Goliāta putnu zirneklis (Theraphosa blondi) ir viens no lielākajiem zirnekļiem pasaulē un pieder tarantulu grupai — tas ir tarantuls. Dzīvesvietas centrā ir tropiskie meži un purvainie apvidi Ziemeļ‑Dienvidamerikā, kur tas dzīvo uz zemes rakumos un alās nārstos Dienvidamerikas ziemeļu daļas purvainos rajonos. Goliātu putnu zirnekļi ir gaļēdāji ar plašu barības spektru — tie medī un apēd mazos un vidēji lielos dzīvniekus, tostarp kukaiņus, grauzējus, sikspārņus, mazus putnus, ķirzakas, vardes un pat čūskas. Pētnieki šo zirnekli ieguva sabiedriskā uzmanībā, kad tika novērots, ka viens no tiem apēd kolibri.

Apraksts

Goliāta putnu zirneklim ir masīvs, zīdainiem matiņiem klāts ķermenis, spēcīgi ilkņi (fangs), un labi attīstītas kājas. Tā īpatnējā segmateriāla matiņu (urticating hairs) īpašības ļauj aizsargāties — tie var tikt uzpūsti pret ienaidnieku un kairināt ādu un acis. Lai gan zirnekļa inde cilvēkiem parasti nav dzīvībai bīstama, kodums var būt sāpīgs un izraisīt lokālu pietūkumu; pieskārieni ar urticating matiņiem var radīt stipru kairinājumu.

Izmēri un svars

Kāju izpletums var sasniegt līdz pat 28 cm, savukārt ķermeņa garums var būt līdz aptuveni 11,9 cm. Pieauguša īpatņa svars var sasniegt aptuveni 175 g, padarot šo sugu par vienu no smagākajiem zirnekļiem pasaulē.

Barība un medību stratēģijas

Goliāta putnu zirnekļi ir zemes mednieki — tie gaida vai steidzas ārā no savas alas, lai uzbruktu nejaušam upurim. To medību arsenālā ir spēcīgas ķermeņa kustības, smalki koordinētas ķepas un ilknīši, ar kuriem upuri tiek paralizēti un pārsvarā plosīti. Tie var norīt lielāku laupījumu, sadalot to maisiņā vai barības knābis.

Reprodukcija un attīstība

Mātīte izdēj aptuveni 100–200 olas un tās pasargā olas maisā. Cāļi izšķiļas apmēram divu mēnešu laikā, taču izdzīvošana līdz pieaugušam vecumam lielā mērā ir atkarīga no barības pieejamības un plēsēju spiediena. Kā vairākās tarantulu sugās, mātītes dažkārt pēc pārošanās var apēst tēviņus. Mātītes var nodzīvot aptuveni 15–25 gadus, bet tēviņi parasti dzīvo krietni īsāku laiku — aptuveni 3 līdz 6 gadus.

Uzvedība un aizsardzība

Kad jūtas apdraudēts, zirneklis demonstrē draudošu pozu: paceltas priekšējās kājas un atvērti ilkņi. Galvenās aizsardzības taktikas ir lēciens/bailes un urticating matiņu izvirdums, kas var radīt stipru kairinājumu. Bites un inde tiek izmantotas tikai tad, ja citas aizsardzības metodes nepalīdz.

Izplatība un dzīvotnes apdraudējumi

Theraphosa blondi sastopama īpaši Amazones reģiona tropiskajos mežos un purvos. Tomēr to dzīvotnes tiek apdraudētas no cilvēka darbībām — galvenokārt no mežu izciršanas un zemes izmantošanas apbūvei, tostarp nekustamo īpašumu attīstības, kā arī no nelegālas tirdzniecības mājas dzīvnieku tirgos. Dzīvesvietu degradācija samazina barības pieejamību un vietas, kur ierakties, tāpēc suga vietām kļūst retāka.

Sakarība ar cilvēkiem

Goliāta putnu zirneklis parasti nav agresīvs pret cilvēku — uzbrukumi notiek tikai tad, ja zirneklis jūtas apdraudēts vai tiek tieši traucēts. Kodums nav letāls, taču var izraisīt sāpes, apsārtumu un alerģiskas reakcijas. Piesardzība ir īpaši ieteicama attiecībā uz bērniem un cilvēkiem ar alerģijām. Tāpat jāpievērš uzmanība urticating matiņu iespējamajam ietekmējumam uz acīm un elpceļiem.

Aizsardzība un saglabāšana

Veidojot un atbalstot teritoriju saglabāšanu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, var samazināt šo zirnekļu dzīvotņu iznīcināšanu. Izglītība par sugas nozīmi ekosistēmā un likumīga, kontrolēta tirdzniecība var palīdzēt samazināt spiedienu uz brīvās dabas populācijām.

Īsi — galvenie fakti:

  • Suvas nosaukums: Goliāta putnu zirneklis (Theraphosa blondi).
  • Barība: kukaiņi, grauzēji, sikspārņi, putni, ķirzakas, vardes, čūskas.
  • Izmēri: kāju izpletums līdz ~28 cm; ķermeņa garums līdz ~11,9 cm; svars līdz ~175 g.
  • Reprodukcija: 100–200 olu; mazuļi izšķiļas ap ~2 mēnešiem; mātītes dzīvo līdz ~20 gadiem, tēviņi — 3–6 gadus.
  • Aizsardzība pret cilvēku: inde parasti nav bīstama, bet urticating matiņi var kairināt ādu un acis; traucētus zirnekļus labāk neatstāt mierā.