Gomphotherium (Gomfoterijs) — izmirušu ziloņu radinieks, izskats un izplatība
Gomfoterijs — izmiris ziloņu radinieks: ~3 m augsts, 4–5 t smags ar četriem ilkņiem; Miocēnā–Pliocēnā izplatījās pa Ziemeļameriku, Āziju, Eiropu un Āfriku.
Gomphotherium ir izmirusi probosīdu ģints, kas attīstījusies Ziemeļamerikas apakšējā miocēnā. Tas saglabājās pirms 13,65-1,7 miljoniem gadu (mya).
Tie izplatījās Āzijā, Eiropā un Āfrikā pēc tam, kad jūras līmeņa pazemināšanās ļāva tiem šķērsot jūru. Tas izdzīvoja līdz pat pliocēnam, un tā atliekas ir atrastas Čīlē, Ķīnā, Francijā, Vācijā, Austrijā, Kanzassā, Tenesī, Pakistānā, Kenijā, Bosnijā un Hercegovinā.
Gomphotherium bija aptuveni 3 metrus (9,8 pēdas) augsts un aptuveni 4-5 tonnas smags, un izskatījās līdzīgs mūsdienu ziloņam. Tomēr tam bija četri ilkņi - divi uz augšžokļa un divi uz garā apakšžokļa. Gomphotherium dzīvoja sausos mežainos reģionos ezeru tuvumā.
Izskats un anatomija
Kopējais uzbūves ieskats. Gomphotherium ķermenis bija līdzīgs mūsdienu ziloņiem — masīvs, ar garām ekstremitātēm un lielu galvaskausu, kurā atradās muskuļiem bagāts snuķis (proboscis). Galvenā atšķirība bija četru ilkņu klātbūtne: divi ilknī augšžoklī un divi īsāki vai izliekti apakšžoklī. Apakšžokļa ilkņi dažām sugām bija plakani vai lāpstiņveida, kas liek domāt par to izmantošanu rakšanai vai augu nograušanai.
Zobi un barošanas ieradumi. Molāri parasti bija bunodonti (apaļas pauguriņveida kroņi), kas piemēroti lapu plēšanai un mīkstas barības pārstrādei. Paleobioloģiskie pētījumi liecina, ka Gomphotherium bija visēdājs–lapotņu ēdājs (browser) vai jaukta tipa barotājs (mixed feeder), kas izmantoja snuķi un apakšžokļa ilkņus barības iegūšanai (zaru lauzšanai, koku mizas noņemšanai, grunts rakšanai pēc saknēm).
Dzīvesveids un uzvedība
Socializācija un reprodukcija. Precīzas uzvedības detaļas nav zināmas, taču, ņemot vērā līdzību ar mūsdienu probosīdiem, var pieņemt, ka Gomphotherium dzīvoja mazos ģimenes grupā vai lauzumos. Kā arī iespējama ilgā gestācijas perioda un neliels pēcnācēju skaits — iezīmes, kas raksturīgas lieliem zīdītājiem ar lēnu reprodukcijas ātrumu.
Barošanās teritorijas. Tos bieži atrada ezeriem un upēm līdzīgos biotopos, kur bija pieejama gan ūdens, gan dažādu augu masa. Dažu sugu anatomija ļauj domāt, ka tās labprāt uzturējās gan mežainos, gan atklātākos stepju tipa reģionos.
Izplatība un fosilijas
Fosiliju atradnes. Gomphotherium fosilijas ir atrastas ļoti plaši — no Ziemeļamerikas līdz Āzijai, Eiropai un Āfrikai. Konkrētas atradnes ir minētas arī Čīlē, Ķīnā, Francijā, Vācijā, Austrijā, Kanzassā, Tenesī, Pakistānā, Kenijā un Bosnijā un Hercegovinā. Šie atradumi palīdz kartēt sugas migrācijas maršrutus un vides pārmaiņas miocēnā un pliocēnā.
Evolūcija un taksonomija
Ģenētiskā un morfoloģiskā vieta. Gomphotherium pieder pie plašākas gomfoteru (Gomphotheriidae) grupas, kas ir radinieki mūsdienu ziloņiem (Elephantidae). Šī ģints bija nozīmīgs starpsolis probosīdu evolūcijā, no kura vēlāk attīstījās dažādas specializētas rindas ar dažādu ilkņu un zobu adaptācijām.
Sugu piemēri. Zinātnē aprakstītas vairākas Gomphotherium sugas (piemēram, G. angustidens, G. productum u. c.), kas atšķīrās pēc izmēriem, ilkņu formas un zobu struktūras. Dažādas sugas parādīja adaptācijas gan lapotņu ēšanai, gan smalkākam graužamajam režīmam.
Izmiršanas cēloņi
Vides izmaiņas un konkurence. Gomphotherium izzušana tika veicināta klimata svārstībām pliocēnā — sausāka un aukstāka vide samazināja atbalstošo biotopu paplašinājumu. Turklāt plēsonīgāka konkurence ar citiem probosīdiem un adaptīvo zālēdāju izplatība mainīja pieejamo barības resursu struktūru. Cilvēku ietekme uz izmiršanu, visticamāk, bija minimāla vai nenozīmīga, jo lielākā daļa Gomphotherium populāciju izzuda pirms plaši izplatītas cilvēku darbības šajās teritorijās.
Fosiliju un pētniecības nozīme
Pētniecība par Gomphotherium sniedz svarīgu informāciju par probosīdu adaptāciju, migrāciju maršrutiem un ekosistēmu pārveidošanos miocēna–pliocēna pārejā. Detalizētas fosiliju analīzes (zobu slodzes, stabilo izotopu pētījumi, morfometrija) palīdz rekonstruēt barošanās paradumus, dzīvesvietu izvēli un reakciju uz klimata izmaiņām.
Gomphotherium ir piemērs tam, cik daudzveidīgi un adaptīvi var būt probosīdi, un kā vides pārmaiņas ilgtermiņā maina lielo zīdītāju iespējas izdzīvot un attīstīties.
G. angustidens, Charles R. Knight
Barošanas metode
Apakšējie ilkņi ir paralēli un veidoti kā lāpstiņa. Iespējams, tos izmantoja, lai izrakņātu barību no dubļiem. Šie dzīvnieki, iespējams, dzīvoja purvos vai ezeru tuvumā, izmantojot ilkņus, lai izraktu vai nokasītu ūdensaugu.
Tomēr radinieka Platybelodon zobu nodiluma modeļi liecina, ka tas izmantoja savus apakšējos ilkņus, lai novilktu mizu no kokiem, un, iespējams, izmantoja asos priekšzobus, kas veidoja "lāpstas" malu, vairāk līdzīgi mūsdienu pļaukai, satverot zarus ar stumbru un berzējot tos pret apakšējiem zobiem, lai tos nogrieztu no koka.
Atšķirībā no mūsdienu ziloņiem augšējo ilkņu daļu klusi bija pārklāti ar emaljas slāni. Salīdzinājumā ar ziloņiem galvaskauss bija vairāk iegarens un zems, kas liecināja, ka dzīvniekam bija īss stumbrs, drīzāk līdzīgs tapīru stumbram. Salīdzinot ar agrākajiem probosīdiem, Gomphotherium bija mazāk molāru; atlikušajiem bija augstas rievas, kas paplašināja to slīpēšanas virsmu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Gomphotherium?
A: Gomphotherium ir izmirusi probosīdu ģints, kas attīstījās Ziemeļamerikas apakšējā miocēnā.
Q: Kad pastāvēja Gomphotherium?
A: Gomphotherium pastāvēja pirms 13,65-1,7 miljoniem gadu (mya) un izdzīvoja pliocēnā.
J: Kur Gomphotherium izplatījās pēc jūras līmeņa pazemināšanās?
A: Gomphotherium izplatījās Āzijā, Eiropā un Āfrikā pēc tam, kad jūras līmeņa pazemināšanās ļāva tiem šķērsot jūru.
J: Kāds bija Gomphotherium izmērs?
A: Gomphotherium bija aptuveni 3 metrus augsts, tā aptuvenais svars bija 4-5 tonnas, un tas izskatījās līdzīgs mūsdienu ziloņiem.
J: Cik ilkņu bija Gomphotherium?
A: Gomfotērium bija četri ilkņi: divi uz augšžokļa un divi uz garā apakšžokļa.
J: Kur dzīvoja Gomphotherium?
A: Gomfotērijs dzīvoja sausos mežainos reģionos ezeru tuvumā.
J: Kurās valstīs ir atrastas Gomphotherium atliekas?
A: Gomphotherium atliekas ir atrastas Čīlē, Ķīnā, Francijā, Vācijā, Austrijā, Kanzassā, Tenesī, Pakistānā, Kenijā, Bosnijā un Hercegovinā un Ķīnā.
Meklēt