Hīmans F. Minskis — finanšu nestabilitātes hipotēzes autors un ekonomists
Hīmans F. Minskis — finanšu nestabilitātes hipotēzes autors: uzzini, kā viņa idejas skaidro krīzes, kritizē deregulāciju un aizstāv valdības lomu finanšu stabilitātē.
Hīmans Filips Minskis (Hyman Philip Minsky, 1919. gada 23. septembris - 1996. gada 24. oktobris) bija amerikāņu ekonomists, Vašingtonas Universitātes Sentluisā profesors.
Viņš paskaidroja finanšu krīzes, ko izraisa svārstības potenciāli nestabilajā finanšu sistēmā. Minski dažkārt dēvē par postkainsiānisma ekonomistu, jo viņš, tāpat kā Keinss, atbalstīja valdības iejaukšanos finanšu tirgos. Viņš iebilda pret dažām 80. gados populārajām finanšu deregulācijas politikām. Viņš atbalstīja Federālo rezervju sistēmu kā "pēdējās instances aizdevēju" (tas nozīmē, ka, viņaprāt, būtu pareizi, ja FED glābtu bankas, kas varētu bankrotēt). Viņš iebilda pret pārāk lielu privāto parādu finanšu tirgos.
Finanšu nestabilitātes hipotēze — būtiskākais
Finanšu nestabilitātes hipotēze (Financial Instability Hypothesis) ir Minska centrālā ideja. Tā skaidro, kā finanšu sistēmas pašas darbības gaitā veicina aizņemšanās un risku uzkrāšanos, kas gala rezultātā noved pie krīzēm. Galvenā doma ir: stabilitāte rada mieru un pārliecību, un šī pārliecība veicina arvien riskantāku uzvedību — līdz brīdim, kad rodas koridors un seko krahs.
Galvenie jēdzieni
- Finansēšanas režīmi: Minski izcēla trīs finanšu stāvokļus — hedge (drošā), speculative (spekulatīvā) un Ponzi (piramīdālā) finansēšana. Hedge tipa uzņēmumi spēj apkalpot gan procentus, gan pamatsummu no operatīvajiem ienākumiem; speculative spēj maksāt procentus, bet jārefinansē pamatsumma; Ponzi modelī ienākumi nesedz ne procentus, ne pamatsummu, un tiek paļauts uz aktīvu cenu pieaugumu vai jaunu aizdevumu.
- Leverage (sviras efekts): pieaugot parāda līmenim un sarežģītībai finanšu instrumentiem, sistēma kļūst jutīgāka pret cenu kritumu vai likviditātes trūkumu.
- Psiholoģija un gaidas: tirgus dalībnieku gaidas un risku uztvere būtiski ietekmē finanšu dinamiku — optimisms pastiprina kreditēšanu, pesimisms to aptur.
- Institucionālā nozīme: bankas, nebanku kreditētāji, tirgus infrastruktūra un valsts loma (piem., centrālās bankas) nosaka, vai un kā krīze izplatīsies.
Politiskās un regulatīvās atziņas
Minski kritizēja pārlieku liberālu deregulāciju un uzsvēra, ka bez pienācīgas uzraudzības finanšu tirgi tiecas uz pārmērīgu parādsaistību un riskantām pozīcijām. Viņa ieteikumi un argumenti ietver:
- centrālās bankas lomu kā pēdējās instances aizdevējam, kas var nodrošināt likviditāti krīzes brīdī, lai novērstu sistēmisku sabrukumu;
- vajadzību pēc arī strukturālām un mikroprudenciālām regulām, piemēram, kapitāla pietiekamības, likviditātes prasībām un pārliecinošām pārbaudēm banku bilancēm;
- uzsvaru uz finanšu institūciju un tirgus savstarpējo saistību uzraudzību (ne tikai atsevišķo uzņēmumu stabilitāti);
- skepsi pret to, ka tirgi vienmēr darbojas efektīvi un ka privātie riska un peļņas mehānismi automātiski novērš pārmērīgu uzkrāšanos.
Ietekme un mantojums
Minska darbi ilgu laiku bija salīdzinoši margināli ekonomikas teorijā, taču 2007.–2009. gada globālā finanšu krīze radīja jaunu interesi par viņa idejām. Daudzi ekonomisti, centrālo banku politiķi un regulatori atsaucās uz Minska modeļiem, diskutējot par makroprudenciālajiem pasākumiem un finanšu sistēmas stabilizāciju.
Viņa nozīmīgākie darbi ietver rakstus un grāmatas, piemēram, “Can It Happen Again?: Essays on Instability and Finance” un “Stabilizing an Unstable Economy”, kuros Minski sistematizēja savas domas par cikliskumu, parādu lomu un institucionālo regulējumu.
Kritika un ierobežojumi
Kaut arī Minska idejas ir ietekmīgas, viņam arī tika pārmests, ka viņa modeli dažkārt ir grūti kvantitatīvi formalizēt un integrēt ar tradicionālajiem matemātiskajiem makroekonomikas modeļiem. Daļa ekonomistu norāda, ka, lai gan Minska kvalitātīvā analīze ir pārliecinoša, tās pārveide par prognozējošu instrumentu un skaidru politikas recepti reizēm ir sarežģīta.
Noslēgums
Hīmans F. Minskis paliek nozīmīga figurā finanšu teorijā un politikas diskusijās. Viņa uzsvars uz parāda, institūciju un psiholoģijas mijiedarbību palīdz labāk saprast, kāpēc finanšu stabilitāte prasa ne tikai ekonometriskus modeļus, bet arī mērķtiecīgu regulāciju, uzraudzību un institucionālas garantijas, lai novērstu sistēmiskas krīzes.
Finanšu teorija
Minska ierosinātās teorijas bija par ekonomikas normālu dzīves ciklu. Viņš saistīja finanšu tirgus nestabilitāti ar spekulatīvo ieguldījumu burbuļiem finanšu tirgos. Minskis apgalvoja, ka labklājības laikā, kad uzņēmumi pelna daudz naudas, rodas iracionāla eiforija. Drīz parādsaistības pārsniedz to, ko aizņēmēji var atmaksāt no saviem ienākumiem, un tas izraisa finanšu krīzi. Rezultātā bankas un aizdevēji ierobežo kredītu izsniegšanu pat uzņēmumiem, kas var atļauties aizdevumus. Tad ekonomika sarūk.
Šī lēnā finanšu sistēmas pāreja no stabilitātes uz nestabilitāti, kam seko krīze, ir tas, par ko Minskis ir vislabāk zināms, un uz to attiecas frāze "Minska brīdis".
Kalifornijas Universitātē Bērklijā notikušie semināri, kurus apmeklēja Bank of America vadītāji, palīdzēja viņam attīstīt savas teorijas. Viņa uzskati publicēti divās grāmatās: "Džons Meinards Keinss" (John Maynard Keynes, 1975), kas ir klasisks pētījums par ekonomistu un viņa devumu, un "Nestabilas ekonomikas stabilizēšana" (Stabilizing an Unstable Economy, 1986), kā arī vairāk nekā simts profesionālos rakstos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Hīmans Filips Minskis?
A: Hīmans Filips Minskis bija amerikāņu ekonomists un Vašingtonas Universitātes Sentluisā profesors.
J: Kur Minskis dzimis?
A: Minskis dzimis Čikāgā, Ilinoisas štatā.
J: Kāds ir Minska ieguldījums ekonomikā?
A: Minskis sniedza skaidrojumu par finanšu krīzēm, ko izraisīja svārstības potenciāli nestabilajā finanšu sistēmā.
J: Kā Minski raksturo kā ekonomistu?
A.: Minski dažkārt dēvē par postkainsiānisma ekonomistu, jo viņš, tāpat kā Keinss, atbalstīja valdības iejaukšanos finanšu tirgos.
J: Kāda bija Minska nostāja attiecībā uz finanšu deregulācijas politiku?
A.: Minskis iebilda pret dažām 80. gados populārajām finanšu deregulācijas politikām.
J: Kāds bija Minska viedoklis par Federālo rezervju sistēmu?
A.: Minskis atbalstīja Federālo rezervju kā "pēdējās instances aizdevēju" (tas nozīmē, ka viņš uzskatīja par pareizu, ja Federālā rezervju sistēma glābj bankas, kas var bankrotēt).
J: Pret ko Minskis iebilda finanšu tirgos?
A: Minskis iebilda pret pārāk lielu privāto parādu finanšu tirgos.
Meklēt