Hiades — tuvākā atvērtā zvaigžņu kopa: vecums, attālums un īpašības
Hiades (pazīstamas arī kā Melota 25 vai Kolindra 50) ir Saules sistēmai tuvākā atvērtā zvaigžņu kopa un viena no vislabāk izpētītajām zvaigžņu kopām.
Attālums un novērojumu metodes
Precīzs Hiadu attālums no Zemes ir noteikts ar vairākām neatkarīgām metodēm. Gan Hipparcos satelīta paralakses mērījumi, gan Hubeļa kosmiskais teleskops un infrasarkano staru krāsu–magnitūdu diagrammu atbilstība norāda uz attālumu aptuveni 153 gaismas gadi (47 parseki) līdz kopas centram. Šo neatkarīgo metožu saskaņotība padara Hiadas par svarīgu etalonu kosmosa attālumu kāpnēm un par fundamentālu paraugu zvaigžņu evolūcijas un spožuma skalas kalibrēšanai.
Vecums, ķīmija un kustība
Hiadu zvaigznes ir radījušās no viena molekulārā mākonīša, tāpēc tās apvieno vienāds vecums, līdzīga izcelsme un gandrīz vienāda ķīmiskā sastāva. Pašreizējais Hiadu vecuma novērtējums ir aptuveni 625 miljoni gadu, kas izriet no HR-diagrammu salīdzināšanas ar teorētiskajiem evolūcijas modeļiem. Kopas dalībnieku spektrālā sastāva analīzes rāda metālu saturu, kas ir tuvs Saules vērtībām (nedaudz virs vai ap Saules līmeni), tādējādi Hiadas bieži izmanto kā atsauci zvaigžņu ķīmiskā nobarošanas pētījumos.
Struktūra un locekļu sastāvs
Kopu veido sfēriska, simtiem zvaigžņu liela grupa ar kopīgu kustību kosmosā. Hiadu kodola rādiuss ir aptuveni 2,7 parseki (t.i., diametrs ap 17,6 gaismas gadiem), bet kopas plūdmaiņas jeb tidālā rādiuss ir ap 10 parsekiem (ap 65 gaismas gadiem). Aptuveni viena trešdaļa apstiprināto locekļu tiek novērota ārpus šīs robežas — kopas paplašinātajā oreolā vai astēs — un daļa no šīm zvaigznēm, visticamāk, ir pakāpeniski atdalījusies no kopas gravitācijas ietekmes. Modernie dati, it īpaši no Gaia misijām, ir parādījuši papildu pagarinātas struktūras un zvaigžņu "astes", kas iezīmē kopas dinamisko mijiedarbību ar Galaktikas vidi.
Spožākās zvaigznes un redzamā forma
No Zemes perspektīvas Hiadas redzamas Taurka zvaigznājā, kur to spožākās zvaigznes veido raksturīgu "V" formu, kas tradicionāli saistīta ar Buļļa galvu. Visas četras spožākās Hiadas zvaigznes ir sarkanie milži — tās sākotnēji bija A tipa zvaigznes, bet tagad jau ir izkļuvušas no galvenās sekvences. Šīm spožajām zvaigznēm ir Bajera apzīmējumi Gamma, Delta, Epsilon un Theta Tauri; tās atrodas savstarpēji tikai dažu gaismas gadu attālumā un veido redzamo "V".
Īpaši jāpiemin, ka Aldebarans, kurš šķietami atrodas šajā "V" formā, faktiski nav Hiadu dalībnieks — tas ir tuvāks, priekšplānā esošs sarkanais milzis un nav saistīts ar kopu.
Planētas un citi interesanti objekti
Epsilon Tauri, saukta arī Ain un viena no Hiadu spilgtākajām zvaigznēm, mājo vismaz vienu gāzveida planētu milzi. Planētas atklāšana ap klastera locekli sniedz vērtīgu informāciju par planētu veidošanos un izdzīvošanu mērenos vecumos, kādu pārstāv Hiadas.
Zinātniskā nozīme
- Hiadas ir kritiski svarīgas, lai kalibrētu zvaigžņu spožuma un masas attiecības (mass–luminosity relation) un pārbaudītu zvaigžņu evolūcijas modeļus.
- Tās kalpo kā etalons paraugs, ko izmanto, lai pārbaudītu parallaxu un attāluma noteikšanas metodes un tādējādi nostiprina kosmosa attālumu kāpņu zemo posmu.
- Gaia precīzie paralakses un proper motion dati ir būtiski paplašinājuši zināšanas par kopas locekļiem, dinamiku un plūdu (tidal) strukturām.
Kopumā Hiadas ir ne tikai mūsu tuvākā atvērtā zvaigžņu kopa, bet arī labs "dabiskās laboratorijas" piemērs, kas palīdz izprast zvaigžņu dzimšanu, attīstību un mijiedarbību Galaktikas vidē.
Hiades ir atklāta zvaigžņu kopa Tauru zvaigznājā, kas atrodas ar neapbruņotu aci.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Hiades?
A: Hiades ir atvērta zvaigžņu kopa, kas atrodas vistuvāk Saules sistēmai un ir viena no vislabāk izpētītajām zvaigžņu kopām.
Q: Cik tālu tā atrodas no Zemes?
A: Hipparcos satelīts, Hubbla kosmiskais teleskops un infrasarkano staru krāsu magnitūdu diagrammas atbilstība norāda uz ~ 153 ly (47 pc) attālumu līdz zvaigžņu kopas centram.
J: Kādas ir dažas šīs kopas zvaigžņu īpašības?
A: Zvaigznēm šajā kopienā ir vienāds vecums, izcelsmes vieta, ķīmiskais sastāvs un kustība kosmosā.
J: Kā tas izskatās no Zemes perspektīvas?
A: No Zemes perspektīvas spožākās zvaigznes veido "V" formu ar vēl spožāko sarkano milzi Aldebaranu.
J: Kādas ir dažas ievērojamas zvaigznes šajā zvaigžņu kopā?
A: Četras spožākās zvaigznes ir Gamma, Delta, Epsilon un Theta Tauri, kas veido zīmējumu, kurš tika identificēts kā vērša galva. Epsilon Tauri, kas pazīstama arī kā Ain ("Buļļa acs"), mājo vismaz viena gāzveida planēta milze.
Jautājums: Cik veca ir šī kopa?
A: Šīs kopas vecums ir aptuveni 625 miljoni gadu.
J:Kāds ir tās lielums?
A:Kodola rādiuss ir 2,7 parseki (kas atbilst 17,6 gaismas gadu diametram), un tā plūdmaiņas rādiuss ir 10 parseki (kas atbilst 65 gaismas gadu diametram). Aptuveni viena trešdaļa apstiprināto zvaigžņu ir novērotas tā paplašinātajā oreolā, kas atrodas krietni ārpus šīs robežas.
