Immanuels Nobels — Zviedru inženieris un izgudrotājs, Alfreda Nobela tēvs

Immanuels Nobels — zviedru inženieris un izgudrotājs, Alfreda Nobela tēvs; rotācijas virpas autors, Krievijas rūpniecības pionieris un nitroglicerīna eksperimentu dalībnieks.

Immanuels Nobels (1801. gada 24. marts – 1872. gada 3. septembris) jaunākais bija zviedru inženieris un izgudrotājs, pazīstams galvenokārt kā Alfrēda Nobela tēvs. Viņš izgudroja rotācijas virpu, ko izmantoja saplākšņa (fanfērijas) ražošanā — ierīci, kas ļāva noapaļot un plēst koku stumbra slāņus, iegūstot plānas finiera loksnes, kas savērptas kopā veido izturīgu laminētu koksni. Šī tehnoloģija bija nozīmīgs solis koksnes apstrādes un rūpnieciskās mēbeļu, kuģubūves un būvniecības ražošanas attīstībā. Immanuels bija arī mehānisku iekārtu un rūpniecisku risinājumu izstrādātājs, un viņa darbs bija praktiski orientēts — iekārtas, kas paātrināja ražošanas procesus un samazināja izmaksas.

Biogrāfija un dzīve Krievijā

1838. gadā Nobels no Zviedrijas pārcēlās uz Krieviju, galvenokārt uz Sanktpēterburgu, lai tirgotu un pilnveidotu savus izgudrojumus un iekārtas. Tur viņš ar ģimeni nodzīvoja divas desmitgades un nodibināja veiksmīgu kara preču un mehānisko iekārtu rūpnīcu. Immanuels un viņa dēli — tostarp Roberts, Ludvigs un Alfrēds — strādāja pie dažādu militāru un civilu ierīču ražošanas, un uzņēmums guva peļņu, jo Krievijas lielo būvniecības un militāro pasūtījumu dēļ pastāvēja augsta pieprasījuma jomā.

Politiskas izmaiņas un uzņēmējdarbības grūtības

Taču pēc Krimas kara beigām (1856) sekoja politiskas un budžeta izmaiņas. Cars Aleksandrs II pavēlēja ievērojami samazināt militāro budžetu, kas dramatiski samazināja valsts pasūtījumus un ietekmēja ieroču un kara tehnikas ražotājus. Immanuela uzņēmums zaudēja naudu, un 1859. gadā viņš atgriezās Zviedrijā. Rūpnīcu Krievijā viņš atstāja dēlam Ludvigam, tomēr grūtības turpinājās — uzņēmumu galu galā 1862. gadā pārņēma kreditori un tas tika pārdots.

Eksperimenti ar nitroglicerīnu un ietekme uz Alfrēdu Nobel

Immanuels kopā ar saviem dēliem regulāri eksperimentēja ar sprāgstvielām un īpaši ar nitroglicerīnu. Šīs rūpnieciskās un ķīmiskās darba pieredzes ietekmēja arī Alfrēda interesēs un vēlākos izgudrojumos — Alfrēds apguva ķīmijas un inženierzinātņu pamatus ģimenes darbnīcā, kas galu galā noveda pie drošākas sprāgstvielu izmantošanas risinājumu meklējumiem un viņa paša sasniegumiem.

Mantojums

Immanuels Nobels palika nozīmīga figūra rūpniecības vēsturē — gan kā izgudrotājs, kas uzlaboja koksnes apstrādes tehnoloģijas ar rotācijas virpu, gan kā uzņēmējs un praktiķis, kura darba pieredze ietekmēja nākamo paaudzi. Lai gan viņa rūpnieciskā darbība galu galā cieta ekonomisku un politisku pārmaiņu dēļ, viņa rūpestība par inženieriju un eksperimentēšanu deva bāzi dēlu karjerām un Alfrēda vēlākajiem sasniegumiem.

Immanuels Nobels mira 1872. gadā. Viņa dzīve un darbība — no izgudrojumiem līdz starptautiskai uzņēmējdarbībai — atstāja sekas ne tikai ģimenes, bet arī rūpniecības attīstības vēsturē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Immanuels Nobels?

J: Kas bija Immanuela Nobela slavenie dēli?

J: Ar ko eksperimentēja Immanuels Nobels kopā ar saviem dēliem?

Jautājums: Kāpēc Immanuels Nobels 1838. gadā no Zviedrijas pārcēlās uz Krieviju?

J: Kas notika Krievijā pēc Krimas kara beigām 1856. gadā?

J: Kad Immanuels Nobels atgriezās Zviedrijā un ko viņš tur atstāja?

J: Kas notika ar Immanuela Nobela uzņēmumu 1862. gadā?

Meklēt pēc burta