H. J. Muller
Hermanis Džozefs Mullers (Hermann Joseph Muller, pazīstams kā H. J. Muller, 1890. gada 21. decembris - 1967. gada 5. aprīlis) bija amerikāņu ģenētiķis, pedagogs un Nobela prēmijas laureāts. Viņš bija vislabāk pazīstams ar saviem darbiem par radiācijas fizioloģisko un ģenētisko ietekmi, kā arī ar savu atklāto politisko pārliecību. Mullers bieži brīdināja par radioaktīvo nokrišņu, kas rodas kodolsprādzienu rezultātā, ilgtermiņa bīstamību.
Mullera dzīve bija tik neparasta, cik vien var iedomāties. Dzimis Ņujorkā, viņš ieguva doktora grādu Kaltehā Morgana Drosophila mušu laboratorijā. Pēc tam viņš strādāja Raisa universitātē un divpadsmit gadus pavadīja Teksasas universitātē. Pēc tam viņš 1932. gadā pārcēlās uz Berlīni, tad uz Ļeņingradu (Sanktpēterburgu) un tad uz Maskavu. Visās šajās vietās viņš organizēja ģenētikas laboratoriju un dažkārt arī pasniedza. Tad radās zinātniskais šarlatāns Ļisenko, kurš gādāja par to, lai patiesi ģenētikas zinātnieki nonāktu Staļina neapmierinātībā. Mullers atkal pārcēlās, šoreiz uz Edinburgu ar 250 drozofilu celmiem, bet 1940. gadā viņš atgriezās ASV, kur kļuva par Manhetenas projekta padomnieku. Viņš kļuva par zooloģijas profesoru Indiānas Universitātē.
1946. gadā Mullers saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā "par atklājumu, ka mutācijas var izraisīt ar rentgena stariem". Tolaik patiesā interese bija par to pašu iedarbību, ko izraisa kodolizmēģinājumu radītais gamma starojums. Mullers bija dedzīgs eigēnikas, sociālisma, ateisma un citu samērā nepopulāru ideju entuziasts, taču viņa patiesais ieguldījums bija ģenētika. Kādā cienījamā avotā par viņu rakstīts:
Piemiņas plāksne H.J. Mūleram Berlīnē-Buhā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Hermanis Jozefs Millers?
A: Hermanis Džozefs Mullers, pazīstams arī kā H. J. Mullers, bija amerikāņu ģenētiķis, pedagogs un Nobela prēmijas laureāts.
Q: Ar ko viņš ir vislabāk pazīstams?
A: Viņš ir vislabāk pazīstams ar savu darbu par radiācijas fizioloģisko un ģenētisko ietekmi, kā arī ar savu atklāti pausto politisko pārliecību.
J: Kur viņš ieguva doktora grādu?
A: Doktora grādu viņš ieguva Kaltehā Morgana Drosophila mušu laboratorijā.
J: Kā viņš kļuva par zooloģijas profesoru Indiānas Universitātē?
A: Pēc tam, kad viņš bija pabijis Berlīnē, Ļeņingradā (Sanktpēterburgā) un Maskavā, tad pārcēlies uz Edinburgu ar 250 drozofilu celmiem un visbeidzot 1940. gadā atgriezies ASV, kur kļuva par Manhetenas projekta padomnieku, viņš kļuva par zooloģijas profesoru Indiānas Universitātē.
J: Par ko Mullers saņēma Nobela prēmiju?
A: 1946. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā "par atklājumu, ka mutācijas var izraisīt ar rentgena stariem".
J: Kādi bija daži no Mullera politiskajiem uzskatiem?
A.: Millers bija dedzīgs eigēnikas, sociālisma, ateisma un citu samērā nepopulāru ideju piekritējs.
J: Kāds bija Mullera patiesais ieguldījums ģenētikā?
A: Viņa patiesais ieguldījums ģenētikā bija atklājums, ka mutācijas var izraisīt ar rentgena stariem.
