Kājnieku lielgabali
Kājnieku lielgabali ir artilērijas ieroči, kas paredzēti kājnieku vienībām. Šiem lielgabaliem parasti ir īsi stobri, no kuriem šauj ar zema ātruma lādiņu. Tie ir viegli būvēti, tāpēc tos ir viegli pārvietot kaujas laukā. Kājnieku vienības joprojām izmanto ļoti maz kājnieku lielgabalu. Tos ir aizstājuši granātmetēji, vieglie prettanku ieroči un smagākas vadāmās raķetes. Iepakojuma lielgabali ir līdzīgi kājnieku lielgabaliem, bet ar tiem saprot tos lielgabalus, kas paredzēti izjaukšanai pārvietošanai. Kalnu lielgabali ir kājnieku lielgabali, kas paredzēti izmantošanai kalnu kaujās. Gaisa desanta lielgabali ir tie, kas paredzēti desantnieku lietošanai. Salīdzinājumā ar lauka lielgabaliem tie ir viegli pārvietojami un vieglāki.
Franču kājnieku lielgabals, Puteaux 37 mm lielgabals, 1916. gads
Vēsture
Kājnieku lielgabali bija pirmais artilērijas veids, ko izmantoja bruņotie spēki, vispirms Ķīnā, bet vēlāk, iebrūkot mongoļiem, tika ievesti Eiropā. Sākotnēji tās bija vienkāršas lietās mucas, ko franču valodā sauca par pots de fer, bet itāļu valodā - par vasi. Šie ieroči bija mazi, nekustīgi un šāva ar lieliem lādiņiem jeb kvašļiem. Kad stobri kļuva garāki, bija jāatrod veids, kā tos pārvietot. Tā rezultātā radās divi dažādi risinājumi. Viens no tiem bija ļoti viegla rokas šautene, kas kļuva par arkebu. Otrs risinājums bija ieroču novietošana uz riteņkājām, piemēram, 2 pumpu Culvern moyane, 1 pumpu Falcon un 3/4 pumpu Falconet. Šie vieglākie renesanses laikmeta lielgabali ļāva 17. gadsimtā izstrādāt 3 un 4 pīlāru pulka lielgabalus, jo īpaši Gustava Ādolfa armijā. 17. gadsimta vieglajiem lauka lielgabaliem, ko Anglijā dēvēja par drake, bija gandrīz 100 dažādu kalibru. Katram no tiem bija savs nosaukums, daži no tiem bija šādi:
5 mārciņas, 3,5 collu sverošs sikers, kas sver 1 tonnu.
4 mārciņas, 3 collas minions, kas sver 3/4 tonnas.
2 mārciņas, 2¾ collas sverošs sokolis, kas sver 1/4 tonnas.
1 mārciņa, 2 collas sverošs sokolēns, kas sver 200 kg
¾ mārciņas, ¼ collas robinets, kas sver 100 kg.
Saker un Falcon darbības rādiuss bija 360 un 320 jardi, ja tika šauts taisni uz mērķi, un 2170 un 1920 jardi, ja tika šauts augšup pa loku.
Lai gan smagākos lauka un aplenkuma lielgabalus vilka vērši, daži no tiem bija uz ratiem, nevis uz pajūgiem, tie bija pārāk lēni, lai turētos līdzi kājniekiem. Vieglo lielgabalu vilkšanai izmantoja zirgus, kā rezultātā radās artilērijas karietes un zirgu komandas, kas saglabājās līdz pat 19. gadsimta beigām.
Saistītās lapas
- Kājnieku lielgabalu saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir kājnieku ierocis?
A: Kājnieku lielgabals ir artilērijas ierocis, ko izmanto kājnieku vienības.
J: Ar ko kājnieku lielgabals atšķiras no citiem artilērijas ieročiem?
A: Kājnieku lielgabaliem parasti ir īsi stobri, tie šauj ar neliela ātruma lādiņiem un ir viegli būvēti, lai tos būtu viegli pārvietot kaujas laukā.
J: Vai kājnieku lielgabalus mūsdienās joprojām plaši izmanto kājnieku vienības?
A: Nē, mūsdienās joprojām izmanto ļoti maz kājnieku lielgabalu. Tos ir aizstājuši citi ieroči, piemēram, granātmetēji, vieglie prettanku ieroči un smagākas vadāmās raķetes.
J: Kas ir ložmetēji?
A: Pulksteņu lielgabali ir līdzīgi kājnieku lielgabaliem, taču tos paredzēts izjaukt pārvietošanai.
J: Kas ir kalnu lielgabali?
A: Kalnu lielgabali ir kājnieku lielgabali, kas īpaši paredzēti izmantošanai kalnu kaujās.
J: Kas ir gaisa desanta lielgabali?
A: Gaisa desanta lielgabali ir kājnieku lielgabali, kas paredzēti izmantošanai desantniekiem. Tie ir vieglāki un vieglāk pārvietojami nekā lauka lielgabali.
J: Kāpēc kājnieku ieročus aizstāj granātmetēji un vadāmās raķetes?
A: Granātmetēji un vadāmās raķetes ir efektīvākas un iedarbīgākas mūsdienu kara scenārijos. Tās ir arī vieglāk lietojamas un prasa mazāk darbaspēka.
