Pretkodolenerģijas kustība ASV: vēsture, protesti un organizācijas

Pretkodolenerģijas kustība ASV: vēsture, nozīmīgākie protesti un organizācijas — to ietekme uz politiku un sabiedrību.

Vēsture un izcelsme

Pret kodolenerģiju vērstā kustība Amerikas Savienotajās Valstīs sāka veidoties 1950.—1960. gados kā daļa no plašākas vides un drošības apziņas. 1970. un 1980. gados kustība ieguva plašu sabiedrības rezonansi, kad plašas publiskas kampaņas un masu protesti spēra soli pret jaunu atomelektrostaciju celtniecību un pret kodolieroču izplatīšanos. Daudzas tiesiskās procedūras, vietējas referendumi, publiskas debates un tiešas akcijas ietekmēja politikas lēmumus par jauniem reaktoriem, atkritumu glabātuvēm un ražošanas objektiem.

Galvenās kampaņas un mērķi

Galvenie mērķi pret kodolenerģiju vērstajām kampaņām bija gan jaunu kodolspēkstaciju celtniecības apturēšana, gan lielāka uzsvara likšana uz drošību, atkritumu apsaimniekošanu un kodolieroču saistībām. Starp izceltajiem projektiem un incidentiem, kas mobilizēja publiku, bija pretstāves saistītas ar:

• Kalverta klinšu atomelektrostaciju
• Seabruka stacijas atomelektrostaciju
• Diablo Kanjonas atomelektrostaciju
• Šorehemas atomelektrostaciju
• Trīs jūdzes salas avāriju — 1979. gada incidents, kas būtiski ietekmēja sabiedrības uztveri par reaktoru drošību
• Indian Point Energy Center, Oyster Creek, Pilgrim, Salem un Vermont Yankee kodolspēkstacijas
• Priekšlikumi par kodolatkritumu glabātuvi Yucca Mountain un citi atkritumu apsaimniekošanas projekti
• Ražošanas un pētniecības centri: Idaho National Laboratory, Lawrence Livermore National Laboratory, Los Alamos National Laboratory un Hanford Site
• Protesti pret kodolieroču ražošanas un izmēģinājumu objektiem, tostarp Nevadas izmēģinājumu poligons

Organizācijas un dalībnieki

ASV ir vairāk nekā astoņdesmit grupas, kas kādreiz vai pašlaik darbojas pret kodolenerģiju. Starp pazīstamākajām organizācijām ir:

• Abalone Alliance
• Clamshell Alliance
• Greenpeace USA
• Institute for Energy and Environmental Research
• Musicians United for Safe Energy
• Nevada Desert Experience
• Nuclear Control Institute
• Nuclear Information and Resource Service
• Public Citizen Energy Program
• Shad Alliance
• Sierra Club

Šīs grupas izmanto dažādas metodes: juridiskas stratēģijas, lobēšanu, sabiedrisko kampaņu veidošanu, vietējas kopienas mobilizēšanu, tiešas akcijas (piem., sēdēšana pie ieejām vai bloku akcijas) un sabiedrisko pasākumu organizēšanu, lai pievērstu uzmanību tehniskajām, vides un veselības problēmām.

Protestu kulminācija un pārorientācija

1970. un 1980. gados protesti pret kodolenerģiju sasniedza kulmināciju un bija cieši saistīti ar plašāku vides aizsardzības kustību. Pēc Trīs jūdzes salas avārijas un citu incidentu publicitātes, sabiedriskā baža par reaktoru drošību ievērojami pieauga. Tajā pašā laikā daļa aktīvistu pārorientējās uz kodolatbruņošanās un kodolieroču jautājumiem:

• 1982. gada 12. jūnijā Ņujorkas Centrālajā parkā notika demonstrācija pret kodolieročiem, kurā piedalījās aptuveni viens miljons cilvēku — viena no lielākajām politiskajām demonstrācijām ASV vēsturē.
• 1983. gada 20. jūnijā starptautiskās kodolatbruņošanās dienas ietvaros protesti notika aptuveni 50 vietās visā Amerikas Savienotajās Valstīs.
• Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados pie Nevadas izmēģinājumu poligona notika daudzi protesta pasākumi un miera nometnes, kas pievērsās gan radioaktīvo izmēģinājumu ietekmei, gan cilvēktiesību un vides jautājumiem.

Metodes, ietekme un sasniegumi

Pret kodolenerģiju vērstās kustības metodes un stratēģijas bijušas daudzveidīgas:

• Sabiedriskās kampaņas un mediju izmantošana, lai palielinātu informētību par riskiem.
• Juridiskas procedūras un prasības pret būvniecības licenci vai vides atļaujām.
• Vietēju referendumu un politisku kampaņu veidošana, lai bloķētu jaunas iekārtas.
• Direktas, civilās nepaklausības akcijas, kas dažkārt beidzās ar arestiem un plašu mediju uzmanību.
• Sadarbība ar zinātniekiem, veselības speciālistiem un inženieriem, lai izveidotu tehniskus argumentus pret noteiktiem projektiem vai praksi.

Sekas ir dažādas: daži reaktori un projekti tika apturēti vai atcelti, regulatori pastiprināja drošības prasības, sabiedrības atbalsts kodolenerģijai dažkārt mazinājās, bet vienlaikus radās jaunāks dialogs par enerģijas izmaksām, atkritumu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu enerģijas politiku.

Modernās rīcības un debates

Pēc 2000. gadu sākuma un īpaši pēc 2011. gada Fukušimas notikumiem, starptautiskā uzmanība pret reaktoru drošību atkal pieauga, izraisot jaunas kampaņas un vietējas kustības ASV. Mūsdienās pretkodolenerģijas aktīvistu bažas bieži aptver:

• Reaktoru drošību un novecojušo iekārtu darbību
• Kodolatkritumu ilgtermiņa glabāšanas risinājumus (piem., Yucca Mountain)
• Kodolieroču proliferācijas un kodolmateriālu drošību
• Ekonomiskos aspektus — reaktoru būvniecības un ekspluatācijas izmaksas salīdzinājumā ar atjaunojamajiem avotiem
• Klimata pārmaiņu diskusijas, kurās daļa publikas un zinātnieku redz kodolenerģiju kā emisiju samazināšanas rīku, bet daļa — kā pārāk dārgu un riskantu risinājumu

Zinātnieki un inženieri, kas pauduši iebildumus

Daži atzīti zinātnieki un inženieri ir publiski izteikušies pret kodolenerģijas plašāku izmantošanu vai par konkrētām kodoltehnoloģijām. Minami piemēri no tiem, kas pieminēti literatūrā un publiskajās debatēs, ietver:

• Džons Gofmans — strādājis arī pie jautājumiem, kas saistīti ar jonizējošo starojumu un veselības riskiem
• Arnolds Gundersens
• Marks Z. Jakobsons
• Amorijs Lovinss, Ardžuns Makhidžani
• Gregorijs Minors
• M.V. Ramana
• Džozefs Romms
• Bendžamins K. Sovakols

Tāpat zinātniskajās debates par kodolieročiem un to seku mazināšanu ir iesaistīti arī citi zinātnieki, piemēram, Pols M. Dotijs (Paul M. Doty), Linuss Pauliņš (Linus Pauling), Eižens Rabinovičs (Eugene Rabinowitch), M. V. Ramana un Frenks N. fon Hipels (Frank N. von Hippel). Šie eksperti dažkārt sniedza tehnisku vai ētisku novērtējumu, kas palīdzēja formēt sabiedrisko diskursu.

Kopsavilkums un pašreizējā situācija

Pretkodolenerģijas kustība ASV ir daudzveidīga un ilgstoša — tā aptver plašu spektru no vietējām kopienām, kas pretojas reaktoru būvniecībai, līdz nacionāliem un starptautiskiem protestiem par kodolatbruņošanos. Kustība ir ietekmējusi politiku, regulējumu un publisko diskusiju par enerģijas avotiem, to drošību un ilgtermiņa sekām. Mūsdienās debates par kodolenerģiju turpinās, kur pretstatā drošības, atkritumu un izmaksu argumentiem izvirzās arī diskusijas par kodola lomu klimata krīzes risināšanā.

Jautājumi un atbildes

J: Kādas ir dažas no Amerikas Savienotajās Valstīs notikušajām pret kodolieročiem vērstajām kampaņām?

J: Kuras ir dažas no grupām, kas iesaistījušās protestos pret kodolenerģiju?

J: Kad pret kodolenerģiju vērstie protesti sasniedza kulmināciju?

Kāda bija viena no lielākajām politiskajām demonstrācijām Amerikas vēsturē?

J: Kas ir Starptautiskā kodolatbruņošanās diena?

J: Kas ir daži zinātnieki, kuri ir pauduši iebildumus pret kodolenerģiju vai iebilduši pret kodolieročiem?

Meklēt pēc burta