Hizenas province (肥前国, Hizen no kuni) bija sena Japānas province Sagas prefektūras un Nagasaki prefektūras teritorijā Kjušu salā. Kopā ar Higo provinci to dažkārt sauca par Hišū (肥州). Hizena bija nozīmīga gan lauksaimniecības, gan tirdzniecības un amatniecības ziņā, un tās teritorijā attīstījās pazīstamās porcelāna ražošanas tradīcijas (piemēram, Arita/Imari keramikai).

Ģeogrāfija un administrācija

Hizen robežojās ar Čikuzenas un Čikugo provincēm un aizņēma lielu daļu ziemeļrietumu Kjušu piekrastes. Provinces teritorija iekļāva upju ielejas, līčus un lauksaimniecībai derīgas zemes, kā arī vairākas ostas un tirdzniecības punktus, kas savienoja reģionu ar Japānas galvenajiem ostu centriem.

Vēsture un pārvaldība

Senā provinces galvaspilsēta atradās netālu no Sagas. Sākot no viduslaikiem un īpaši Edo periodā (1603–1868), Hizen sadalīja vairākos feodālos domēnos (han), no kuriem svarīgākie bija Saga han, ko pārvaldīja Nabešima (Nabeshima) klans, un Hirado, kuru pārvaldīja Matsura klans. Šie domēni kontrolēja zemes, iekasēja nodokļus un uzturēja savas karaļvaldības kārtības sistēmas.

Kultūra, ekonomika un tirdzniecība

Hizen bija īpaši pazīstama ar porcelāna ražošanu — Arita (mūsdienu Sagas prefektūra) kļuva par galveno porcelāna ražošanas centru, bet ostas pilsēta Imari bija viens no galvenajiem eksporta punktiem. Vietējā amatniecība, zvejniecība un rīsu audzēšana bija ekonomikas pamatā, savukārt ostas veicināja gan iekšējo, gan ārējo tirdzniecību.

Hizenas piekraste bija arī svarīgs kontakta punkts ar Rietumiem un citām Āzijas tautām. Īpaši Nagasaki līcis un tā ostas, tostarp tirdzniecības vietas, kas vēlāk kļuva par slaveno Dejima, nodrošināja suverēnu piekļuvi ārvalstu tirgiem periodā, kad citi Japānas reģioni bija ierobežojuši ārzemju kontaktus.

Nozīmīgi notikumi

  • Kristīgās misijas un sabiedriskās pārmaiņas: 16. gadsimtā reģionā ienāca kristīgās misijas, kas vēlāk radīja sociālpolitiski spriedzi starp vietējiem feodāļiem un Tokugavas varu.
  • Šimabaras sacelšanās (1637–1638): šī liela zemnieku un kristiešu sacelšanās notika Shimabara pussalā (mūsdienu Nagasaki prefektūra), kuras teritorija agrāk bija Hizen sastāvā. Sacelšanās izraisīja spēcīgas represijas un pastiprināja Edo režīma izolacionisma politiku.
  • Edo perioda tirdzniecība: Hirado un citas ostas Hizen piekrastē spēlēja nozīmīgu lomu ārējās tirdzniecības attīstībā gan pirms, gan pēc sakoku (slēgšanās) perioda sākuma.

Modernizācija un provinces izbeigšana

Meidži periodā 19. gadsimta beigās tradicionālā provinces sistēma tika atcelta. 1871. gadā, pēc feodālo domēnu (han) sistēmas likvidācijas, Hizen administratīvā teritorija tika reorganizēta, un tā pamazām iekļāvās mūsdienu Sagas prefektūras un Nagasaki prefektūras robežās. Daudzas vēsturiskās vietas un amatniecības tradīcijas saglabājās un ietekmēja reģiona kultūras un ekonomikas attīstību arī mūsdienās.

Mantojums

Mūsdienu Sagas un Nagasaki prefektūrās joprojām ir redzamas Hizenas vēsturiskās ietekmes pēdas — arhitektūras pieminekļi, pilskalni un pilis (piemēram, Saga-jo un Hirado pils vietas), porcelāna ražotnes Arita un Imari, kā arī vietas, kas atgādina par agrīnajiem ārvalstu kontaktiem un reliģiskajām kustībām. Hizen vēsture joprojām ir svarīga, lai izprastu Kjušu reģiona attīstību un Japānas ārējās tirdzniecības un kultūras sakarus.