GRB 970228 bija gamma staru eksplozija (GRB). To detektēja 1997. gada 28. februārī, un tas kļuva par vēsturisku atklājumu — pirmo GRB, kuram vienlaikus tika novērots pēcspīdums (afterglow) gan rentgena, gan optiskajā diapazonā. Līdz tam brīdim GRB parasti bija redzami tikai kā ļoti īsi un spilgti augstas enerģijas gamma staru uzliesmojumi, taču šis notikums parādīja, ka pēc pamata uzliesmojuma var sekot ilgstošāka emisija zems enerģijas diapazonā.

Atklājums un gaismas līkne

Sprādziena gaismas līkne bija sarežģīta — tā saturēja vairākus maksimumus un ilga aptuveni 80 sekundes. Šī ilgā un daudzfāzu gaismas līkne nebija tipiska vienkāršiem uzliesmojumiem, un to raksturoja straujas veidošanās un samazināšanās fāzes. Pēc pamata uzliesmojuma tika novērots arī ilgtspējīgs gaismērijas kritums (afterglow), kas deva iespēju precīzāk lokalizēt avotu un veikt tālāku pētījumu.

Pēcspīdums, hostgalaktika un attālums

Pēcspīdums ļāva noteikt, ka GRB 970228 notika tajā pašā vietā, kur atrodas vāja galaktika, kas atrodas aptuveni 8,1 miljardu gaismas gadu attālumā. Tā kā šī vieta atrodas ārpus Piena Ceļa, novērojumi skaidri parādīja, ka GRB ir ekstragalaktiski, proti — notiek citās galaktikās, nevis mūsu Galaktikā. Hostgalaktikas spektroskopija vēlāk ļāva noteikt avota sarkano nobīdi, kas apstiprināja lielo attālumu (ko var izteikt arī kā z vērtību).

Iespējamā supernova

Novērotā gaismas līkne un pēcspīduma uzvedība radīja pieņēmumu, ka GRB pievienojumā varētu būt arī supernova. Optiskajos novērojumos pēc sākotnējā krituma dažas nedēļas vēlāk tika reģistrēta relatīva gaismas palielināšanās vai ploša atlieka, ko var skaidrot ar supernovas izgaismošanos, kas pievienojas GRB pēcspīdumam. Šis iespējamais savienojums starp ilgstošiem GRB un masīvu zvaigžņu eksplozijām vēlāk kļuva par svarīgu pavedienu, kas saista daļu ilgstošo GRB ar zvaigžņu kolapsu un Veidotajām supernovām.

Nozīme un sekas

GRB 970228 bija pagrieziena punkts GRB pētniecībā. Pēc tā kļuva skaidrs, ka:

  • daudzi GRB notiek kosmiskā mērogā ārpus mūsu Galaktikas,
  • pēcspīdumi (afterglow) ir pieejami plašam daudzkanālu novērojumu komplektam (rentgenā, optikā, radio), kas ļauj precīzāk noteikt avota pozīciju un apkārtējās vides īpašības,
  • ir spēcīgi pierādījumi par saistību starp dažiem ilgstošiem GRB un supernovām, kas liecina par saistību ar masīvu zvaigžņu galu fāzēm.

Kopš GRB 970228 atklājuma turpinājās intensīvi multi-viļņu garuma novērojumi un teorētiskie pētījumi, kas daudz skaidrāk definēja GRB klasifikāciju, izcelsmi un to lomu Visuma evolūcijā. GRB 970228 tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem gadījumiem, kas atvērta jaunu lauku astrofizikā — pēcspīdumu un GRB saistības izpēti.