Sentlorensa līcis — definīcija, platība un pasaules lielākā grīva
Koordinātas: 48°0′N 61°30′W / 48.000°N 61.500°W / 48.000; -61.500
Sentlorensa līcis (franču: golfe du Saint-Laurent) ir Ziemeļamerikas Lielo ezeru iztekas caur Sentlorensa upi Atlantijas okeānā. Tā ir pasaulē lielākā grīva. Tā ir daļēji slēgta jūra, kuras platība ir aptuveni 236 000 km2 (91 000 kvadrātjūdžu) un kurā ir 35 000 km3 (7,7 × 10^15 imp. jūdžu) ūdens.
Ģeogrāfija un robežas
Sentlorensa līcis ieskauj Kanādas austrumu provinces — Quebec ziemeļos un rietumos, Newfoundland and Labrador un Nova Scotia austrumos, kā arī piekraste pie Prince Edward Island un New Brunswick. Līcī iztek Sentlorensa upe, kas savieno Lielo ezeru sistēmu ar Atlantijas okeānu. Lielākās salas līcī ir, piemēram, Anticosti sala un Prince Edward Island piekraste.
Fiziskās īpašības
- Platība: apmēram 236 000 km2.
- Ūdens tilpums: aptuveni 35 000 km3.
- Dziļums: līča dziļums ievērojami svārstās — piekrastes zonās tas ir seklāks, bet Laurēna kanālā un dziļākās vietās ūdens var sasniegt vairākus simtus metru.
- Klimats: auksts mērenais—ziemā būtiska jūras sasalšana un ledus segas veidošanās, vasarā ūdens atdzišana un miglas parādības pie straumēm un siltuma kontrastiem.
- Ūdens sastāvs: jūras un upju ūdeņu sajaukums rada samērā mainīgas sāļuma vērtības atkarībā no vietas un sezonas.
Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas
Sentlorensa līcī sastopama bagātīga jūras un piejūras dzīvība: zivis (tuncis, plekste, laši, mencas), jūras zīdītāji (dažādu sugu vaļi, tostarp kuproņi un belugas), putni (trauksmainas kolēģijas piekrastes klintīs un salās) un plašas jūras zāļu un planktona kopienas. Lielie migrācijas ceļi padara līci par nozīmīgu barošanās zonu migrējošiem vaļiem un putniem.
Cilvēku aktivitātes un ekonomiskais nozīmīgums
Sentlorensa līcis ir svarīgs tirdzniecības un satiksmes koridors — pa Sentlorensa upi un St. Lawrence Seaway kuģo kravas uz Lielo ezeru ostām (piemēram, Monreāla un Kvebekas osta). Līcis ir nozīmīgs arī zvejai, akvakultūrai, tūrisma industrijai un enerģētikas projektiem.
Vides problēmas un aizsardzība
Līci apdraud cilvēku darbības sekas: piesārņojums no industrijas un lauksaimniecības, pārzveja, invazīvas sugas, kuģniecības traucējumi un klimata pārmaiņu izraisītas izmaiņas ledus segā un ūdens temperatūrā. Tajā pašā laikā pastāv daudzi aizsardzības pasākumi un pētniecības programmas, kuru mērķis ir saglabāt līča bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgi izmantot tā resursus.
Vēsturiskā nozīme
Sentlorensa līcis ir bijis svarīgs ceļš pirmo Eiropas pētnieku iekarošanai un kolonizācijai Ziemeļamerikā. Tā ģeogrāfiskā nozīme, bagātīgās zvejas vietas un kuģniecības iespējas padarīja to par stratēģiski svarīgu reģionu gan tirdzniecībā, gan militārajās sadursmēs.
Apkopojot: Sentlorensa līcis ir liela un ekoloģiski nozīmīga daļēji slēgta jūra, kas savieno Lielo ezeru sistēmu ar Atlantijas okeānu, ir nozīmīgs ekonomiski, bioloģiski un vēsturiski, taču prasa rūpīgu pārvaldību, lai saglabātu tā resursus nākamajām paaudzēm.
Sent Lorensa līcis
Ģeogrāfija
Ziemeļu pusē līci norobežo Labradoras pussala, austrumos - Ņūfaundlenda, dienvidos - Jaunskotijas pussala un Keipbretonas sala, bet rietumos - Gaspē un Ņūbransvika. Tai ir Antikostī sala, Prinča Edvarda sala un Magdalēnas salas.
Bez pašas Sentlorensas upes dažas no Sentlorensas līča pietekām ir arī Miramiči upe, Nataškana upe, Restiguša upe, Margari upe un Humbera upe. Starp līča līčiem ir Čaljēras līcis, Miramiči līcis, Svētā Džordža līcis, Salu līcis un Nortamberlendas šaurums.
Izejas
Ieleja ietek Atlantijas okeānā caur šādām izplūdes vietām:
- Belles salas šaurums starp Labradoru un Ņūfaundlendas salu (17 km plats un 60 m dziļumā).
- Kabota šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbreta salu (104 km plats un 480 m dziļākais).
- Kanso šaurums starp Cape Breton salu un Jaunskotijas pussalu (1 km plats un 60 m dziļumā).
Aizsargājamās teritorijas
Svētā Pola salu Jaunskotijā, kas atrodas pie Cape Breton salas ziemeļaustrumu gala, dēvē par "līča kapsētu", jo tajā ir daudz kuģu vraku. Piekļūšanu salai kontrolē Kanādas krasta apsardze.
Bonaventūras sala Gaspē pussalas austrumu galā, Brionas sala (Île Brion) un Rochers-aux-Oiseaux (Putnu klints) uz ziemeļaustrumiem no Magdalēnas salām ir nozīmīgas migrējošo putnu patvēruma vietas. Tos pārvalda Kanādas Dabas dienests.
Kanādas valdība uztur nacionālos parkus Sent Lorensa līča grīvā pie Foriljona. Tas atrodas Gaspē, Prinča Edvarda salas austrumu galā, salas ziemeļu krastā. Kouchibouguac atrodas Ņūbrunsvikas ziemeļaustrumu piekrastē. Cape Breton Highlands atrodas Cape Breton salas ziemeļu galā. Gros Morne atrodas Ņūfaundlendas rietumu piekrastē. Nacionālā parka rezervāts atrodas Minganas arhipelāgā Kvebekas ziemeļu krastā.
Jautājumi un atbildes
J: Kur ir Svētā Lorensa līča koordinātas?
A: Svētā Lorensa līča koordinātas ir 48°0′N 61°30′W / 48.000°N 61.500°W / 48.000; -61.500.
J: Kas ir Svētā Lorensa līcis?
A: Svētā Lorensa līcis ir Ziemeļamerikas Lielo ezeru iztekas caur Svētā Lorensa upi uz Atlantijas okeānu. Tā ir pasaulē lielākā grīva.
J: Cik liels ir Svētās Lorensas līcis?
A: Sentlorensas līcis ir daļēji slēgta jūra, kuras platība ir aptuveni 236 000 km2 (91 000 kvadrātjūdžu), un tajā ir 35 000 km3 (7,7 × 1015 imp galonu) ūdens.
J: Kas ir grīva?
A: Estuārs ir daļēji noslēgta piekrastes ūdens vienība ar iesāļajiem ūdeņiem, kurā ietek viena vai vairākas upes vai strauti un kura ir brīvi savienota ar atklātu jūru.
J: Kāda ir Svētā Lorensa līča nozīme?
A: Svētā Lorensa līcis ir nozīmīgs, jo tas ir Ziemeļamerikas Lielo ezeru izeja uz Atlantijas okeānu un ir pasaulē lielākā grīva.
J: Kāda veida jūra ir Svētās Lorensas līcis?
A: Sentlorensas līcis ir daļēji slēgta jūra.
J: Cik daudz ūdens ir Svētā Lorensa līcī?
A: Svētā Lorensa līcī ir 35 000 km3 (7,7×1015 imp. galonu) ūdens.
