Lotringas dinastija — Hābsburgu-Lotringenes vēsture un tituli

Lotringas dinastija — Hābsburgu-Lotringenes vēsture un tituli: ieskats dzimtas izcelsmē, savienībā ar Hābsburgiem, valdīšanā un titulu mantošanā.

Lotringas dzimta bija cēlusies no Lotringas hercogistes mūsdienu Francijā. Šī dzimta vēlāk valdīja nelielajā Lotringas hercogistē un vēlāk pārvaldīja Toskānas lielhercogisti. 1736. gadā imperatore Marija Terēzija apprecējās ar Lotringas hercogu, tādējādi apvienojot Lotringas namu ar daudz varenāko Habsburgu namu. Šī savienība izveidoja jaunu dinastiju, kas vēsturē ierakstīta kā Hābsburgu‑Lotringenes (vācu valodā Habsburg‑Lorraine vai Habsburg‑Lothringen), un tās pārstāvji ilgstoši valdīja Virsnieku Monarhijas (Habsburgu impērijas) zemēs.

Izcelsme un apvienošanās ar Habsburgiem

Lotringas hercogi bija nozīmīga feodāla dzimta Rietumeiropā, kuras saknes meklējamas Viduslaikos. 18. gadsimta sākumā politiskās intrigas un dinastiskie darījumi — īpaši pēc Polijas un Rietumeiropas varu pārdales — noveda pie tā, ka Lotringas hercogs Francess (Francis Stephen) zaudēja tiešu suverenitāti pār Lotringas zemēm, taču tika kompensēts ar Toskānu. Grūti sarunājoties ar Habsburgu kārtu, viņš apprecējās ar Mariju Terēziju, habsburgiešu mantinieci, un viņu pēcteči turpināja Habsburgu politisko un dinastisko līniju kā Hābsburgu‑Lotringenes.

Hābsburgu‑Lotringenes loma Eiropā

Hābsburgu‑Lotringenes dinastija kļuva par galveno vadītāju Centrālās un Austrumeiropas politiskajās struktūrās:

• Francis I (Francess Estafans), sākotnēji Lotringas hercogs, kļuva par Lielhercogu Toskānas 1737. gadā un vēlāk par Svētās Romas imperatoru (kā Francis I) pēc 1745. gada.
• Marijas Terēzijas un Francisa pēcteči valdīja Habsburgu mantinieku zemēs — Austrijas, Ungārijas un Bohēmijas kronēs — un pakāpeniski veidoja to, ko 19. gadsimtā pazina kā Austrijas impēriju un pēc tam — Austroungāriju (1867–1918).
• Dinastija pārvaldīja Toskānu kā Lielhercogisti no 1737. līdz 1860. gadiem, kad Itālijas valsts veidošanās procesā tika iekļauta Itālijas vienotībā.
• Hābsburgu‑Lotringenes valdīšana iezīmējās arī ar modernizācijas centieniem: Marija Terēzija un viņas dēls Jāzeps II īstenoja reformas izglītībā, militārā administrācijā, nodokļu sistēmā un tiesiskumā, kas atstāja būtisku ietekmi uz reģiona pārvaldību.

Tituli un to raksturs

Dinastija tradicionāli lietoja daudzveidīgus karaļniecības un lielkņazu titulus. Daļa no tiem bija reāli suverenitātes rādītāji, daļa — vēsturiskas vai ceremoniālas prasības. Piemēram, Hābsburgu‑Lotringenes valdnieki tika atzīti par:

• Austrijas imperatoru (no 1804., kad Francs II pieņēma Austrijas imperatora titulu, līdz monarhijas krišanai 1918. gadā);
• Ungārijas un Bohēmijas karaļiem (kā daļa no Habsburgu kronu sistēmas);
• Galīcijas un Lodomērijas, Horvātijas u.c. teritoriju titulētajiem valdniekiem;
• dažkārt tika izmantots arī tituls titulārais Jeruzalemes karalis, kas bija simbolisks vēsturiskās prasības elements.

Svarīgi: mūsdienu izpratnē daudzi no šiem tituliem ir titulāri vai vēsturiskas prasības, bez faktiskas valdīšanas atbilstības. Pēc Pirmā pasaules kara un Austrijas‑Ungārijas sabrukuma 1918. gadā Hābsburgu dinastijas valsts vara beidzās, un lielākā daļa titulu zaudēja reālu politisku nozīmi.

Mūsdienu statuss

Patlaban Hābsburgu‑Lotringenes namu vada Kārlis Hābsburgs‑Lotringens (vācu formā Karl von Habsburg), kurš pēc sava tēva Otto von Habsburg (mūžībā 2011) kļuva par dzimtas galvu. Šī loma ir galvenokārt dynastiska un reprezentatīva — titulārs statusa apzīmējums, kas nozīmē, ka tie nav suverēni valdnieki mūsdienu starptautiskajā tiesību sistēmā. Turklāt, Austrijā pēc 1918. gada ir spēkā likumi, kas aizliedz oficiāli lietot aristokrātiskos titulatus valsts līmenī.

Vēsturiskā nozīme

Hābsburgu‑Lotringenes dinastija būtiski ietekmēja Eiropas politiku, kultūru un administrāciju vairākos gadsimtos. Tā ģenerēja vairākas ievērojamas personas — no reformētājiem kronētajiem valdniekiem līdz diplomātiem un mākslas patroniem. Lai gan politiskā vara beidzās pirms vairāk nekā simts gadiem, dinastijas mantojums joprojām ir redzams arhitektūrā, tiesību pārmaiņās un kultūras institūcijās, kas veidojušas Centrālās Eiropas vēsturi.

Jautājumi un atbildes

J: No kurienes radās Lotringas dzimta?

J: Ko vēlāk pārvaldīja šī dzimta?

J: Ar ko bija precējusies imperatore Marija Terēza?

Jautājums: Ko nozīmēja imperatores Marijas Terēzijas un Lotringas hercoga laulība?

K: Kāda ir Lorēnas nama galvenā un tagad vienīgā saglabājusies līnija?

J: Kāda ir Lotringenes dzimtas nozīme?

J: Kas pašlaik vada Lotringenes namu?

Meklēt pēc burta