Andersonvilas (Camp Sumter) — ASV pilsoņu kara gūstekņu nometne

Atklāj Andersonvilas (Camp Sumter) traģēdiju — ASV pilsoņu kara gūstekņu nometnes vēsturi, nacionālo kapsētu un Kara gūstekņu muzeju.

Andersonvilas nacionālā vēsturiskā teritorija iezīmē vietu, kur atradās Amerikas pilsoņu kara gūstekņu nometne Camp Sumter (pazīstama arī kā Andersonvilas cietums). Nometne tika ierīkota 1864. gada sākumā un darbojās līdz 1865. gada pavasarim; tās galvenais uzdevums bija izmitināt Savienības armijas karagūstekņus, kuri nonāca Konfederācijas gūstā. Andersonvilā bija viena no visinfāmētākajām un nāvējošākajām gūstekņu nometnēm Pilsoņu kara pēdējos 12 mēnešus.

Šī vieta atrodas netālu no Andersonvilas pilsētiņas štata Džordžijā, Makonas apgabala dienvidrietumos. Mūsdienās teritorija ir aizsargāta kā nacionāla vēsturiska vieta un ietver vairākas atceres un izglītības vietas: Andersonvilas nacionālo kapsētu, vietas, kur redzamas nometnes paliekas, kā arī Nacionālo kara gūstekņu muzeju, kurā stāstīts par ieslodzījuma apstākļiem un plašāku gūstekņu pieredzi dažādos karos.

Vēsture un darbības apjoms

Camp Sumter bija paredzēts uzņemt nelielu skaitu ieslodzīto, taču īsā laikā tika pārslogots. Kopumā laikā, kamēr nometne darbojās, tajā tika turēti aptuveni 45 000 Savienības karavīru. Pārapdzīvotība, slikta ūdens kvalitāte, nepietiekams pārtikas apgāde un vāja sanitārija radīja ārkārtīgi smagus dzīves apstākļus, kas noveda pie milzīga mirstības līmeņa.

Dzīves apstākļi un nāves cēloņi

Bojā gāja 12 920 Savienības armijas gūstekņi — tas bija vairāk nekā katrs ceturtais Andersonvilas ieslodzītais. Nometne bija pārapdzīvota līdz pat četrreiz lielākam skaitam nekā sākotnēji paredzēts; trūka dzeramā ūdens, pārtikas un higiēnas iespēju. Visbiežākie nāves cēloņi bija skorbuts, caureja un dizentērija, bet arī slimību izplatīšanās, bads, nepietiekama medicīniskā aprūpe un vardarbība veicināja augsto līmeni.

Vadība un tiesas process

Pilsoņu kara laikā Andersonvilas cietumu pārvaldīja konfederātu kapteinis Henrijs Vircs. Pēc kara beigu fāzes viņu apcietināja un sodīja par nometnes vadībā pieļautajiem pārkāpumiem. Pēc tiesas procesa viņš tika tiesāts, atzīts par vainīgu kara noziegumos un sodīts ar nāvi.

Pieminekļi, kapsēta un mantojums

Andersonvilas nacionālā kapsēta satur kapus un piemiņas vietas tiem, kas gāja bojā nometnē. Vietne un muzejs kalpo kā atceres vieta un izglītojoša ekspozīcija par gūstekņu ciešanām Pilsoņu karā un plašākā vēsturiskajā kontekstā. Mūsdienās Andersonvilas nacionālā vēsturiskā teritorija ir nozīmīga vieta, kur tiek atgādināts par kara postu, cilvēktiesību pārkāpumiem un nepieciešamību saglabāt atmiņu par pagātnes traģēdijām, lai no tām mācītos.

Apmeklētājiem

Teritorijā ir pieejamas informācijas stacijas, ekspozīcijas un muzeja izstādes, kas skaidro nometnes izveidi, ikdienas dzīvi, mirstības iemeslus un to, kā notikumi Andersonvilā ietekmēja sabiedrības attieksmi pēc kara. Vietne kalpo gan kā vēsturisks piemineklis, gan kā vieta pārdomām par kara sekām un žēlsirdību pret ieslodzītajiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Andersonvilas nacionālā vēsturiskā vieta?

J: Kur atrodas Andersonvilas nacionālā vēsturiskā vieta?

J: Kas vēl atrodas Andersonvilas nacionālajā vēsturiskajā teritorijā?

J: Cik daudz Savienības armijas gūstekņu gāja bojā Andersonvilas cietumā?

J: Kāds procents no Andersonvilas cietumā ieslodzītajiem gāja bojā?

J: Kas vadīja Andersonvilu pilsoņu kara laikā?

J: Kāds bija Wirza liktenis pēc kara?

Meklēt pēc burta