Hiades (pazīstamas arī kā Melota 25 vai Kolindra 50) ir Saules sistēmai tuvākā atvērtā zvaigžņu kopa un viena no vislabāk izpētītajām zvaigžņu kopām.

Attālums un novērojumu metodes

Precīzs Hiadu attālums no Zemes ir noteikts ar vairākām neatkarīgām metodēm. Gan Hipparcos satelīta paralakses mērījumi, gan Hubeļa kosmiskais teleskops un infrasarkano staru krāsu–magnitūdu diagrammu atbilstība norāda uz attālumu aptuveni 153 gaismas gadi (47 parseki) līdz kopas centram. Šo neatkarīgo metožu saskaņotība padara Hiadas par svarīgu etalonu kosmosa attālumu kāpnēm un par fundamentālu paraugu zvaigžņu evolūcijas un spožuma skalas kalibrēšanai.

Vecums, ķīmija un kustība

Hiadu zvaigznes ir radījušās no viena molekulārā mākonīša, tāpēc tās apvieno vienāds vecums, līdzīga izcelsme un gandrīz vienāda ķīmiskā sastāva. Pašreizējais Hiadu vecuma novērtējums ir aptuveni 625 miljoni gadu, kas izriet no HR-diagrammu salīdzināšanas ar teorētiskajiem evolūcijas modeļiem. Kopas dalībnieku spektrālā sastāva analīzes rāda metālu saturu, kas ir tuvs Saules vērtībām (nedaudz virs vai ap Saules līmeni), tādējādi Hiadas bieži izmanto kā atsauci zvaigžņu ķīmiskā nobarošanas pētījumos.

Struktūra un locekļu sastāvs

Kopu veido sfēriska, simtiem zvaigžņu liela grupa ar kopīgu kustību kosmosā. Hiadu kodola rādiuss ir aptuveni 2,7 parseki (t.i., diametrs ap 17,6 gaismas gadiem), bet kopas plūdmaiņas jeb tidālā rādiuss ir ap 10 parsekiem (ap 65 gaismas gadiem). Aptuveni viena trešdaļa apstiprināto locekļu tiek novērota ārpus šīs robežas — kopas paplašinātajā oreolā vai astēs — un daļa no šīm zvaigznēm, visticamāk, ir pakāpeniski atdalījusies no kopas gravitācijas ietekmes. Modernie dati, it īpaši no Gaia misijām, ir parādījuši papildu pagarinātas struktūras un zvaigžņu "astes", kas iezīmē kopas dinamisko mijiedarbību ar Galaktikas vidi.

Spožākās zvaigznes un redzamā forma

No Zemes perspektīvas Hiadas redzamas Taurka zvaigznājā, kur to spožākās zvaigznes veido raksturīgu "V" formu, kas tradicionāli saistīta ar Buļļa galvu. Visas četras spožākās Hiadas zvaigznes ir sarkanie milži — tās sākotnēji bija A tipa zvaigznes, bet tagad jau ir izkļuvušas no galvenās sekvences. Šīm spožajām zvaigznēm ir Bajera apzīmējumi Gamma, Delta, Epsilon un Theta Tauri; tās atrodas savstarpēji tikai dažu gaismas gadu attālumā un veido redzamo "V".

Īpaši jāpiemin, ka Aldebarans, kurš šķietami atrodas šajā "V" formā, faktiski nav Hiadu dalībnieks — tas ir tuvāks, priekšplānā esošs sarkanais milzis un nav saistīts ar kopu.

Planētas un citi interesanti objekti

Epsilon Tauri, saukta arī Ain un viena no Hiadu spilgtākajām zvaigznēm, mājo vismaz vienu gāzveida planētu milzi. Planētas atklāšana ap klastera locekli sniedz vērtīgu informāciju par planētu veidošanos un izdzīvošanu mērenos vecumos, kādu pārstāv Hiadas.

Zinātniskā nozīme

  • Hiadas ir kritiski svarīgas, lai kalibrētu zvaigžņu spožuma un masas attiecības (mass–luminosity relation) un pārbaudītu zvaigžņu evolūcijas modeļus.
  • Tās kalpo kā etalons paraugs, ko izmanto, lai pārbaudītu parallaxu un attāluma noteikšanas metodes un tādējādi nostiprina kosmosa attālumu kāpņu zemo posmu.
  • Gaia precīzie paralakses un proper motion dati ir būtiski paplašinājuši zināšanas par kopas locekļiem, dinamiku un plūdu (tidal) strukturām.

Kopumā Hiadas ir ne tikai mūsu tuvākā atvērtā zvaigžņu kopa, bet arī labs "dabiskās laboratorijas" piemērs, kas palīdz izprast zvaigžņu dzimšanu, attīstību un mijiedarbību Galaktikas vidē.