnakmeni), kur barība tiek sasmalcināta. Putnu dzirnakmens bieži satur gastrolītus, un tā iekšējā virsma ir klāta ar koilīnu, kas aizsargā muskuļus.
- Dinozauri un pterozauri (dinozauriem, pterozauriem): paleontoloģiskie atklājumi liecina, ka daudzi gan dinozauri, gan pterozauri izmantoja gastrolītus un muskuļu kuņģus, lai sasmalcinātu barību.
- Krokodili (krokodiliem, kā): arī dažiem mūsdienu krokodiliem, kā arī citiem rāpuļiem, var būt muskuļots kuņģis un reizēm atrasti norīti akmeņi, kas palīdz gremošanā.
- Zivis un bezmugurkaulnieki (zivīm, vēžveidīgajiem): dažām zivju sugām un citiem ūdens dzīvniekiem ir funkcionāli līdzīgi mehānismi vai akmentiņi, ko tie izmanto barības apstrādei.
- Sliekas (Sliekiem): anelīdiem, piemēram, zemes sliekām, ir graudkase (crop), kurā uzglabā barību, un dzirnakmens, kas to sasmalcina, pēc tam barība nonāk zarnās. Tātad sliekām ir dzirnakmens, bet tās nedomā par to kā par kuņģi cilvēku izpratnē.
- Daudzi citi bezmugurkaulnieki un dažas rāpuļu un putnu grupas var attīstīt vai zaudēt dzirnakmeni atkarībā no barošanās vajadzībām. Turklāt ir sugas (piem., daudzi zirnekļi), kuru gremošana notiek galvenokārt ārpus ķermeņa vai ar ķīmisku šķīdināšanu, un tām dzirnakmens nav attīstīts.
Piezīmes un interesanti fakti
- Gastrolīti (norīti akmentiņi) tiek atrasti arī fosilajos materiālos, un tie sniedz liecības par dzīvnieku barošanās paradumiem un ekoloģiju.
- Putnu gadījumā dzirnakmens palīdz aizstāt košļāšanas funkciju, jo lielākajai daļai putnu nav zobu. Daži putni izveido no nesagremojamām daļām pelletus, kurus vēlāk izgrauž vai izgrauž atpakaļ — šis process saistīts ar proventrikula un dzirnakmens darbību.
- Dzirnakmens struktūra un izmērs ļoti atšķiras starp sugām un ir pielāgots konkrētā suga barības veidam — sēklētājiem, plēsējiem vai visēdājiem tas var būt atšķirīgs.
Kopumā kuņģa dzirnakmens ir svarīga adaptācija, kas ļauj dzīvniekiem izmantot plašāku barības klāstu, mehāniski pārstrādājot to pirms ķīmiskās gremošanas.
Baloža kuņģis (8. sērija), redzams pa labi no divpadsmitpirkstu zarnas starp kājām.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir žults?
A: Gizzard ir dažu dzīvnieku kuņģa daļa, kas samaļ pārtiku.
J: Kuriem dzīvniekiem ir smalcinoši zobi, un tāpēc tiem nav vajadzīgs kuņģa kuņģis?
A: Dzīvniekiem, kuriem ir smalcinoši zobi, nav vajadzīgs kuņģa dziedzeris.
J: Kuriem dzīvniekiem ir kuņģis?
A: Daudziem dzīvniekiem, tostarp pterozauriem un putniem, dinozauriem un krokodiliem, kā arī daudzām zivīm un vēžveidīgajiem, ir kuņģis.
J: Kā darbojas kuņģa dziedzeris?
A.: Kuņģa darbība notiek, dzīvniekam apēdot granti un mazus akmentiņus, kas sasmalcina barību kuņģī, kurš ir muskuļots un izklāts ar stingru materiālu.
J: Kā darbojas putnu kuņģa dziedzeris?
A: Putnu organismā pēc tam, kad barība izkļūst cauri kuņģa skābei, tā nonāk muskuļveida kuņģī (sauktā arī par ventrikulu), t. i., žoklī, kur to sasmalcina ar iepriekš norītiem akmeņiem, pirms tā nonāk atpakaļ īstajā kuņģī.
J: Kas aizsargā putnu kuņģa muskuļus?
A: Putnu kuņģa muskuļus aizsargā stingrs slānis, ko veido ogļhidrātu un olbaltumvielu komplekss koilīns.
Vai visiem dzīvniekiem ir kuņģis un kuņģa vēders?
A: Nē, ne visiem dzīvniekiem ir kuņģis un kuņģa vēders. Piemēram, zirnekļzirnekļiem kukainīšiem kuņģis ir pirms kuņģa, bet sliekām ir tikai kuņģis, bet kuņģa nav.
Meklēt