GRB 970228 — pirmais GRB ar pēcspīdumu un iespējamā supernova (1997)
GRB 970228 (1997) — pirmais novērotais GRB ar pēcspīdumu un iespējamā supernova: gaismas līknes anomālijas, 80 s ilgums un attālums ~8,1 miljardu gaismas gadu.
GRB 970228 bija gamma staru eksplozija (GRB). To detektēja 1997. gada 28. februārī, un tas kļuva par vēsturisku atklājumu — pirmo GRB, kuram vienlaikus tika novērots pēcspīdums (afterglow) gan rentgena, gan optiskajā diapazonā. Līdz tam brīdim GRB parasti bija redzami tikai kā ļoti īsi un spilgti augstas enerģijas gamma staru uzliesmojumi, taču šis notikums parādīja, ka pēc pamata uzliesmojuma var sekot ilgstošāka emisija zems enerģijas diapazonā.
Atklājums un gaismas līkne
Sprādziena gaismas līkne bija sarežģīta — tā saturēja vairākus maksimumus un ilga aptuveni 80 sekundes. Šī ilgā un daudzfāzu gaismas līkne nebija tipiska vienkāršiem uzliesmojumiem, un to raksturoja straujas veidošanās un samazināšanās fāzes. Pēc pamata uzliesmojuma tika novērots arī ilgtspējīgs gaismērijas kritums (afterglow), kas deva iespēju precīzāk lokalizēt avotu un veikt tālāku pētījumu.
Pēcspīdums, hostgalaktika un attālums
Pēcspīdums ļāva noteikt, ka GRB 970228 notika tajā pašā vietā, kur atrodas vāja galaktika, kas atrodas aptuveni 8,1 miljardu gaismas gadu attālumā. Tā kā šī vieta atrodas ārpus Piena Ceļa, novērojumi skaidri parādīja, ka GRB ir ekstragalaktiski, proti — notiek citās galaktikās, nevis mūsu Galaktikā. Hostgalaktikas spektroskopija vēlāk ļāva noteikt avota sarkano nobīdi, kas apstiprināja lielo attālumu (ko var izteikt arī kā z vērtību).
Iespējamā supernova
Novērotā gaismas līkne un pēcspīduma uzvedība radīja pieņēmumu, ka GRB pievienojumā varētu būt arī supernova. Optiskajos novērojumos pēc sākotnējā krituma dažas nedēļas vēlāk tika reģistrēta relatīva gaismas palielināšanās vai ploša atlieka, ko var skaidrot ar supernovas izgaismošanos, kas pievienojas GRB pēcspīdumam. Šis iespējamais savienojums starp ilgstošiem GRB un masīvu zvaigžņu eksplozijām vēlāk kļuva par svarīgu pavedienu, kas saista daļu ilgstošo GRB ar zvaigžņu kolapsu un Veidotajām supernovām.
Nozīme un sekas
GRB 970228 bija pagrieziena punkts GRB pētniecībā. Pēc tā kļuva skaidrs, ka:
- daudzi GRB notiek kosmiskā mērogā ārpus mūsu Galaktikas,
- pēcspīdumi (afterglow) ir pieejami plašam daudzkanālu novērojumu komplektam (rentgenā, optikā, radio), kas ļauj precīzāk noteikt avota pozīciju un apkārtējās vides īpašības,
- ir spēcīgi pierādījumi par saistību starp dažiem ilgstošiem GRB un supernovām, kas liecina par saistību ar masīvu zvaigžņu galu fāzēm.
Kopš GRB 970228 atklājuma turpinājās intensīvi multi-viļņu garuma novērojumi un teorētiskie pētījumi, kas daudz skaidrāk definēja GRB klasifikāciju, izcelsmi un to lomu Visuma evolūcijā. GRB 970228 tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem gadījumiem, kas atvērta jaunu lauku astrofizikā — pēcspīdumu un GRB saistības izpēti.
Cēlonis
Reiharts parādīja, ka GRB 970228 gaismas līkni varēja radīt tikai supernova. Galīgie pierādījumi, kas saista gamma staru uzliesmojumus un supernovas, tika atrasti GRB 020813 spektrā un GRB 030329 pēcblāzmā. Tomēr supernovām līdzīgas iezīmes kļūst redzamas tikai dažas nedēļas pēc uzliesmojuma, atstājot iespēju, ka ļoti agrīnas spilgtuma svārstības varētu izskaidrot ar putekļu atbalsīm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir GRB 970228?
A: GRB 970228 ir gamma staru eksplozija, kas notika 1997. gada 28. februārī.
J: Kas ir ievērības cienīgs GRB 970228?
A: GRB 970228 bija pirmais GRB, kam bija pēcblāzma, un tas liecināja, ka varētu būt notikusi arī supernova.
J: Ko zinātnieki bija paredzējuši par GRB?
A: Zinātnieki jau kopš 1993. gada bija paredzējuši, ka GRB sekos pēcspuldzes.
J: Kāda veida uzliesmojumi bija novēroti pirms GRB 970228?
A: Pirms GRB 970228 GRB bija novēroti tikai ļoti spilgti augstas enerģijas gamma staru uzliesmojumi.
J: Cik ilgi GRB 970228 ilga?
A: GRB 970228 ilga aptuveni 80 sekundes.
J: Vai GRB 970228 gaismas līkne bija normāla?
A: Nē, GRB 970228 gaismas līkne nebija normāla.
J: Kur notika GRB 970228?
A: GRB 970228 notika tajā pašā vietā, kur galaktika, kas atrodas aptuveni 8,1 miljardu gaismas gadu attālumā, ārpus Piena Ceļa.
Meklēt