Ilaiyaraaja ir viens no pazīstamākajiem Dienvidindijas filmu komponistiem, īpaši tamilu kino. Viņš ir arī talantīgs instrumentālists, diriģents, dziedātājs un dziesmu autors. Karjeras gaitā viņš ir sacerējis vairāk nekā 6000 dziesmu un radījis filmu mūziku vairāk nekā 1000 filmām, īpaši izceļoties ar oriģinālu un emocionāli spēcīgu fona mūziku.

Ilaiyaraaja radikāli mainīja tamilu kino mūzikas skanējumu, iesaistot jaunus harmoniskos risinājumus un rietumnieciskus orkestrēšanas paņēmienus kopā ar tradicionālajiem indiešu instrumentiem. Viņa rokrakstā ir asais, melodiskais motīvs, bagāta simfoniskā orķestrācija un spēja vienlaikus izmantot klasisko, tautas un populāro mūziku. Viņš arī plaši izmantoja elektriskās ģitāras, sintezatorus un jaunas ierakstu tehnikas, kas palīdzēja veidot modernu, daudzslāņainu skanējumu.

Ilaiyaraaja profesionāli sāka kā studijas mūziķis un aranžētājs; viņa pirmais plaši atzītais darbs filmā bija 1970. gadu vidū, un īsā laikā viņš kļuva par pieprasītu komponistu. Viņš sadarbojies ar daudziem ievērojamiem režisoriem, tostarp Mani Ratnam, Bharathiraja un Balu Mahendra, radot atmiņā paliekošas melodijas un dramatiskus skaņu risinājumus.

1993. gadā Ilaiyaraaja sacerēja pilnu simfoniju, kas tika atskaņota Londonā kopā ar Karalisko filharmonisko orķestri — retums starp indiešu komponistiem un nozīmīgs solis viņa starptautiskās atpazīstamības ceļā. (Arī citi indiešu komponisti ir strādājuši ar lieliem ārvalstu orķestriem un radījuši ievērojamas orķestrācijas.)

Par savu darbu Ilaiyaraaja ieguvis neskaitāmas balvas un atzinības. Viņam piešķirtas piecas Indijas Nacionālās kino balvas (Indijas augstākais kino apbalvojums): trīs par labāko mūziku un divas par labāko fona mūziku. 2010. gadā viņam tika piešķirts Padma Bhushan, ko piešķir Indijas valdība, un 2018. gadā viņš saņēma arī Padma Vibhushan — vienu no valstī augstākajām civilajām godalgām. Ilaiyaraaja ir Londonas Trīsvienības Mūzikas koledžas (Trinity College of Music) zelta medaļas ieguvējs klasiskajā ģitārspēlē.

Viņu bieži sauc par Isaignani (tulkojumā no tamilu — "mūzikas ģēnijs") vai īsāk — Maestro. 2003. gada starptautiskajā BBC aptaujā vairāk nekā pusmiljons cilvēku no 165 valstīm novērtēja viņa kompozīciju Rakkamma Kaiya Thattu no filmas Thalapathi kā vienu no populārākajām dziesmām pasaulē.

Ilaiyaraaja mūzika guvusi arī plašu nacionālu novērtējumu: 2015. gadā 46. Starptautiskajā Indijas filmu festivālā (IFFI) Panadži, Goa, viņam piešķīra Simtgades balvu par mūža ieguldījumu. Tāpat 2015. gada 31. decembrī viņu nominēja Nishagandi Puraskaram — Keralas valdības Tūrisma ministrijas augstākajam apbalvojumam par māksliniecisko izcilību un ieguldījumu Indijas kino.

Aptaujā, ko 2013. gadā par godu Indijas kino 100 gadu jubilejai veica CNN-IBN, Ilaiyaraaja tika atzīts par izcilāko Indijas mūzikas komponistu, saņemot 49% balsu — tas apliecina viņa milzīgo popularitāti un ietekmi uz klausītājiem un nozares profesionāļiem.

Ilaiyaraaja ietekme pārsniedz dziesmu skaitu — viņš mainīja veidu, kā tiek domāts par filmām un to emocionālo stāstu stāstīšanu, ieviešot mūziku kā centrālu stāstījuma elementu. Viņa darbi turpina iedvesmot jaunas paaudzes komponistus un mūziķus gan Indijā, gan ārpus tās, un viņa skaņdarbi joprojām tiek regulāri atskaņoti, aranžēti un pētīti mūzikas speciālistu un fanātu vidū.

Izcili fakti īsumā:

  • Vairāk nekā 6000 dziesmu un mūzika vairāk nekā 1000 filmām.
  • Piecas Indijas Nacionālās kino balvas un vairāki valsts apbalvojumi, tostarp Padma Bhushan (2010) un Padma Vibhushan (2018).
  • 1993. gada simfonija atskaņota Londonas Karaliskajā filharmoniskajā orķestrī.
  • BBC aptaujā 2003. gadā komponētā dziesma Rakkamma Kaiya Thattu bija starp vispopulārākajām pasaules dziesmām.