Honkongas–Žuhai–Makao tilts — 55 km garākais jūras pārvads Pērļu deltā
Honkongas–Žuhai–Makao 55 km jūras tilts — Pērļu deltas inženiertehniskais brīnums, kas savieno Honkongu, Žuhai un Makao; garākais un iespaidīgākais jūras pārvads pasaulē.
Honkongas–Žuhai–Makao tilts, saukts arī par Honkongas–Žuhai–Makao tiltu, ir plaša tiltu un tuneļu sistēma Pērļu upes deltā. Tā kopējais garums ir aptuveni 55 km (34 jūdzes). Sistēmu veido vairāku posmu konstrukcija — trīs galvenie tiltu posmi, viens zemūdens tunelis un četras mākslīgas salas, kas kalpo kā tunela ieejas/izejas un robežpārkāpšanas punktu vietas. Tilts šķērso Lingdiņjana un Dzjudžoujana jūras kanālus un savieno Honkongu, Čuhai un Makao. Šis sakaru vads ir viens no garākajiem jūras pārvadiem pasaulē.
Struktūra un galvenās īpašības
Honkongas–Žuhai–Makao tilts ir paredzēts kā astoņu joslu (trīs jāizceļ — faktiski sešu joslu) autoceļš ar dažādām estakādēm, kabeļu-stiegras tiltiem un zemūdens tuneli, kas nodrošina pietiekamu gabarītu kuģu satiksmei pa galvenajiem kanāliem. Mākslīgās salas nodrošina tunela ieeju, galvenos robežkontroles punktus un tehnisko apkalpošanu. Konstrukcija tika projektēta, ņemot vērā reģiona troposfēras ciklonu (taifūnu) risku un seismisko aktivitāti, kā arī aprīkota ar ventilācijas, ugunsdrošības un avārijas glābšanas sistēmām.
Funkcija un satiksme
Tilta galvenais mērķis ir uzlabot saikni starp trim pilsētām un veicināt Pērļu deltas reģionālās integrācijas attīstību (Greater Bay Area). Tilta izmantošana būtiski saīsina ceļošanas laiku starp Honkongu, Čuhai un Makao; pirms tilta būvniecības brauciens ar automašīnu vai prāmi varēja prasīt vairākas stundas, bet pateicoties tiltam ceļojums var ilgt aptuveni pusstundu līdz stundai atkarībā no galamērķa un robežformalitātēm.
Sākotnēji satiksmes organizācija paredzēta pārsvarā kravas un starppilsētu autobusiem — ir speciālas prāmju un autobusu līnijas (tostarp pazīstamais starppilsētu autobusu serviss), bet privātajām automašīnām nepieciešami īpaši atļauju režīmi. Tāpat uz mākslīgajām salām darbojas robežkontroles un muitas punktu infrastruktūra, kas nodrošina pasu kontroli un muitas procedūras.
Finansējums, būvniecība un atklāšana
Tilta būvniecība izmaksāja aptuveni 126,9 miljardi juaņu (apmēram 18,77 miljardu ASV dolāru vērtībā). Sākotnējais izmaksu novērtējums bija daudz zemāks — aptuveni 51,1 miljards juaņu (7,56 miljardi ASV dolāru). Finansējumu sniedza kombinācija no kontinentālās Ķīnas, Honkongas un Makao valdības institūcijām, kā arī privātie banku kredīti un uzņēmumu ieguldījumi. Būvniecības darbi sāka vairākus gadus pirms atklāšanas; oficiāli būvniecība pabeigta 2018. gada 6. februārī, un tilts tika atklāts 2018. gada 24. oktobrī.
Ilgmūžība un drošība
Projekts ir projektēts ar paredzēto kalpošanas laiku aptuveni 120 gadi. Būvniecībā izmantoti materiāli un tehnoloģijas, kas nodrošina augstu korozijas izturību, dinamisku slodžu apstrādi un regulāru uzturēšanas iespējas. Tilta pārvaldē ir iekļautas sistēmas, kas uzrauga struktūras stāvokli, satiksmi, laika apstākļus un drošības riskus, kā arī noteikumi darbībai stihisku laikapstākļu gadījumā.
Ietekme uz vidi un sabiedrību
Projekts veicinājis reģionālo mobilitāti un ekonomisko saikni, atvieglojot preču un cilvēku kustību Pērļu deltā. Tajā pašā laikā būvniecība un darbība ir izraisījusi diskusijas un rūpes par vides ietekmi — īpaši par jūras biotopu izmaiņām un vietējo jūras dzīvi, tostarp par baltajiem delfīniem (Pērļu deltā sastopamajām delfīnu sugām). Bija publiskas debates par nepieciešamajiem vides aizsardzības pasākumiem un mērījumiem, lai samazinātu negatīvo ietekmi.
Kritika un praktiskais lietojums
Lielais projekta izmērs, izmaksu pārsniegumi un ilgais būvniecības laiks radīja gan vietējas, gan starptautiskas diskusijas. Praktiskā pieredze parādīja, ka, lai gan tilts būtiski samazina braukšanas laiku starp pilsētām, tā pilnīga efektivitāte ir atkarīga no robežkontroles procedūrām, transporta politikas (atļaujām privātām automašīnām) un citām loģistikas niansēm.
Kopumā Honkongas–Žuhai–Makao tilts ir nozīmīgs inženierijas projekts, kas simbolizē reģionālās savienojamības ambīcijas Pērļu deltā, vienlaikus raisot svarīgas diskusijas par ilgtspējīgu attīstību, izmaksu pārvaldību un vides aizsardzību.
Plānošana
Hopewell Holdings dibinātājs Gordons Vu (Gordon Wu) bija iecerējis tiltu un tuneli, kas savienotu Ķīnu, Honkongu un Makao. Tas bija 1983. gadā. Viņš teica, ka ideja viņam radās no Češapīkas līča tilta un tuneļa. Pēc tam, 1988. gadā, viņš parādīja šīs idejas Guangdžou un Pekinas valdībai. Viņa idejā tilts sākās vairāk uz ziemeļiem nekā faktiski uzbūvētais projekts. Viņš vēlējās, lai tilts sāktos Black Point netālu no Tuen Mun, Honkongā. Pēc tam tas šķērsotu Pērļu upi, ejot cauri Neilingingas salai un Cjao salai. Pēc viņa ieceres tilts beigtos pie Tangjia, un no Zhuhai uz Makao būtu vedis ceļš. Sarunas starp valdību un Wu tika pārtrauktas pēc Tjaņaņmeņas laukuma slaktiņa 1989. gadā. Tas notika tāpēc, ka tas radīja bažas ārvalstu investoriem.
Džuhai valdībai šī ideja iepatikās, un viņi to veicināja. Tiltu nosauca par Lingdingjang tiltu. Deviņdesmitajos gados Zhuhai uzcēla tiltu, kas savienoja kontinentālo Ķīnu un Qi'ao salu. Šim tiltam bija jābūt sistēmas pirmajai daļai, lai gan Ķīnas un Honkongas valdības vēl nebija apstiprinājušas šo plānu. Ķīnas valdība 1997. gadā atbalstīja tilta būvniecību. Honkongas valdība nesniedza informāciju par to, vai tā to atbalsta vai nē. Tas bija tāpēc, ka tā pētīja satiksmi starp Honkongu un Ķīnu un bija nobažījusies par ietekmi, kādu tas varētu atstāt uz vidi.
Lai uzsāktu projektu un pārliecinātos, ka viss noritēs raiti, 2003. gadā tika izveidota HZMB iepriekšēja darba koordinācijas grupa. Cilvēki, kas strādāja Čuhai, Makao un Honkongas valdībās, strādāja pie tilta plānošanas, pie tā, kā darbosies robežsardze un kā tiks maksāts par tilta būvniecību.
2009. gadā Ķīnas, Guandunas, Honkongas un Makao valdības vienojās apmaksāt 22 % tilta. Pārējo naudu, proti, 78 %, samaksāja daudzas bankas, piemēram, Bank of China.
Būvniecība
Tilta būvniecība Ķīnā sākās 2009. gada 15. decembrī. Li Kecjans rīkoja atklāšanas ceremoniju. Honkongā būvniecība sākās 2011. gadā. Būvniecība sākās vēlāk, jo cilvēki apstrīdēja tilta būvniecību.
Pēdējais tilta tornis un daļa tuneļa tika uzstādīta 2016. gada 12. jūlijā. Viss tunelis un tilts tika pabeigts 2017. gada vidū. Viss projekts tika pabeigts 2018. gada februārī.
Honkongas būvniecības stadijā esošais posms 2015. gadā netālu no Lantau salas
Tilta daļas
Visam tiltam ir trīs sekcijas. Viens no tiem ir galvenais tilts, kas ir 29,6 km garš un atrodas Pērles upes vidū. Otrs bija Honkongas savienojuma ceļš, kas bija 12 km (7,5 jūdzes) garš un atradās Honkongas tuvumā. Trešais posms bija Zhuhai Link Road, kas bija 13,4 km (8,3 jūdzes) garš un atradās netālu no Zhuhai.
Problēmas
Delfīnu skaits
Daudzi vides aizstāvji apgalvoja, ka tilts kaitēs Ķīnas baltajiem delfīniem, kas dzīvo Pērļu upes deltā. Viņi teica, ka tilta būvniecība kaitēs delfīnu dzīvotnei. Šie delfīni ir apdraudēti dzīvnieki. Desmit gadu laikā pirms tilta atklāšanas šo delfīnu skaits samazinājās par vairāk nekā 80 %.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Honkongas-Čuhai-Makao tilts?
A: Honkongas-Žuhai-Makao tilts ir tiltu un tuneļu grupa Pērļu upes deltā, kas savieno Honkongu, Zhuhai un Makao.
J: Kāds ir Honkongas-Žuhai-Makao tilta garums?
A: Honkongas-Žuhai-Makao tilta garums ir 55 kilometri.
J: No kā sastāv Honkongas-Žuhai-Makao tilts?
A: Honkongas-Žuhajas-Makao tiltu veido trīs tilti, viens tunelis un četras mākslīgas salas.
J: Kur šķērso tiltus?
A: Tilti šķērso Lingdiņjanas un Dzjudžoujanas jūras kanālus.
Jautājums: Cik ilgs ir tilta kalpošanas laiks?
A: Paredzēts, ka tilts kalpos 120 gadus.
Jautājums: Cik izmaksāja tilts?
A: Tilta izmaksas bija aptuveni 126,9 miljardi juaņu (18,77 miljardi ASV dolāru), lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka tas izmaksās 51,1 miljardu juaņu (7,56 miljardi ASV dolāru).
Jautājums: Kad Honkongas-Čuhai-Makao tilts tika oficiāli atklāts?
A: Honkongas-Čuhai-Makao tilts oficiāli tika atklāts 2018. gada 24. oktobrī, lai gan tā būvniecība tika pabeigta 2018. gada 6. februārī.
Meklēt