Helgolande — Vācijas Ziemeļjūras salu grupa, vēsture un fakti
Atklājiet Helgolandi — Vācijas Ziemeļjūras salas ar bagātu vēsturi, unikālu dabu, interesantiem faktiem par iedzīvotājiem, kontroli un piekļuvi no kontinenta.
Helgolande (/ˈhɛlɪɡoʊlænd/; vācu: Helgoland [ˈhɛlɡolant]) ir neliela Vācijas salu grupa Ziemeļjūrā.
To ir kontrolējusi Dānija, bet no 1807. līdz 1890. gadam - Lielbritānija. Salās ir 1650 iedzīvotāju. Tās ir vienīgās Vācijas salas, kas neatrodas cietzemes tuvumā, un tās atrodas aptuveni divu stundu brauciena attālumā no Kukshāfenes pie Elbas ietekas.
Ģeogrāfija un dabas īpatnības
Helgolande sastāv no divām galvenajām salām: Hauptinsel (galvenā sala) ar raksturīgajām sarkanajām smilšakmens klintīm un neliela, zālāju un pludmales sega — Düne (Smilšu sala). Kopējā platība ir salīdzinoši neliela — aptuveni 1,7 km². Galvenā salas dabiska iezīme ir slaidais jūras klints stabs Lange Anna, kas ir populārs skats un foto objekts.
Salas raksturo skarba, vēja un sāls ietekmēta ainava. Düne ir pazīstama ar plašām pludmalēm un ir svarīga brīvdabas zonai un gulbju un roņiem (īpaši jūras lāčiem) kā atpūtas vieta.
Vēsture
Helgolandes atrašanās vieta padarīja to par stratēģisku punktu Ziemeļjūrā. Galvenie vēstures posmi:
- Pirms 19. gadsimta — salas ilgi bija saistītas ar Dāniju un vietējo ziemeļu kultūru.
- 1807–1890 — britu okupācija; 1814. gada līgumi nostiprināja britu kontroli.
- 1890 — pēc Heligoland–Zanzibar līguma (Heligoland–Zanzibar Treaty) Lielbritānija nodod salu Vācijai, un tā kļūst par Vācijas impērijas militāru bāzi.
- 20. gadsimta 1. puse — sala tiek militarizēta, jo īpaši Pirmajā un Otrajā pasaules karā.
- Pēc Otrā pasaules kara — Helgolande nonāk Lielbritānijas okupācijas zonā; 1947. gadā britu spēki veica lielu sprādzienu (t. s. “Die große Sprengung”), lai iznīcinātu kara fortifikācijas.
- 1952 — Helgolande atgriezta Vācijas Federatīvajai Republikai; kopš tā laika tā tiek attīstīta kā tūrisma un pētniecības centrs.
Tūrisms, ekonomika un satiksme
Helgolande ir populāra tūristu galamērķa, galvenokārt pateicoties dramatiskajām klintīm, skaidrajai jūrai, putnu novērošanas iespējām un atpūtai uz Düne pludmalēm. Ekonomika balstās galvenokārt uz:
- tūrisms — ekskursijas uz klintīm, laivu braucieni, snorkelēšana un niršana;
- zveja un jūras bioloģijas pētniecība;
- beznodokļu tirdzniecība — salā ir īpašs muitas un nodokļu režīms, kas veicina iepirkšanos (piem., tabaka, alkohols, kosmētika).
Sasniedzamība: uz salu kursē prāmji no Vācijas krasta ostām (piemēram, Cuxhaven/Kukshāfene), brauciens parasti ilgst apmēram divas līdz trīs stundas atkarībā no laika apstākļiem; pieejamas arī helikoptera satiksmes reizes sezonāli.
Dabas pētniecība un aizsardzība
Helgolande ir svarīgs centrs jūras bioloģijas un meteoroloģijas pētījumiem. Šeit darbojas dažādas pētniecības institūcijas un putnu novērošanas stacijas — sala ir nozīmīga pieturvieta migrējošiem putniem. Dune ir aizsargājama, lai saglabātu jūrasroņu un putnu dzīvotnes.
Kultūra, valoda un dzīve salā
Vietējā iedzīvotāju kopiena ir neliela, cieši saistīta un orientēta uz tūrisma un zvejas nodarbošanos. Papildus standarta vācu valodai daļa iedzīvotāju joprojām runā vietējo dialektu. Uz salas ir arī vietējie svētki, muzeji un ekskursijas, kas stāsta par Helgolandes speciālo vēsturi un dabu.
Īsi fakti
- Iedzīvotāju skaits: apmēram 1 650.
- Kopējā platība: aptuveni 1,7 km².
- Galvenās salas: Hauptinsel (galvenā) un Düne.
- Slaveni objekti: Lange Anna — sarkana smilšakmens klints stabs.
Helgolande ir ne tikai vēsturiska un ģeogrāfiska kuriozitāte Vācijai, bet arī nozīmīga dabas un pētniecības vieta ar īpašu kultūras mantojumu un tūrisma potenciālu.
Ģeogrāfija
Helgolande atrodas 70 km (44 jūdžu) attālumā no Vācijas krasta līnijas, un faktiski tā sastāv no divām salām: apdzīvotas trīsstūra formas 1 km² (0,4 kvadrātjūdžu) galvenās salas (vācu: Hauptinsel) rietumos un Düne salas (helgolandiešu: de Halem) austrumos.
Düne ir mazākā no abām salām (0,7 km²). Tā ir zemāka, ap to ir smilšu pludmales, un uz salas visu gadu neviens nedzīvo.
Bieži vien, runājot par Helgolandi, cilvēki ar to saprot tikai Hāplīšu salu.
Skats no putna lidojuma, Helgolande, Vācija
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Helgolande?
A: Helgolande atrodas Ziemeļjūrā un ir neliela salu grupa, kas pieder Vācijai.
J: Cik liels ir Helgolandes iedzīvotāju skaits?
A: Salās dzīvo 1650 iedzīvotāju.
J: Kādas valstis ir kontrolējušas Helgolandi pagātnē?
A: Helgolandi ir kontrolējusi Dānija, kā arī briti no 1807. līdz 1890. gadam.
J: Cik tālu no Kukshāfenes atrodas Helgolande?
A: Helgolande atrodas aptuveni divu stundu brauciena attālumā no Kukshāfenes, kas atrodas Elbas upes grīvā.
J: Vai Helgolande atrodas netālu no Vācijas kontinentālās daļas?
A: Nē, Helgolande neatrodas Vācijas kontinentālās daļas tuvumā, un patiesībā tā ir vienīgā no Vācijas salām, kas atrodas tālāk no kontinentālās daļas.
J: Kādā valodā runā Helgolandē?
A: Ņemot vērā to, ka Helgolande ir Vācijas teritorija, iespējams, ka lielākā daļa iedzīvotāju runā vācu valodā.
J: Kāds ir klimats Helgolandē?
A: Tekstā nav sniegta informācija par klimatu Helgolandē.
Meklēt